“Nākamās nedēļas būs ļoti izšķirošas!” saruna ar Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci 1
Palielinās to cilvēku skaits, kuri ar koronavīrusu inficējušies nevis ārvalstīs, bet jau Latvijā. Pagaidām Slimību profilakses un kontroles centrs vēl spēj noskaidrot visas inficēto cilvēku kontaktpersonas,
bet kas notiks tad, kad valstī atgriezīsies vēl vismaz trīs tūkstoši?
Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece skaidro, kā mums šajā situācijā rīkoties.
Cik daudz Latvijas Ārstu biedrības vadība ir iesaistījusies cīņā ar koronavīrusu?
I. Aizsilniece: Svarīgākais ir atbalstīt tās institūcijas, kas mūsu valstī vada šo procesu. Mums visiem ir jādarbojas koordinēti. Ārstu biedrība katru dienu apkopo svarīgāko informāciju, nosūta katram ārstam. Gan par darba nespējas lapu izrakstīšanu, gan par to, kam būtu jāpaliek karantīnā, un citiem jautājumiem.
Nolēmām, ka ir jārunā arī ar citām nevalstiskajām organizācijām. Ne viens vien domā, ja nav jāiet uz darbu, tad var doties uz skaistumkopšanas saloniem. Tāpēc sazinājos ar Latvijas Kosmetologu asociācijas vadītāju Nelliju Janaus un saņēmu zvanu, ka arī skaistumkopšanas saloni kādu laiku pārtrauks darbu, lai mazinātu koronavīrusa izplatību.
Bet galvenais mūsu uzdevums ir atbalstīt ārstus, tāpēc viņiem ir dota iespēja zvanīt pa speciālu telefonu, lai saņemtu atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Pirms jaunā vīrusa parādīšanās Ārstu biedrībai, Latvijas Māsu asociācijai un Jauno ārstu asociācijai bija atšķirīgs, pat kritisks viedoklis par to, kā Veselības ministrijai vajadzētu risināt vienu vai otru veselības aprūpes problēmu, bet patlaban esam beiguši viens otru kritizēt. Mums ir kopā jāpieņem lēmumi, kā rīkosimies, ja slimnīcās nonāks daudz saslimušo. Mums ir nevis jātērgā, bet jādomā, kā palīdzēt.
Vairāki slimnīcu vadītāji uzskata, ka ārkārtējās situācijas koordinatori darbojoties pārāk gausi. Slimnīcas bez instrukcijām iet pa priekšu ministrijai un valdībai un operatīvi rīkojas pēc saviem ieskatiem.
Tās noteikti nav visas slimnīcas, bet daļa no tām, kur strādā mediķi, kas ļoti labi izprot epidemioloģisko situāciju. Piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca kategoriski aizliedza apmeklētājiem ierasties šajā ārstniecības iestādē, jo tur ārstējas daudz hroniski smagi slimu pacientu cienījamā vecumā. Diemžēl daudzi neņēma vērā šo aizliegumu, pat lauzās slimnīcā, un slimnīcas vadība bija spiesta lūgt pašvaldības policijas palīdzību.
Pat tad bija arī tādi apmeklētāji, kuri centās iekļūt slimnīcā caur pagrabu.
Tas apliecina, ka iedzīvotāju atbildības līmenis ir zems. Var taču ar savu tuvinieku un mediķiem sazināties, viņiem piezvanot. Pat ārstu vidū netrūkstot bezatbildīgu cilvēku, kuri, labi zinot, kādi draudi pastāv, mierīgi devušies slēpot uz Eiropas valstu koronavīrusa infekcijas perēkļiem.
Tā ir zināma neizpratne par situāciju un, nenoliedzami, reizē arī bezatbildība. Var saprast to, ka cilvēks, smagi strādājot, ir sakrājis nozīmīgu naudas summu ceļojumam. Ja brauc visa ģimene, tad tā ir liela naudas summa un to negribas pazaudēt. Te jāņem vērā vēl viens aspekts – paldies Dievam, ka mēs neesam pieredzējuši karu, kad cilvēki nedomāja ne par naudu, ne par citiem ieguldījumiem, bet domāja par to, kā glābt savu dzīvību. Šis ir laiks, kurā mums jākļūst atbildīgākiem un arī godprātīgākiem.
