Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Foto: Spencer Platt/Getty Images/AFP/SCANPIX/LETA

Naftas cenas pieaug pēc Irānas ģenerāļa nogalināšanas ASV triecienā 1

Pasaulē piektdien pieauga naftas cenas pēc ietekmīgā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV raķešu triecienā Irākā, kas uzkurināja jaunas bažas par bruņotu konfliktu Tuvajos Austrumos.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas
Pasaules akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga par vairāk nekā 3%.

ASV paziņoja, ka nosūtīs 3000 vīru lielus armijas papildspēkus uz Tuvajiem Austrumiem, kur situāciju destabilizējusi Soleimani nogalināšana. Irānas augstākais vadītājs ajatolla Ali Hamenei pavēstīja, ka Soleimani nāve tiks atriebta, un izsludināja valstī trīs dienu sēras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Soleimani nogalināšana nozīmē “ģeopolitisko risku ievērojamu saasinājumu un var novest līdz tiešai konfrontācijai starp ASV un Irānu”, savā komentārā konstatēja “Oxford Economics”.

“Nozīmīgums mazāk izriet no Irānas naftas piegāžu potenciālās zaudēšanas (..) bet vairāk no riska, ka tas var izraisīt plašāku konfliktu, kurā tiktu ievilktas Irāka, Saūda Arābija un citas valstis,” sacīja žurnāla “The Economist” izpētes vienības globālā ekonomiste Keilina Bērča.

“Ir arī ievērojams risks, ka Irāna var veikt mērķētu uzbrukumu ASV kuģiem reģionā, kas varētu traucēt jēlnaftas piegādes pa jūru un izraisīt naftas cenu tālāku kāpumu.”

Naftas cenas septembrī demonstrēja rekordstrauju pieaugumu pēc uzbrukumiem diviem Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem.

Ņujorkas biržas indeksi kritās, atkāpjoties no iepriekš sasniegtiem rekordiem, bet Eiropas biržās tie mainījās dažādos virzienos.

Pieauga naftas kompāniju “Schlumberger” un “Apache”, kā arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu “Lockheed Martin” un “Northrop Grumman” akciju cenas. Aviosabiedrību akciju cenas samazinājās.

Investori ieguldīja līdzekļus drošos aktīvos, iegādājoties valdības obligācijas, Japānas valūtu un zeltu.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” piektdien kritās par 0,8% līdz 28 634,88 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,7% līdz 3234,85 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,8% līdz 9020,77 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,2% līdz 7622,40 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 1,3% līdz 13 219,14 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6044,16 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien pieauga par 3,1% līdz 63,05 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,5% līdz 68,60 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien kritās no 1,1172 līdz 1,1155 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3145 līdz 1,3074 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,57 līdz 108,11 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,99 līdz 85,29 pensiem par eiro.