Neakadēmiskā mūzika – joprojām kultūras pabērns? 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes, AS “Latvijas Mediji”
Populārās mūzikas pārstāvji uzskata, ka gausais atbalsts nozarei Covid-19 krīzes laikā un nelielais palīdzības saņēmēju skaits liecina par kultūras finansējuma pīrāga dalītāju formālu attieksmi, nesaredzot reālo situāciju.
Populārā mūzika pasaulē un arī Latvijā ir viena no jomām, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietusi visvairāk.
Kamēr daudzviet pasaulē neakadēmiskajam mūzikas spārnam tiek atvēlēti ievērojami krīzes laika atbalsta līdzekļi no valsts budžeta kā līdzvērtīgai kultūras un tautsaimniecības jomai, Latvijā atbalsta mehānismi tiek ieviesti smagnēji un lielākoties nesasniedz adresātu – mūziķi, kurš rada un spēlē mūziku. Neskaidrība atbalsta mehānismos liecina par ieilgušu nozares nesakārtotību.
Krīze nav beigusies
Ārkārtējās situācijas laikā trīs mēnešus teju pilnībā tika pārtraukta koncertdarbība, kas, nav noslēpums, mūsdienu digitālās straumēšanas laikmetā ir mūziķu galvenais ienākumu avots. Mūzikas izpildītāji un grupas pie agrākā koncertēšanas apjoma neatgriežas arī jūlijā, prognozējot, ka koncertdarbība kādreiz ierastā režīmā neatsāksies vismaz līdz gadam beigām, pesimistiskākās prognozēs – vēl ilgāk.
Arvien ir spēkā publisku pasākumu, tostarp koncertu, apmeklējuma ierobežojumi, nosakot gan maksimālo apmeklētāju skaitu (jūlijā – 1000 cilvēku brīvdabā, 100 un 500 iekštelpās), gan divu metru distances ierobežojumus.
Nule veiktie Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) rīkotās aptaujas rezultāti liecina, ka pašreizējā situācijā vien 28% aptaujāto pauduši gatavību apmeklēt tikpat daudz koncertu kā pirms ārkārtējās situācijas.
Tikmēr kopumā 71% no tiem kultūras nozares pārstāvjiem, kuriem autora honorāri ir bijis viens no ienākumu avotiem, no tiem liela daļa ir mūziķi, tos tagad ir zaudējuši. Autoratlīdzības procentus no biļešu pārdošanas zaudējuši 83% personu, kuras tos ir saņēmušas iepriekš.
Pašnodarbinātas personas zaudējušas 74% no ienākumiem, ko tās saņēmušas iepriekš, liecina pētījums,
ko 1. jūlijā publicēja Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju.
Tomēr būtiskāks ir vēl kāds rādītājs – tikai 9% radošo personu ir saņēmuši atbalstu kādā no atbalsta programmām, liekot secināt, ka kultūras nozares sektora daudzveidība apgrūtina iespēju piemērot standartizētus atbalsta mehānismus.
“Pabalstu sistēma nav racionāli sakārtota. Veids, kā tu vari dabūt un pieteikties kādam atbalstam, piemēram, tam pašam pašnodarbināto autoratlīdzību saņēmēja dīkstāves pabalstam, bija neskaidrs un vēlāk – daudziem nepieejams. Pagāja mēneši, kamēr atbalsta kritērijos izķēra blusas.
Mūziķi darbojas ļoti daudzos un dažādos veidos – kā pašnodarbinātie, kā uzņēmēji, saņem autoratlīdzības. Nebija vienas formulas – tu esi mūziķis, tu maksā nodokļus, lūdzu – te tev ir atbalsts,” spriež populārās grupas “The Sound Poets” dziedātājs un dziesmu autors Jānis Aišpurs.
Neakadēmiskā mūzika – arī nevalstiskā?
Atskatoties pēdējo gadu vēsturē, neakadēmiskās mūzikas joma arī pirms ārkārtējās situācijas bijusi viena no kultūras nozares pabērniem, kas atstāta mežonīgajam kapitālismam un komercijai, lai gan jau sen ir skaidrs, ka ne vienmēr tik mazā valstī kā Latvija iespējams saviem spēkiem nonākt līdz, piemēram, kvalitatīvam popmūzikas dziesmas ierakstam, videoklipam vai koncertprogrammas izveidošanai.