Godprātīgiem šajā kritiskajā laikā būtu jābūt arī pret sociālo budžetu. Atgādināšu, ka 2009. un 2010. gadā daudzi mēnešiem dzīvoja ar darba nespējas lapām, jo viņiem bija skaidrs, ka viņus atbrīvos no darba. Sociālais budžets tika iztukšots. Ir pienācis laiks, kad nevar domāt par to, ko es gribu, ka es būšu tas pirmais un varenais. Pat sveicināties mēs vairs nevaram sarokojoties, bet to var darīt tā, kā tas bija pieņemts daudzām senām tautām – saliekot savas abas rokas kopā un noliecot galvu.
Mediķi uzskata, ka veselības aprūpes sistēma netiks galā ar strauju slimības izplatību – jauda esot pārāk maza. Pavisam drīz mūsu valstī iebrauks ap trim tūkstošiem citās valstīs iestrēgušo Latvijas pilsoņu. Cik draudīga ir šī situācija?
“Covid-19” ir parādījis, ka mūsu veselības aprūpes sistēma, neskatoties uz to, ka tā ir ilgi badināta, patlaban strādā efektīvi, un tas jau ir novērtēts arī starptautiskajā līmenī. Tas ir apsveicami, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir apvienots pirms desmit gadiem, jo pretējā gadījumā, ja būtu saglabāts katram reģionam savs dienests, šodien būtu daudz grūtāk to visu koordinēt.
Piekrītu tam, ka mediķi netiktu galā, ja saslimstība strauji pieaugtu.
Mums trūkst gan medicīnas māsu, gan ārstu, pat ikdienas darbus veicot. Resursi ir tik lieli, lai plaušu mākslīgo ventilēšanu varētu veikt pat vairāk nekā četrsimt pacientiem, kurus slimība būtu smagi skārusi. Patlaban Latvijas Infektoloģijas centrs pārtop par “Covid-19” slimnīcu, arī citu slimnīcu reanimācijas nodaļas ir sagatavotas slimnieku uzņemšanai. Mums ir jāsaprot, cik kritiska situācija var kļūt nākamajās divās nedēļās. Mans ieteikums ir: palieciet mājās!
Valdība, zinot, ka iebrauks daudz cilvēku, pieņēma lēmumu, ka lidostā un citās iebraukšanas vietās ir jāparakstās par pašizolāciju. Diemžēl tie cilvēki, kas ielidoja pagājušajā nedēļā, izrādīja diezgan lielu bezatbildību pret sabiedrību. Saņēmu zvanus gan no ārstiem, gan pacientiem, kuri bija sašutuši par to, ka viņu kaimiņi, kuri atbraukuši no ASV un no Vācijas, neievēro pašizolāciju. Visa ģimene devusies uz veikalu. Vai tiešām nevar palūgt kādu radinieku atvest nepieciešamākos produktus? Ja nu patiešām nevar nosēdēt mājās, ģimene var doties pastaigā pa mežu, parku, gar jūras krastu… Neejiet tur, kur ir citi cilvēki!
Šie trīs tūkstoši, kas ieradīsies, ir diezgan liels un nopietns epidemioloģisks apdraudējums, jo viņi ir malušies cauri vairākām valstīm, lai tiktu atpakaļ Latvijā. Apkārtējie nedrīkst būt vienaldzīgi, viņiem iebraucējus ir jālūdz palikt mājās pašizolācijā. Skaidrs, ka ne jau visi trīs tūkstoši būs inficēti ar koronavīrusu, bet kādi 20% droši vien būs. Pat ja tie 20% inficēs citus, padomājiet, cik daudz cilvēku saslims! Tādēļ nākamās divas nedēļas būs ļoti izšķirošas, lai mēs saprastu, cik lielu ļaunumu “Covid-19” nodarīs Latvijai. Tas būs atkarīgs no mums katra.
Tomēr epidēmija ir neizbēgama?
Protams, epidēmija ir neizbēgama. Tomēr nav tā, ka mēs neko pret to nevaram izdarīt. Mēs varam censties nenodot šo infekciju citiem cilvēkam. Tad mēs ar šo situāciju tiksim galā. Ja jūs redzat, ka kāds blakus šķauda un klepo, grieziet galvu uz otru pusi un ievērojiet divu metru distanci. Latvijā patlaban tiek domāts par aizsarglīdzekļu ražošanu.
Noteikti būs pieejami jaunākās paaudzes aizsarglīdzekļi, kuri ir efektīvāki nekā sejas maskas.
