Ne vienmēr vajadzīgi rožu klēpji: dāmas atklāj savus labākos randiņus 0
Autore: Zane Meistere
Šķiet, ikvienai dāmai ir bijis kāds randiņš, kurš tiešām iespiedies atmiņā pozitīvo emociju dēļ. Protams, katrai tas ir citādāks! Tomēr ne visi izcilie randiņi saistāmi ar dārgiem restorāniem un rožu klēpjiem, kas parasti vainagojas ar pamatīgu robu maciņā. Šoreiz piedāvājam ieskatu vairāku sieviešu patīkamākajos randiņos, sniedzot priekšstatu par to, ko dāmas tiešām novērtē.
Citāda likšanās gultā
Savā stāstā piekrita dalīties Maija, kura vispirms, lai kāds, lasot šo stāstu, nesaķertu šausmās galvu, vēlas pateikt – šis nebija viņu pirmais randiņš.
“Nebijām konkrēti norunājuši, ko darīsim, satikāmies netālu no Raimonda mājām, viņš arī nebija izdomājis nekādas aktivitātes, tādēļ vaicāja, vai man ir kādas vēlmes. Godīgi uzreiz atzinos, ka esmu ļoti sagurusi un nekur īsti negribu iet, bet labprāt nosnaustos un piedāvāju vienkārši iet pie viņa pagulēt diendusu.
Raimonds divreiz pārjautāja, vai es to nopietni, bet teica, ka tas ir labs plāns. Tā nu arī gājām vienkārši pusotru stundu pasnaust, nekas vairāk. Tas nebija mans slepenais mērķis viņu ievilkt gultā. Nu, teorētiski, mēs bijām gultā, bet tikai diendusas dēļ. Tas bija brīnišķīgs randiņš – zem vienas segas, viņš mani apskāva un uzreiz arī aizmigu. Kad pamodāmies, uztaisījām ēst un vienkārši pļāpājām. Joprojām atceros to ar lieliskām atmiņām.”
Kopīgā saslimšana un tās ārstēšana
Katrīnai arī jaukākais randiņš saistās ar visai interesantu laika pavadīšanas veidu, tomēr nevar noliegt – savs mīļums tajā visā ir.
“Bija ziema un uz pirmo randiņu atnācu nedaudz iesnaina, bet randiņš bija ieplānots jau pirms nedēļas, tāpēc negribēju to pārcelt. Nosēdējām krogā vairākas stundas un beigās jau randiņš bez skūpstīšanās neizpalika. Vienīgā ķeza – nākamajā dienā manas iesnas bija daudz trakākas. Un iesnas nu bija ne tikai man, bet arī Viesturam.
Tā nu katrs savās mājās slimojām, līdz viņš ierosināja atnākt ciemos un paslimot kopā.
Tā nu mēs divas dienas pavadījām pie manis, guļot gultā, dzerot zāles un šņaucot degunus. Skatījāmies filmas, spēlējām datorspēles un pļāpājām līdz sešiem rītā. Tas bija ļoti mīlīgs kopā pavadītais laiks. Un pavadīt divas dienas gultā slimojot, domāju, bija labs pārbaudījums, kas tika pieveikts, un sekoja arī trešais randiņš.”
Lidojuma biļetes e-pastā
Annai arī ir sava perfekta randiņa variācija, kuru viņa izdzīvoja salīdzinoši nesen.
“Mēs ar draugu dzīvojam katrs savā pasaules malā, tāpēc jau pēc definīcijas mūsu attiecības nav tādas, kā ierasts citiem cilvēkiem. Ņemot vērā mūsu dažādās atrašanās vietas, arī tikšanās reizes nav katru dienu vai katras brīvdienas. Es zināju, ka viņš maija beigās dosies darba komandējumā no Amerikas un lidmašīnas reiss vedīs caur Oslo, kurā līdz nākamajai lidmašīnai jāgaida būs vesela diena. Domājām tikties, bet, tā kā esmu fotogrāfe, tad man jau tās dienas bija aizņemtas un ar pieraudātu spilvenu bija jāsaprot, ka šoreiz tikšanās mums neizdosies un jāgaida līdz nākamajai reizei.
