Mūžīgas laimes atslēga jeb 5 īstas mīlestības pazīmes 23
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Vai viņš patiešām ir tas īstais? Vai mēs varēsim būt kopā visu mūžu? Nopietnās attiecībās agri vai vēlu katrs no mums uzdod sev līdzīgus jautājumus. Kā atpazīt īsto mīlestību? Padomus dod psihoanalītiķi.
Kas ir mīlestība? Jūtas, kuras dāvā absolūto laimi?
Vai rada pārdzīvojumu, ievelkošu emocionālā haosā? Ne viens, ne otrs. Pat abpusēja mīlestība nesniedz mums harmoniju un bezrūpības sajūtu. Tā satrauc un saviļņo mūs cauri gadiem. Mīlestība – daudzšķautņainas jūtas, lūk, tās sastāvdaļas.
1. Saskatīt otrā cilvēkā noslēpumu, mīklu
Mīlestība – noslēpumainas jūtas. Mēs tās izjūtam, bet nesaprotam. Spēks, kurš pievelk pie otra cilvēka, nav izskaidrojams. Mēs tiecamies pie otra ne tāpēc, ka mums patīk, kā viņš izskatās, viņš ir bagāts vai ietekmīgs, ne tāpēc, ka līdzīgs kādam no vecākiem vai izcilai personībai.
Ja divu cilvēku savienību var izskaidrot loģiski – “viņa viņam aizvieto māti’’ vai ‘’viņi ir kopā naudas dēļ’’, nav runa pa patiesu mīlestību. Ja mīlestība ir patiesa, mūs vienmēr vada kāds noslēpums.
‘’Mīlestība vēršas pie mūsu zemapziņā paslēptā: pie kāda bērnības pārdzīvojuma, zaudējuma vai skumjām pēc tā, ko mēs nevarējām saņemt. Tā aizskar to personības daļu, kura mums pašiem nav zināma,’’ skaidro psihoanalītiķis Patriks Lambule. Lūk, kāpēc ir kļūdaini domāt, ka attiecībās jāsaplūst divām ‘’pusītēm’’, no kā radīsies kaut kas vienots.
Tieši šādā priekšstatā slēpjas iemesls, kāpēc izšķiras daudzie laulātie pāri. Kad cilvēks attiecībās jūt nepateikšanu līdz galam, viņš var nolemt: tā nav viņa pusīte. Bet tas, protams, tā nav. Mīlēt pa īstam nozīmē vienmēr palikt ieintriģētam otra cilvēka noslēpumā.
2. Baidīties pazaudēt
Turklāt pastāvīgi. Un ne tikai to otro cilvēku, bet arī pašam sevi, “izšķīstot” tajā otrajā. Zigmunds Freids darbā ‘’Īgnums kultūrā’’ paskaidro šo fenomenu: ‘’Mēs nokļūstam otra atkarībā tāpēc, ka mums pastāvīgi vajadzīgs, lai tas otrs mūs atbalstītu mūsu eksistencē.’’ No tā arī rodas bailes pazaudēt.
‘’Mīlestība nozīmē risku,‘’ – skaidro filozofe un psihoanalītiķe Monika Šnaidere.
Šīs jūtas ir tik galvu reibinošas, ka reizēm tiecamies tās atraidīt, lai aizsargātos no biedējošās otra cilvēka varas pār mums.
Freids pasvītroja, ka Eross un Tanatoss ir nešķirami: es tevi mīlu – es tevi iznīcinu. Eross – mūsu tieksme turpināt dzīvību, savienoties vienam ar otru. Tanatoss – iznīcības, nāves dziņa, kas mudina mūs pārraut šo saikni, lai mūsu ‘’ES’’ paliktu visvarens.
‘’Grūti atteikties pašam no sevis,‘’ – skaidro psihoanalītiķis Žan-Žaks Moskovics. Mīlestība vienmēr nes mokas. Tā aizskar pašu mūsu būtību – to, ka mēs esam šajā pasaulē. To apjauš tikai nedaudzi. Pēkšņi atrodoties vienatnē, viņi tīksminās par to, jo jūtas aizsargāti. Bet, ja mums izdodas pacelties pāri visām aizdomām, bailēm, un ļauties mīlestībai, mēs nokļūstam kādā jaunā, brīnišķīgā teritorijā, kur jūtas izpaužas ar jaunu spēku.
Īsta mīlestība nav veiksmīgs biznesa darījums. Jūtu virpulis nes briesmas abiem partneriem. Tāpēc mēs bieži šaubāmies par otra jūtām. Taču, pat ja viņš mēģina norobežoties, tas ne vienmēr nozīmē, ka nemīl. Iespējams, viņš baidās pazaudēt pats sevi.
3. Būt gatavam spert soli nezināmajā
Mīlestībā nekas nav iepriekš noteikts. Neviens nevar garantēt, ka jūtas būs pastāvīgas, bet kopdzīve – ilgstoša un laimīga. ‘’Mīlestības attiecības – tā ir īpaša pasaule, kurā nevalda saprāts. Taču nav vērts noskaņoties uz to sliktāko,‘’ skaidro Monika Šnaidere.
Dažreiz atceroties neveiksmīgās iepriekšējās attiecības, mēs jau iepriekš pārliecinām sevi, ka esam nolemti ciešanām.
Lai mīlētu pa īstam, nepieciešams no jauna noticēt brīnumam, pieņemt neizdibināto, un iemācīties būt pacietīgiem.
4. Izjust vēlmi
Pirmajā acu uzmetienā te viss vienkārši: mīlēt cilvēku – nozīmē iekārot, gribēt viņu. Pētījumi pierāda, ka fiziska tuvība palīdz uzturēt attiecības, neļauj nodzist mīlestības ugunij. Bez savstarpēja maiguma un glāstiem mīlnieki pārvēršas par dzīvokļa kaimiņiem. Ar seksu nodarboties var arī bez mīlestības, bet, ja ir mīlestība, tuvība dāvā patiesu baudu.
Vai tas nozīmē, ka attiecības ir sevi izsmēlušas, ja vēlme dziest? Nekādā ziņā! Mūsu jūtas pakļautas daudzu faktoru iespaidam, tās ir cikliskas, svārstīgas. Dotajā brīdī tu vari negribēt tuvību, jo vienkārši esi noguris, mazliet par daudz vai par maz paēdis, izjūti stresu, vai tieši otrādi, esi patīkami saviļņots par kādām grandiozām pārmaiņām. ‘’Ir dienas, kad mums pilnīgi pietiek, ja mīļotais cilvēks vienkārši atrodas blakus,’’ skaidro Monika Šnaidere.
5. Justies dzīvam
“Būt mīlētam nozīmē just, ka tev ir tiesības dzīvot’’ – tā teicis filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs. Patiesa mīlestība – jēgas iegūšana savai eksistencei šajā pasaulē.
Mīlestība atgriež bērnībā, kad dāvā sajūtu, ka visa pasaule riņķo ap mums.
Izvēloties viens otru, mēs padarām viens otru īpašus.
Attiecībās apdāvinām otru cilvēku ar sevišķu nozīmību. Mēs atzīstam viņa svarīgumu: cienām viņa uzskatus un aizraušanos, pieņemam viņa ideālus.
Otrs cilvēks atnes mums savu pasauli, mēs dāvājam viņam savu. Tas dod iespēju izjust jaunas emocijas un atklāt jaunus horizontus. ‘’Mīlestība palīdz saskatīt visas dzīves krāsas. Īsta mīlestība palīdz sajusties dzīvam,’’ secina Monika Šnaidere.
