“Nav grūti paelpot 15 minūtes maskā iepērkoties, ir grūti elpot ar Covid-19 pneimoniju!” Ārstes vēstijums uzrunā tūkstošus 29
Pašmāju ārstes-reanimatoloģes Ingas Krupnovas pārdomas sociālajos tīklos par obligāto masku vilkšanu sabiedriskās vietās ir uzrunājušas tūkstošus. Šo viņa raksta savā Facebook:
“Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai nomira no C19 infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu “Jā!”?
Es neiešu apstrīdēt vīrusa esamību vai neesamību, bet par manu ikdienu atkal kļuva darbs aizsargterpā un respiratorā.
Vairākas stundas pēc kārtas vienā kombinezonā. Kombinezonā, kas neelpo, kas ierobežo manas kustības un manevrus. Respirātorā, kas rada sejas ādas kairinājumu un bojājumus līdz pat izgulējumiem. Respiratorā, kurā brīžiem liekās, ka gaisa ir tik maz, ka tu ģībsi.
Šādi strādāju es, šādi strādā mani kolēģi. Starpcitu – visā pasaulē, gan Ķīnā, gan ASV, gan Francijā, gan Spānijā.
Vai šādi darba apstākļi nav mūsu brīvības ierobežošana? Laikam ir, tomēr ne es, ne mani kolēģi neesam gatavi pārbaudīt uz savas ādas sazvērstības teoriju piekritēju kliedzienus par vīrusa neesamību, zombēšanu utt.
Pēdējās dienās visi pilnīgi satrakojās par piespiedu masku nēsāšanu.
Īpaši dažs labs populistiski noskaņots politiķis, kurš sākotnēji “cīnijās” par mediķu algu palielināšanu, bet šobrīd “cīnās par brīvību bez maskām”, pārmet mediķiem ka esam iesaistīti sazvērstībās pret Latvijas tautu utt.
Pats trakākais ir tas, ka šādiem cilvēkiem ir simtiem sekotāju, kuri ir tālu no medicīnas, bet kuri savos komentāros ir gatavi linčot Latvijas mediķus, tikai tāpēc ka vienkārši esam. “Paldies” gribās izteikt arī dažam labam žurnālistam Delfos vai LTV-1/7, kuri sagroza faktus un palielina masu psihozes pieaugumu.
Neapšaubami, šos neticīgos gribētos uzaicināt uz slimnīcu kā brīvprātīgus palīgus, jo mums tiešām trūkst cilvēki. Protams, ka G kungam varam piedāvāt opciju pastrādāt bez aizsarlīdzekļiem bokšos. Bet tas būs tikai tāds bērnišķīgs gājiens.
Esmu ārsts-reanimatologs un teikšu to, ko noteikti zinu – nav grūti paelpot 15 minūtes maskā veicot pirkumus veikalā, ir grūti elpot ar C19 pneimoniju. Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību.
Pieaugušam cilvēkam ir grūti nogulēt pieslēgtam pie monitoriem un sistēmām, ir grūti būt tik stipri bezpalīdzīgam slimības dēļ, ka nevar pat uz tuoleti aiziet, un tu kļūsti atkarīgs no citiem līdzcilvēkiem.
Vel grūtāk ir tad, kad hipoksijas dēļ sākās apziņas traucējumi, kad tev vairs nav spējas saprast, kas esi tu pats un kas ar tevi notiek… un vel grūtāk ir tad, kad tevi aizmidzina un pieslēdz pie mākslīgās plaušu ventilācijas… Grūti ir tev, bet vel grūtāk ir tavai sievai vai tavam vīram, taviem vecākiem, taviem bērniem – viņiem nav iespējas tevi apmeklēt vai atvadīties no tevis.
Diemžēl, ne maskas, bet gan C19- infekcija, cik mistiska viņa nebūtu, ierobežo mūs visu brīvību. Un ne tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē.
Es negribu neko uzspiest, jo ticēt vai neticēt, kā arī nēsāt maskas vai nenēsāt ir cilvēku brīva izvēle. Negribu neko uzspiest, jo kārtējā – Latvijas stilā – mediķu nomelnošanas kampaņa tik sākās. Mēs vel daudz mēslus dabūsim vienkārši par to, ka esam mediķi.
Vienīgais ko gribu atgādināt – es pazīstu cilvēkus, kuri slimo ar C19 infekciju, un es joprojām atceros to pacientu uzvārdus, kuri mira Pirmajā vilnī.