Tā mēs dzīvojām tālāk līdz brīdim, kad tajā nedēļā, kad mums būtu jātiekas (brīvdienās), man paziņoja, ka fotosesija pārceļas. Tajā pašā dienā gan man piedāvāja citu darbiņu, bet tad tur augšā laikam kaut kas izdarīja savu spriedumu un beigās tās brīvdienas man sanāca brīvas, bet to es uzzinu tikai piektdienas pēcpusdienā.
Šo jaunumu pastāstu savam mīļukam un desmit minūtes vēlāk es saņemu e-pastā lidmašīnas biļetes uz Oslo.
Sākumā man tas likās kā joks, bet tad sapratu, ka viss ir reāli un mēs tiksimies jau nākamajā dienā.
Ņemot vērā, ka man lidmašīna bija diezgan agri no rīta un par šo visu notikumu un tikšanos es biju tik satraukusies kā mazs bērns pirms zooloģiskā dārza apmeklējuma, tad visu nakti pat neaizmigu.
Viss gan negāja tik lieliski un drauga lidmašīna aizkavējās, tāpēc es Oslo ierados pirms viņa. Bet pēc tam, sagaidot viņu viesnīcā, likās, ka šodienā neko vairāk nevajag. Kādam varbūt vajag rožu klēpjus un dārgas smaržas, bet man galvenais ir pavadīt kaut vai dienu kopā ar viņu. Pa dienu devāmies pastaigā pa Oslo ielām un pēc tam, protams, romantiskās vakariņas. Vissaldākie sapņi kopā neizpalika.”
Piedomāšana pie detaļām
Arī Katrīnai ir stāsts, kurā būtiskas ir detaļas un vīrieša uzmanības pievēršana sīkumiem, kas viņas dienu padarīja burvīgāku.
“Labākās lietas dzīvē notiek tad, kad patiesi vismazāk to gaidi. To noteikti var teikt par kādu randiņu, uz kuru devos bez jebkādām ekspektācijām, un tas izrādījās lieliskāks, nekā varēju iepriekš savā prātā izfantazēt. Zināju tikai vietu un laiku, kur man jābūt, pārējais viss bija vīrieša pārziņā. Viņš no kādas sarunas bija atcerējies, ka vēl ne reizi nebiju apmeklējusi atjaunoto Mākslas muzeju.
Tā nu devāmies turp baudīt mākslu kā kulturāli cilvēki, bet muzeja apmeklējums izvērtās divtik interesants, jo katram bija jāizvēlas viens mākslas darbs, ko gribētu savā mājā redzēt pie sienas (viņa ierosinājums). Tā nu darbus lūkojām ar divtik lielu interesi un diskutējām, kas būtu piemērots mājām un kas tomēr pelnījis palikt izstāžu centrā. Kad katrs bijām izvēlējušies savu tīkamāko mākslas darbu, nobildējāmies pie tā, lai paliek atmiņā un otrs zinātu, kurš darbs tad jādāvina Valentīndienā (tas bija joks, protams).
Viss jau tā šķita izdevies, taču pēc mākslas pilnās pēcpusdienas viņš piedāvāja kopīgi pagatavot vakariņas.
Lai arī tas izklausās pēc viltīga veida, kā atvilināt meiteni uz savām mājām, es piekritu, jo nodoms visai labs. Izrādās, puisis jau iepriekš bija visu sagādājis vakariņām un mājas virtuve jau gaidīja, kad ķersimies pie lietas. Tā nu abi kopīgi gatavojām maltīti, kas arī bija ļoti interesanti, jautri un palīdzēja vienam otru labāk iepazīt.
Pēc tam, kad bijām kārtīgi paēduši un iespaidiem pilni pēc muzeja apmeklējuma, tā vietā, lai ieritinātos dīvānā un skatītos kādu banālu filmu, devāmies pastaigā uz tuvējo parku. Arī šis bija diezgan likumsakarīgi, jo nesenā sarunā izteicos, ka vajadzētu aizdoties uz Uzvaras parku uztaisīt selfiju uz ziedošo sakuru fona, ko arī kopīgi izdarījām. Tā nu puisis atstāja ne vien labu iespaidu, atceroties sarunās teikto un to izmantojot savā labā, bet arī pārsteidzot mani nesagatavotu, kas līdz šim reti kuram izdevies.
