Ne tikai apkure un siltinājums. Kādā mājoklī cilvēks jūtas labi? 0
Nesen veikti pētījumi, ka svarīga ir ne tikai mājokļa būvmateriālu izvēle un energoefektivitāte, bet arī plānojums un iekārtojums ietekmē cilvēku veselību un mūža ilgumu.
2000. gadu sākumā, runājot par veselīgu mājokli, topā bija guļbaļķu mājas ar ekoloģisku apdari, modē nāca dabiskās krāsas, eļļas, apmetumi utt. Pēdējā laikā atkal ļoti liela uzmanība tiek pievērsta veselīga mājokļa būvniecībai un iekārtošanai, bet tagad to nosaka mūsdienīgāki aspekti – energoefektivitāte, videi nekaitīgi materiāli un arī vēl citi faktori, ko intensīvi pēta zinātnieki.
Kā vienu no mājokļa komforta galvenajiem aspektiem min energoefektīvu un autonomi regulējamu apkuri, kā arī efektīvu ēkas siltinājumu, kas nodrošina tā iemītniekiem nepieciešamo siltumu, saglabājot pietiekami labu gaisa kvalitāti. Tomēr apkure un siltinājums nav vienīgie rādītāji, kas ēku padara draudzīgāku videi un cilvēkam. Joprojām atzīst, ka liela nozīme ir ēkas būvniecības un apdares materiālu izvēlei. Pēdējā laikā ļoti lielu vērību pievērš materiālu nekaitīgumam, tiek pētīts, kā materiāli “uzvedas” dažādā temperatūrā, dažādos mitruma, slodzes u. c. apstākļos. Svarīgi, kādas vielas tie laika gaitā izdala vai neizdala un cik lielā koncentrācijā. Pētījumi pat pierāda, ka ir materiāli, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmē cilvēku un dzīvnieku elpošanas sistēmas, rada alerģijas un var izraisīt pat vēzi.
Protams, parastam dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam nav iespējas ietekmēt nama būvniecības materiālu izvēli, bet katrs var rūpīgāk apsvērt to, kādu sienas un griestu krāsu izvēlas, kādam grīdas klājumam dod priekšroku un ar kādu pārklājumu klātas mājokļa mēbeles. Aizvien biežāk uzmanība tiek pievērsta arī to materiālu kvalitātei un nekaitīgumam, kas it kā gala produktā nav redzami, – līmēm, lakām, beicēm, pamatnēm, starpkārtām, furnitūrai utt.
Ne mazāku ietekmi uz mājokli, kurā dzīvojam, rada arī mūsu sadzīves paradumi – cik bieži un kādu sadzīves tehniku lietojam un kā saimniekojam. Tas ietekmē kanalizācijas un ventilācijas sistēmu darbību – ūdens un gaiss pie mums atkal atgriežas atpakaļ, bet tā kvalitāte atkarīga arī no tā, cik daudz mēs paši to piesārņojam ar savu dzīvesveidu.
Tomēr ir arī kādi neierasti aspekti, par kuriem bieži nerunā, bet kas būtiski ietekmē mājokļa veselīgumu. Turklāt tos iespējams nodrošināt salīdzinoši vienkārši.
Saskaņā ar kompānijas “Urban Group” pētījumiem dabisks mājokļa apgaismojums, papildu platība, palielināts griestu augstums, dabas elementu klātbūtne un jauks skats caur logu paildzina mājokļa īpašnieku mūžu pat par septiņiem gadiem, kas ir gandrīz 10% no vidējā iedzīvotāju mūža ilguma.
Saules gaisma
“Urban Group” eksperti secinājuši, ka to mājokļu īpašnieki, kuros ir plaši stiklojumi, bez mākslīgā apgaismojuma var iztikt par vienu stundu diennaktī vairāk. Un runa jau nav tikai par elektroenerģijas ekonomiju – zinātnieki no Apgaismes izpētes centra (LRC) Ņujorkā secinājuši, ka dienas gaisma labvēlīgi ietekmē prāta spējas, pazemina nogurumu, regulē diennakts režīmu, palīdz uzturēt prieka hormonus un uzņemt D vitamīnu. To vajadzētu ņemt vērā ne tikai mājsaimniecību īpašniekiem, bet arī darba devējiem, kas birojus nereti iekārto telpās ar nelieliem logiem vai pavisam bez tiem.
Augsti griesti
Speciālisti arī izskaitļojuši, ka griesti ar augstumu 3,2 – 3,6 m telpas platību palielina par 35 – 45%. Pateicoties tam, telpā palielinās liekā skābekļa daudzums uz katru cilvēku. Līdz ar to gaisa kvalitāte šādos mājokļos ir krietni vien labāka nekā standarta daudzdzīvokļu mājās, kuru dzīvokļu griestu augstums ir 2,5 – 2,7 m. Pastāv pat pieņēmums, ka, pēc zelta griezuma principa, 20 m² lielai telpai ideālais griestu augstums ir 3,2 m. Līdztekus tam ir pierādīts, ka plašākās telpās cilvēki jūtas komfortablāk, jo atsevišķas smadzeņu zonas, kas atbildīgas par vizuālām prasmēm, un uzmanība aktivizējas. Pie tāda secinājuma nonākusi zinātnieku grupa no Austrijas, Kanādas, Čīles, Dānijas un ASV, kas eksperimentā iesaistītos cilvēkus izmitināja telpās ar 2,4 m un 3 m augstiem griestiem. Dalībnieki no plašākajām telpām daudz ātrāk tika galā ar anagrammu atšifrēšanu un piedāvāja daudz kreatīvākus risinājumus nekā dalībnieki no telpām ar zemiem griestiem. Pēc eksperimenta pētījumu rezultātiem secināts, ka cilvēkiem, kas dzīvo plašākās telpās, piemīt asāks prāts un labāka asociatīvā domāšana.
Dabas klātbūtne
Vizuālais kontakts ar dabu uzlabo cilvēka emocionālo stāvokli. Panorāmas skats vai ainava, kas paveras caur logu, kā arī iespēja iziet uz terases vai pabūt piemājas dārziņā pazemina stresa līmeni, samazina depresijas un trauksmes simptomus. Pierādīts, ka arī netieša saikne ar dabu uzlabo cilvēka kognitīvās spējas, bet pat nedaudzas minūtes, kas pavadītas parkā, dārzā vai uz terases, spēj atjaunot organisma izsīkušās uzmanības un darba spējas. Amerikāņu zinātnieki no Maijo universitātes klīnikas Aiovas štatā nākuši klajā ar visai šokējošu pētījumu rezultātu – skaista ainava, kas paveras pa logu, paildzina šā mājokļa iedzīvotāju mūžu par 3 līdz 5 gadiem.
