NATO brīdina par Krievijas draudu 0
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kā pirmais NATO vadītājs, trešdien uzrunājot ASV Kongresa abas palātas, brīdināja par Krievijas radīto militāro apdraudējumu un aicināja sabiedrotos pārvarēt viedokļu atšķirības, lai kopīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem.
Spēcīga NATO vajadzīga kā Eiropai, tā Amerikai
Stoltenbergs arī mudināja Krieviju atsākt ievērot tuvās un vidējās sniedzamības kodolieroču līguma (INF) noteikumus, kuru pārkāpšana no Krievijas puses pamudinājusi ASV šovasar izstāties no līguma. “NATO nav nodoma izvietot no zemes palaižamas kodolraķetes Eiropā, taču NATO vienmēr spers vajadzīgos soļus pārbaudītas un efektīvas atturēšanas ieviešanai,” viņš teica.
Savā runā Stoltenbergs raksturoja NATO kā “visveiksmīgāko aliansi vēsturē”, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā 2017. gadā ir bieži kritizējis tās dalībvalstis, kas nepilda saistības atvēlēt aizsardzības budžetam vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Pēc Krievijas veiktās Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksijas un agresijas Donbasā NATO valstis vienojās palielināt savus aizsardzības budžetus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2024. gadam. Līdz šim saistības izpildījušas septiņas no 29 NATO dalībvalstīm, tajā skaitā visas trīs Baltijas valstis.
Trampa kritikas galvenais mērķis ir Vācija, kas pērn atvēlēja aizsardzībai tikai 1,23 procentus no IKP un līdz 2024. gadam plāno izdot 1,5 procentus no IKP. ASV aizsardzības izdevumi ir 3,4 procenti no IKP. Kādā no NATO 70. gadskārtas svinību pasākumiem Vašingtonā Vācijas kritizētājiem pievienojās arī ASV viceprezidents Maiks Penss, līdz ar nepietiekamo aizsardzības budžetu pārmetot Berlīnei līdzdalību Krievijas projektā par gāzesvada “Nord Stream 2” būvi.
“Mēs nevaram nodrošināt Rietumu aizsardzību, ja mūsu sabiedrotie kļūst atkarīgi no Krievijas,” teica Penss. Viņš arī kritizēja Turcijas vēlmi pirkt Krievijas raķešu iekārtu, ko Vašingtona uzskata par draudu NATO.
Sarunā ar prezidentu Trampu Baltajā namā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atzīmēja, ka viņa prezidentūras laikā Eiropas sabiedroto un Kanādas aizsardzības izdevumi ir pieauguši par 41 miljardu dolāru, bet nākamgad sasniegs simt miljardus dolāru. “Tas stiprina NATO, un ir labi kā Eiropai, tā Amerikai,” teica Stoltenbergs. “Mums ir bijušas domstarpības agrāk, un vēstures mācība ir, ka mēs katru reizi pārvaram šīs domstarpības,” viņš teica, piebilstot, ka NATO dalībvalstis galu galā saprot, ka Ziemeļamerikai un tās partneriem Eiropā ir drošāk turēties kopā.
ASV Kongress apliecina atbalstu NATO
ASV likumdevēji, kuri Stoltenberga runas laikā vairākkārt piecēlās un sveica viņu ar aplausiem, paziņojuši, ka uzskata viņa uzrunu Kongresā kā iespēju apstiprināt ASV uzticēšanos NATO par spīti prezidenta Trampa izteikumiem.
Uzaicinājums Stoltenbergam teikt runu Kongresa abu palātu kopīgā sēdē Vašingtonā, kur pirms 70 gadiem tika parakstīta vienošanās par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izveidošanu, tiek uzskatīts kā vēstījums Trampam par abu ASV politisko partiju spēcīgu atbalstu NATO.
Pirms uzaicināt Stoltenbergu uz Vašingtonu, ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi vadīja Demokrātu partijas likumdevēju delegāciju, kas bija ieradusies NATO mītnē Briselē, lai apliecinātu Eiropas sabiedrotajiem, ka domstarpības saistībā ar prezidenta Trampa nostāju esot tikai “ģimenes ķildas” un ka transatlantiskās saites joprojām ir spēcīgas. ASV Kongresā izstrādāts likumprojekts par atbalstu NATO un liegumu jebkuram prezidentam izstāties no alianses bez likumdevēju apstiprinājuma.