Gados jauni uzņēmēji ir izveidojuši aizsarglīdzekļa maketu un dosies pie galvenā valsts infektologa Ugas Dumpja, lai viņam parādītu paraugus un pārliecinātos, ka viss ir izdarīts pareizi un ka šī sejas maska patiešām varēs pasargāt no koronavīrusa.
Vai jūsu praksē ir kāds “Covid-19” slimnieks?
Man nav, bet no kolēģiem, kuri ārstē šos slimniekus, esmu uzzinājusi, ka visi šie pacienti slimo ļoti viegli. Komplikācijas vēl nav manītas, bet parasti tās sākas pēc desmitās slimības dienas. Šajā laikā slimnieks vai nu izveseļojas, vai viņam sākas plaušu bojājumi. Itālijas dati liecina, ka slimība var ilgt mēnesi un pat ilgāk un pēc pārslimošanas var saglabāties diezgan nopietni plaušu bojājumi.
No viesnīcām un viesu namiem izskanēja iniciatīva, ka tur varētu uzņemt tos, kas vēlas pašizolēties. Epidemiologi gan neuzskata, ka tā ir laba doma. Bet kā izolēties, piemēram, divistabu dzīvoklī?
Es arī mēģināju atbalstīt ideju, ka, iebraucot valstī lielam skaitam iedzīvotāju, būtu labi, ja varētu pašizolēties, izmantojot viesnīcas. Bet epidemiologs Jurijs Perevoščikovs ir pētījis šo situāciju. Japānā izolēja cilvēkus uz kuģiem un Spānijas viesnīcās, tajā skaitā Tenerifē, arī izolēja saslimušos. Cilvēki tomēr negrib visu laiku atrasties viesnīcas istabā. Viesnīcu telpas ir noslēgtas, un vīrusam tiek dota iespēja ātrāk rotēt no cilvēka pie cilvēka.
Viesnīcā Tenerifē sākumā saslima tikai viens cilvēks, bet, kad nevienu nelaida ārā no viesnīcas, saslima ļoti daudz tūristu.
Vienīgi tad, ja patiešām nav nekādas iespējas pašizolēties, tad gan varētu izmantot viesnīcas, bet ar noteikumu, ka cilvēks nespers soli ārā no ierādītās istabas. Ja, piemēram, atbrauc vīrs, bet mājās, mazā dzīvoklītī, gaida sieva un divi bērni, tad tādā gadījumā varētu palīdzēt viesnīcas.
Kāds ir jūsu pašreizējais darba režīms kā ģimenes ārstei?
Pie manas un arī manu kolēģu prakses durvīm ir piestiprināta informācija, ka pacientiem ar akūtām elpceļu infekcijām nav jānāk uz ģimenes ārsta praksi. Var sazināties pa tālruni vai skaipā. Protams, ka šādā gadījumā es nevaru izmērīt asinsspiedienu un pulsu, bet tas patlaban nav svarīgākais. Pacientiem daudz svarīgāk ir sevi pasargāt no koronavīrusa. Šis ir mirklis, kad mēs varam pieslēgt telemedicīnu.
Iesnas, klepus, kakla sāpes – to var ārstēt, ņemot vērā mūsu vecvecmāmiņu ieteikumus, tās ir pašlimitējošas slimības, tāpēc vissvarīgākais ir palikt mājās.
Daudzās pasaules valstīs, tajā skaitā ASV, ir noteiktas desmit darba dienas gadā, kuras darba ņēmēja un darba devēja līgumā paredzētas kā slimojamās dienas. Cilvēks vidēji gada laikā saaukstējas trīs reizes, un tajā laikā viņš paliek mājās, lai neaplaistu savus kolēģus un citus cilvēkus. Bet pie mums, ja cilvēks slimo vairāk par vienu dienu, jādodas pie ģimenes ārsta pēc darba nespējas lapas.
Ārstu biedrība ir rosinājusi politiķus pieņemt arī Latvijā lēmumu par desmit pieļaujamām slimības dienām, kad nav nepieciešams izsniegt attaisnojošu dokumentu. Šīs dienas būtu 80% apmaksātas, bet cilvēks varētu ārstēties mājās, neinficējot citus. Ja trijās dienās nekļūst labāk, tad sazinās ar ārstu un vienojas par konsultāciju. Ļoti bieži šajās trīs dienās pacients kļūst vesels, un ģimenes ārsta prakse tiktu atslogota citiem pacientiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga daudz vairāk.
