Ivars Ijabs: Pat neatkarīgi no vīrusa krīzes, nākotnē mūs visus gaida pamatīga “prasmju revīzija” 0
Kopš Covid-19 krīzes sākuma mēs Latvijā ar bažām vērojam, kā Eiropas valstis no egoistiskā “glābjas kas var” cenšas nonākt pie “viens par visiem, visi par vienu”, pie solidaritātes.
Šis process notiek, taču krietni par lēnu un neizlēmīgu. Tādēļ mēs joprojām nevaram droši paļauties, ka Eiropas valstis rīkosies solidāri, “restartējot” savu ekonomiku.
Dažādu valstu iespējas atbalstīt “savējos” ir ļoti atšķirīgas un pastāv risks, ka krīze var izrādīties lielas pārdales un ne visai godīgas konkurences laiks.
Fakts, ka šodien Eiropā faktiski ir “krituši” visi ierobežojumi valsts palīdzībai uzņēmumiem, ir vērtējams ļoti piesardzīgi.
Tas ir vajadzīgs, lai mīkstinātu krīzes sekas tautsaimniecībai un iedzīvotāju ienākumiem. Tomēr vienlaikus tas var kropļot godīgu konkurenci un riskē sašķelt vienoto tirgu.
Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk atgriezties pie vienlīdzīgiem spēles noteikumiem, lai mūsu uzņēmumi spētu efektīvi darboties vienotajā tirgū.
Tomēr, kamēr mēs dzīvojam krīzes apstākļos, mums ir jārīkojas izlēmīgi. Latvijai ir veselīgas finanses.
Tāpēc mēs spējam ieguldīt krīzes pārvarēšanā ievērojamus līdzekļus – lai tad, kad Eiropas ekonomika būs atguvusies, mūsu valsts būtu ieguvusi priekšrocības tālākai izaugsmei.
Pats par sevi saprotams, mums šodien ir “jāsilda” ekonomika ar celtniecību un ceļubūvi.
Šie ieguldījumi ir ne tikai lietderīgi; tie arī dos cilvēkiem darbu un palielinās ekonomisko aktivitāti tā, lai nauda nonāktu arī pie mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Tomēr ne mazāk svarīgi ir ieguldīt cilvēkkapitālā – mūsu zināšanās un prasmēs, kas ir un būs nepieciešamas arī nākotnē. Krīzes rezultātā dažās jomās samazināsies pieprasījums pēc darbaspēka.
Taču ir jomas, kur puslīdz droši gan atjaunosies ārējais pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem, gan arī notiks valsts veiktie ekonomikas sildīšanas pasākumi.
Prasmes šajās jomās ir vajadzīgas jau tagad un būs augstā vērtē arī nākotnē, tādēļ to iegūšanā ir loģiski ieguldīt ievērojamus līdzekļus.
Te varam pirmkārt informācijas tehnoloģijas – sākot no biznesa un biroja datorpratības un datu pārvaldības līdz digitālu risinājumu ieviešanai vai izstrādei.
Protams, ne katrs bijušais viesmīlis gribēs un varēs kļūt par programmētāju, bet digitālās prasmes būs noderīgas pilnīgi visās ekonomikas jomās.
Ir jomas, kurās valsts investēs ekonomikas sildīšanas programmās un kurās turpinās eksports.
Te varam minēt būvniecību, būvmateriālu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, kokrūpniecību, kā arī veselības aprūpe un sociālais darbs. Visās tajās būs nepieciešami amata meistari.
Šo ekonomikas daļējas dīkstāves laiku ir iespējams un nepieciešams lietderīgi izmantot, lai padarītu mūs konkurētspējīgākus. Turklāt šeit nav nepieciešams izgudrot riteni.
Ir virkne nozaru, kurās kvalificētu cilvēku trūka jau pirms krīzes.
Cilvēkus, kas saņem valsts atbalstu, būtu iespējams motivēt iziet noteiktas apmācības programmas – tai skaitā, izmantojot dažādas apmācības iespējas internetā, kuras daudzās nozarēs ir lielā skaitā pieejamas jau šodien.
Citās jomās ir iespējams nodrošināt kursus, piemēram, mūsu arodskolās, kuras spēj piedāvāt kursus tautsaimniecībai vajadzīgu pamatprasmju apguvei – no metināšanas un betonēšanas līdz grāmatvedības pamatu apgūšanai.
Runa nav par kādu izglītības “augstāko pilotāžu”, bet gan par tādu lietu apguvi, kas ļauj cilvēkam sekmīgāk iekļauties reālajā darba tirgū – ieskaitot tādas vienkāršas, bet pieprasītas prasmes, kā ātrrakstīšanas vai biznesa lietojumprogrammu pilnvērtīgas līmeņa lietošanas iemaņas, augstākas kategorijas autovadītāja tiesības un tamlīdzīgi.
Līdzīga alternatīva ir valsts subsidētas darbavietas eksportspējīgos uzņēmumos, kas vienlaikus būtu saistītas ar apmācībām.
Protams, tas viss nedrīkst notikt formāli, un valsts atbalsts cilvēkam būtu jāsaista ar pārbaudāmu rezultātu un prasmju apguves sertifikātu.
Tomēr šāda pieeja ir daudz produktīvāka, nekā vienkārši pieticīgu naudas pabalstu dalīšana bez skaidras perspektīvas par to, kā mēs iziesim no krīzes.
Mēs nākotnē būsim ieguvēji, ja jau šodien būsim soli priekšā pārējiem.
Pat neatkarīgi no vīrusa krīzes, nākotnē mūs visus gaida pamatīga “prasmju revīzija”, jo daudzas darbavietas diemžēl nākotnē pārņems automāti un mākslīgais saprāts.
Tas liek mums ar mazliet citām acīm raudzīties arī uz Eiropas Savienības fondiem: cik daudz nākamajā periodā ieguldīsim cilvēkos un prasmēs, kas nākotnē ļautu ne tikai Latvijas ekonomikai stabili augt, bet arī Eiropai – efektīvi konkurēt ar šodienas globālajiem konkurentiem.
