“Nākotne luksemburdziski” 0
“Nākotne luksemburdziski” – tā varētu tulkot vienu no Luksemburgas premjera Ksavjē Betela pārstāvētās liberālās partijas (DP) priekšvēlēšanu lozungiem “Zunkunft op Letzebuergesch”, lai popularizētu luksemburgiešu valodas lietošanu un apgūšanu.
Šis liberāļiem diezgan neraksturīgais sauklis ir palīdzējis viņiem noturēties valdošajās pozīcijās. Otrdien lielhercogs Anrī uzdeva Betelam veidot valdību kopā ar sociāldemokrātiem (LSAP) un zaļajiem. Trīs pieminētās partijas pagājušās nedēļas beigās notikušajās vēlēšanās ir ieguvušas vairāk par pusi no sešdesmit Deputātu palātas mandātiem. Vairākums ir trausls, tomēr valdošā koalīcija visdrīzāk paliks nemainīga, vienīgi zaļo ietekmē pieaugs – pārsvarā uz sociāldemokrātu rēķina.
Iepriekš prognozes liecināja, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera agrāk vadītā kristīgi sociālā partija (CSV), iespējams, atgūs varu, taču šie paredzējumi nepiepildījās. Tiesa, CSV saņēma visvairāk balsu, bet nepietiekami, lai kristīgie kļūtu par neapejamu spēku valdības veidošanā. Junkers tomēr uzskatīja par labu zīmi, ka pilsoņi pateikuši “skaidru nē galējiem” politiķiem, un izteica cerību, ka līdzīgi būs arī Eiroparlamenta vēlēšanās. Patiesībā Luksemburgā atšķirībā no Eiropas lielvalstīm nav īpašu iemeslu galēji labējo vai galēji kreiso partiju uzplaukumam. Alternatīvā demokrātisko reformu partija jeb ADR, kurai piedēvē labēji populistiskas slieksmes, gan iekļūst parlamentā, taču norises sabiedrībā īsti neiespaido. Novērotāji atzīmēja, ka luksemburgiešu sava veida nacionālisms izpaudās tieši valsts valodas tematikas apspriešanā, no kuras partijas nespēja izvairīties un arī nevairījās.
Luksemburgā ir ārkārtīgi liels pārsvarā privātajā sektorā nodarbināto ārvalstnieku īpatsvars – apmēram puse no iedzīvotāju kopējā daudzuma (620 005 uz 2018. gada 1. janvāri). Taču pieaug ne tikai iedzīvotāju skaits, bet, kā liecina dati, arī luksemburgiešu valodas pratēju skaits, un pēdējā laikā politiskā līmenī izvērtušās debates šo procesu veicina. Turklāt balsstiesīgie pilsoņu, no kuriem vēlēšanās gan piedalījās vien 43 procenti, to, protams, uzskata par svarīgu tēmu un uztur debates. Toties eirofobu un pat mērenu eiroskeptiķu balsis gandrīz nav dzirdamas. Jo varbūt tieši mazā Lielhercogiste no Eiropas integrācijas ieguvusi visvairāk. Bet politiķi, sevišķi vēlēšanu kampaņu laikā, grib izcelt savus nopelnus. Arī Betels, kurš, starp citu, apcerēdams vēl kādu slidenu tēmu, uzsvēra, ka esot izdevies uzlabot valsts tēlu un pārvarēt “LuxLeaks” sakarā izraisījušos skandālu, tāpēc Luksemburga neatrodas fiskālo paradīžu sarakstos…
Jau zināms, ka koalīcijas programmu izstrādās vienpadsmit darba grupas, un uzskaitījums sākas ar to, kura sacerēs finanšu sadaļu (iekļaujot arī breksita radītās pārmaiņas). Citas pievērsīsies ekonomikai un enerģētikai, sociālajai sfērai, izglītībai, administratīvajai reformai, ilgtspējīgai attīstībai, dzīvokļu jautājumam, ārlietām un valsts aizsardzībai, mediju politikai, infrastruktūrai, tieslietām un iekšējai drošībai.
Pēc iepriekšējām vēlēšanām valdības veidošana ilga apmēram pusotru mēnesi. Toreiz noslēdzās Žana Kloda Junkera ēra Luksemburgas premjera amatā (1995 – 2013), savukārt Ksavjē Betels daudziem par pārsteigumu nostājās politiskās skatuves priekšplānā, kur paliek joprojām. Iespējams, lai arī pretendētu uz ievērojamu lomu Eiropas mērogā.