Šis randiņš, lai arī kādam varbūt šķitīs gaužām vienkāršs un nekas pārsteidzošs, pārliecināja, ka ne vienmēr viss slēpjas lielā bagātībā. Nereti vīrieši uzskata, ka nespēj atļauties to un šito, nevar atļauties dārgāko restorānu, lai meiteni iepriecinātu u.tml., bet patiesībā vajag tik maz! Tā kā muzeja apmeklējums šajā dienā bija bez maksas, vakariņas gatavojām mājās un parka apmeklējuma izmaksas robežojās ar saldējuma iegādi, nevarētu teikt, ka puiša konta stāvoklis stipri cietis. Patiesībā neviens cits randiņš līdz šim vēl nav pārspējis to dienu.”
Rudenīgā pasēdēšana
Vita teic, ka viņa prot novērtēt vīrieša centienus padarīt randiņu īpašu, tomēr tikpat svarīgi ir šo kopā būšanu nepadarīt uzspiestu un mākslīgu.
“Nezinu, vai to var īsti nosaukt pat randiņu šī vārda tradicionālajā izpratnē, bet tā noteikti bija ļoti romantiska tikšanās. Ar savu nu jau bijušo draugu ilgi bijām kopā, un viņš ir ļoti romantisks puisis – vienmēr parūpējās par kādu jauku pārsteigumu, bieži dāvināja puķes, īpaši rozes, organizēja mums romantiskus vakarus ar svecēm un darīja daudz citu jauku lietu. Tomēr es esmu cilvēks, kam patīk spontānas un nepiespiestas situācijas, un rozes noteikti nav manas mīļākās puķes, tāpēc man viens romantiskākajiem vakariem saistās ar kaut ko pavisam vienkāršu.
Tas bija pats rudens sākums, nedzīvojām kopā un tikāmies dažas reizes nedēļā. Tajā vakarā tikāmies ciemā, kurā viņš dzīvoja. Bijām plānojuši apmeklēt kaut kādu pasākumu, uz kuru tā arī neaizgājām. Devāmies pastaigāties, un mums līdzi bija šampanietis, ko nebijām plānojuši izdzert divatā. Bija ļoti jauks vakars, mēs apsēdāmies uz soliņa parkā, tuvumā neviena nebija, un mēs nospriedām atkorķēt šampanieti.
Tā mēs tur sēdējām, runājāmies, skatījāmies debesīs un priecājāmies, ka esam kopā.
Laikam visromantiskākais tajā vakarā šķita tas, ka mēs nebijām plānojuši divvientulībā, brīvā dabā, ļoti skaistā vietā malkot šampanieti. Tas bija ļoti jauki un nepiespiesti, un pats nozīmīgākais bija tas, ka esam viens otram, nevis kaut kādas lietas mums apkārt, piemēram, dekorācijas, sarkanas rozes un sveces. Es protu novērtēt, ja puisis ir centies manis dēļ, bet es noteikti nespēju jūsmot par lietām tikai tāpēc, ka tās ir pieņemts uzskatīt par romantiskām.”
Zvaigžņu izpēte jūras šalkoņā
Nora arī bija gatava padalīties savā perfektajā randiņā. “Ar puisi abi nolēmām pavizināties ar auto – un kur gan citur vasaras naktī, ja ne uz jūru? Atceros, ka tā bija viena no vasaras siltākajām naktīm, tāpēc vējš pie jūras absolūti netraucēja labi pavadīt laiku. Puisim mašīnā bija sedziņa, ko noklāt smiltiņās, kas man likās jau diezgan pārdomāti. Turklāt aina iezīmējās vēl patīkamāka, kad puisis no somas izvilka termosu ar tēju. Kā pasakā! Kas to būtu domājis, ka viss var kļūt vēl labāk.
Te pēkšņi viņš no somas paņēma iepriekš sagatavotu zvaigznāju karti, lai tos varētu vieglāk atrast debesīs. Tas bija kolosāli.
Turklāt ļoti azartiski! Nedomāju, ka šo var pārspēt!”
Taču Norai ir vēl kāds padoms tiem puišiem, kas plāno dāmu izvest kādā jaukā randiņā, protams, vispirms izzinot, vai šādas izklaides sievietei ir pa prātam. Nora iesaka doties uz kādu pārbaudījumu trasi, kur jākāpj kokos un jāpārvar dažādi šķēršļi – tā varot būt lieliska aktivitāte pirmajos randiņos, jo nebūšot muļķīgi jālūkojas otra acīs un jāsarkst par neveiklajiem mirkļiem.
*Visu stāstu varoņu vārdi ir mainīti.
