Foto-Rolands Tjarve

Ne visi fano par “KTM” enduro
 1

Par to, ka konkursā “Latvijas gada motocikls 2014” uzvarēja “KTM 1190 Adventure”, jau ziņojām. Tiesa, daudzi cienījami žūrijas locekļi par gada motociklu atzina citus, pat kardināli cita tipa braucamos. Kāpēc?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Bet vispirms dosim vārdu žūrijas padomes priekšsēdētājam Oskaram Irbītim, lai raksturotu gan uzvarētāju, gan pēdējās vietas ieguvēju triciklu “CAN-AM Spyder RT”, kuru neviens neievēlēja pirmajā piecniekā un kas arī tehniskajā vērtējumā savāca vismazāk punktu.

Oskars Irbītis (tieslietu eksperts, pats brauc ar ielas “Honda” motociklu): “”KTM 1190 Adventure” ir austriešu pamatīgumā taisīts darba zirgs, kas piemērots visiem ceļiem un visiem laika apstākļiem. Kvalitatīvi un tehniski labi izstrādāts, jo nāk no sporta motociklu ražotāja. Citu firmu jaunajiem braucamajiem nereti gadās atsaukumi tehnisku nepilnību dēļ, bet par “KTM” to nedzird. No izturības un piemērotības viedokļa tas varētu būt Latvijas gada motocikls, bet diemžēl cenas dēļ tas nekļūs populārs. Tāpēc pats balsoju par ko piezemētāku: ielas “Honda NC750XD” moci.

CITI ŠOBRĪD LASA

“CAN-AM Spyder RT” tricikls ir kaut kas starp klasisko motociklu un klasisko auto, arī vadāmība tāda, tāpēc žūrijai tas neiepatikās. Divi riteņi priekšā, viens aizmugurē. Sākumā sajūta, ka neturas uz ceļa. Pēc būtības ar to jābrauc kā ar sniega motociklu. Uz grants seguma var ļaut izslīdēt aizmugures ritenim un gūt baudu no vadāmas sānslīdes. Pozitīvākais: vari braukt uzvalkā un ar daudz mantām. Diemžēl Latvijas ap­stākļos pilsētā nevar gūt motocikla priekšrocības tricikla platuma dēļ, ārpus pilsētām labi ceļi ir īsi, bet uz sliktiem savācas daudz bedru, jo tricikls iet pa trijām sliedēm.”

Uģis Spēlmanis (motoinstruktors, brauc ar “Harley-Davidson”): “Nobalsoju par ielas motociklu “MV AGUSTA Brutale 800 Dragster” vairāku iemeslu dēļ. Acij tīkams un atšķirīgs dizains. Dinamisks un jaudīgs. Un ērti sēdēt, kas ir diezgan daudz tāda tipa motociklam. Jaunu cilvēku braucamais. Ja man nebūtu vairāk par 30 gadiem, es tādu ņemtu un skraidītu pa ielām.”

Nils Freivalds (Latvijas Motosporta federācijas pārstāvis, brauc ar “Harley-Davidson”): “Es personīgi ar “KTM” enduro motociklu braukt negribu: nepatīk stāvus sēdēt. Man vajadzīgs garo ceļu braukšanai nepieciešamais komforts. Tāpēc mana izvēle bija “Harley-Davidson FLHTCU Electra Glide Ultra Classic”. Liels kuģis, kura dzinēja grieze uztaisīta tā, ka tas ceļas no jebkura ātruma. Man bijuši arī japāņu moči: tie klab un brakšķ, šis klusi aiziet. Jā, cena liela, bet lietotiem hārļiem tā vienmēr ir patīkama.”

Ģirts Timrots (žurnālists, brauc ar “Honda” krosa motociklu): “Izvēlējos ielas motociklu “BMW S 1000 R”. Kaut kā mums sakrita frekvences. Labs paātrinājums, ārkārtīgi precīzs instruments: kā plakanknaibles par 30 eiro iepretim kādām par diviem eiro. Tehnoloģiski pilnīgs. Pilsētā ļoti labs, žēl tikai, ka nav automātiskās ātrumkārbas. Ikdienā varbūt nav pats parocīgākais, pa zemes ceļiem vispār labāk nebraukt, bet mūsdienās motocikls jau nav praktisks braucamais. Tās ir emocijas un sajūtas.”

Anrijs Anspoks (portāla “Motopower” īpašnieks, brauc ar “KTM” enduro): “Tehnoloģiski “BMW” ir priekšā visiem. Jā, nav automātiskās ātruma kārbas, taču – vai vajag? Piederu pie tiem, kas uzskata, ka mocim jābūt ar ātruma kloķi, redzamu un dzirdamu izpūtēju un citām lietām, kas raksturo kārtīgu motociklu. Mana izvēle uz tūrisma “BMW R 1200 RT” krita arī tāpēc, ka novērtēju inženieru spēju uztaisīt divu cilindru “Boxer” tipa 125 zirgspēku dzinēju bez vibrācijas, tas daudz neatpaliek no lielā brāļa “BMW K 1600 GT”, kam seši cilindri rindā. Toties mazāks un lētāks.”

Reklāma
Reklāma

Ģirts Vilnis (motoinstruktors, brauc ar “Honda” enduro): “Mans favorīts enduro motocikls “BMW F 800 GS Adventure” vadāmības ziņā ir līdzīgs uzvarētājam “KTM”, bet manam augumam – 196 centimetri – atbilstošāks un ērtāks. Citi runā par emocijām, bet man svarīgāks fiziskais aspekts, jo sezonā ar motociklu daudz nobraucu, tas ir arī mans darbs. Kā jebkurš enduro motocikls piemērots Latvijas apstākļiem. Labi, ka var atslēgt visas elektroniskās palīgierīces un ļauties dabiskai braukšanai.”

Es pats braucu ar “Honda” enduro – nobalsoju par lielāko un spožāko: tūrisma motociklu “BMW K 1600 GT”. Tie laikam ir dzīves laikā iegūtie kompleksi. Pēc 50 kubikcentimetru mopēda “Verhovina”, 350 kubikcentimetru “Jawas”, 400 kubikcentimetru “Kawasaki KLE” iespiest starp kājām automašīnas dzinēju (1600 kubikcentimetri, seši cilindri) uz diviem riteņiem ir neaprakstāma bauda. Plus ērtības un komforts, tajā skaitā gaitas komforts. Skaņa kā klusinātai lidmašīnai. Gribētos gan priekšā lielāku riteni, lai labāk varētu izņemt Latvijas bedres. Tā aizrāvos, ka par piemērotību Latvijas apstākļiem aizmirsu. Sanāca tāds brīvdienu piedzīvojums. Ikdienā: atpakaļ uz enduro! Vai tā ir “KTM”, “Honda”, “Yamaha” vai kāda cita marka, tas jau ir patikšanas un naudas jautājums.