Izrādē skanēs piecas jaunas režisora un komponista Vladislava Nastavševa dziesmas.
Izrādē skanēs piecas jaunas režisora un komponista Vladislava Nastavševa dziesmas.
Foto: Zane Bitere/LETA

Nastavševa un “Orbītas” peldošās atmiņas 0

“Šo izrādi caurvīs atcerēšanās un atmiņu tēma, kā arī valodas un atmiņu mijiedarbība; kāpēc atmiņas ar laiku kļūst blāvas un kā atcerēties,” režisora Vladislava Nastavševa Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (RKT) iestudētās jubilejas izrādes “Piecas dziesmas pēc atmiņas” 1. februārī paredzētās pirmizrādes priekšvakarā teic teātra direktore un aktrise Dana Bjorka.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Arī viņa šajā izrādē kāps uz skatuves, kā teic Vladislavs Nastavševs, “sniedzot eksperimentālā vokāla paraugstundu” – līdzās citiem pazīstamiem dažādas pieredzes un vecuma RKT aktieriem – Maksimam Buselam, Igoram Čerņavskim, Ņinai Ņeznamovai un citiem, arī jaunajam RKT aktierim, no Baltkrievijas nākušajam Ivanam Streļcovam, kurš par Latvijā pavadīto laiku teic: “Rīgā jūtos kā paradīzē.”

Izrāde tapusi pēc tekstgrupas “Orbīta” lugas motīviem (autori Sergejs Timofejevs, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Aleksandrs Zapoļs), kas uzrakstīta pēc RKT pasūtījuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrādē skanēs “Orbītas” autoru dzeja, kā arī, kā jau pausts nosaukumā, piecas jaunas Vladislava Nastavševa komponētas dziesmas. “Mūsu sadarbība arī man bija īpaša pieredze, jo “Orbītai” ir sava, gadiem izstrādāta estētika,” saka režisors.

“Rakstījām visi, līdz ar to izrādē pausti četri dažādi redzesleņķi. Pirmo reizi radījām kaut ko četratā, un tas bija liels izaicinājums,” teic dzejnieks Sergejs Timofejevs.

Viņaprāt, izrāde būšot kā mūsdienu mākslas darbs, kura izpratnē arī skatītājiem ir nozīmīga loma.

Bet Artūrs Punte piebilst, ka izrādei piemitīšot “robežu nenoteiktība, kas arī piemīt visai mūsu dzīvei”. Dzeja taču pēc savas būtības ir iracionāla un atbrīvojoša, ļauj savās domās un izjūtās aizlidot.

Tomēr izrāde nesastāvēs no dzejas vien, tās fragmenti būs iekļauti varoņu monologos – katrs aktieris iemiesosies vairākos tēlos –, par kuriem, kā teic Sergejs Timofejevs, “mēs neko daudz nezinām”, taču nojaušams, ka tēlus cauraudīs biogrāfiskie motīvi un personiskais vēstījums.

Piemēram, Ivana Streļcova varonis esot bijušais militārists ar bankrotējušu biznesu, un aktieris vēlas, lai arī katrs skatītājs no izrādes aizietu ar kādu savu stāstu, jo tie visi būšot tādi, kas “aizskar dvēseles stīgas”. Pats režisors Vladislavs Nastavševs teic, ka, veidojot iestudējumu, atcerējies savu darbmācības skolotāju, kurš bijis kolorīta personība.

Izrādes gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, un tajā piedalās arī Rīgas Skolēnu pils koris “Accolada” (mākslinieciskā vadītāja Oksana Čerkasova).