Nekur tālu nav jāmeklē – tepat Zviedrijā popmūzika jau gadu desmitiem bijusi viena no valsts tautsaimniecības prioritātēm,
kas ilgu investīciju iznākumā nesusi ievērojamus augļus – zviedru popzvaigznes klausās visā pasaulē, arī mūsu “Prāta vētra” viņu jaunāko albumu “Par to zēnu, kas sit skārda bungas” radījuši, sadarbojoties ar Zviedrijas producentiem.
Nav noslēpums, ka Latvijā neakadēmiskajai mūzikai gadiem ilgi neatradās vieta tā paša VKKF konkursu programmās, kaut šad un tad par to ticis publiskajā telpā uzstājīgāk vai pieticīgāk runāts. Tikai pēdējos trīs gados notikusi zināma akcentu maiņa, un populārā mūzika iekaroja nelielu vietu starp citām kultūras jomām – kopš 2018. gada neakadēmiskās mūzikas atbalstam VKKF izsludinājis pa vienai mērķprogrammai gadā, kopā triju gadu laikā neakadēmiskās mūzikas projektiem sadalot 170 485 eiro.
Šogad tika saņemti 98 pieteikumi, kuru kopējais pieprasītais finansējums vairāk nekā piecas reizes (291 124 eiro) pārsniedza pieejamo (50 000 eiro). No visiem projektu finansējuma pieteikumiem atbalstīta tika vien trešā daļa (35), turklāt maksimālo iespējamo projekta finansējumu (4000 eiro) nesaņēma neviens.
“Šoreiz aktivitāte bija nesalīdzināmi lielāka, jo tā bija nevis ārvalstu turneju un festivālu atbalstam, bet gan albumu un klipu izdošanai. Acīmredzot tas mūziķus interesē daudz vairāk nekā mūsu populārās mūzikas popularizēšana ārvalstīs,” spriež VKKF pārstāve Jana Vērdiņa.
Zīmīgi, ka starp finansējuma saņēmējiem ir ne tikai jauni censoņi un tā dēvētās nekomerciālās mūzikas pārstāvji, kuri kapitālu radošai darbībai nav iekrājuši, bet arī pa kādai Latvijā pazīstamai populārās mūzikas grupai, piemēram “Triānas parks”, “Astro’n’out” vai “Rīgas Modes”. Lielākā summa, ko saņēma viens pretendents, – 2000 eiro.
“Ir skaidrs, ka par tādu summu nav iespējams ierakstīt albumu, taču es to, protams, uztveru kā ļoti jauku žestu, bet diemžēl tas nav nekas reāls,” spriež grupas “Triānas parks” soliste Agnese Rakovska. “Presē skaisti runā par 32 miljonu atbalstu kultūrai, taču neko vairāk par to mūsu virzienā arī neesmu redzējusi. Zaudējumi, ko esam guvuši, atceļot koncertus, nepiedaloties projektos, mūsu gadījumā ir tūkstoši, taču kaut kāda zaudējumu kompensēšana, šķiet, ir atcelta apriori.”
Atbalsta mērķprogramma – eksperiments
Cerības pārlaist grūtos laikus mūziķos jūnijā viesa jaunizveidotā VKKF mērķprogramma “Radošo personu nodarbinātības programma”. No valdības piešķirtajiem 32 miljoniem eiro Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē ir atvēlēti gandrīz divi miljoni eiro (1 936 000), no kuriem konkursa kārtībā 1200 radošas personas saņemtu vienreizēju līdzekļu piešķīrumu vienai radošai personai 1614 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas radošā darba veikšanai laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim.
Diemžēl dažādu iemeslu dēļ tā nesasniedza daudzus iespējamos adresātus – no 1200 plānotajiem pieteikumiem līdz 5. jūlijam, konkursa pirmajam noslēguma termiņam, bija saņemts mazāk par pusi (466) – šai stipendijai pieteikušies lielākoties vizuālās mākslas un mūzikas, īpaši – populārās mūzikas, pārstāvji, apliecina KM. Ņemot vērā šādu iznākumu, VKKF padome lēma mērķprogrammas pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 31. jūlijam.
Mērķprogrammas līdzšinējais iznākums neuzrāda pesimistiskus rezultātus, uzskata VKKF padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis.
Viņš atzīst – sākotnēji nav bijis skaidrs, cik cilvēku reāli atbildīs mērķprogrammas kritērijiem jeb cik cilvēkiem akūti nepieciešami finanšu līdzekļi.
Viņaprāt, iemesli, kāpēc mērķprogramma bija jāpagarina, ir pretendentu informācijas un zināšanu trūkums. “Viens no galvenajiem neizpratnes elementiem – no stipendijas pretendenta pieprasītais pašnodarbinātā jeb saimnieciskas darbības veicēja statuss.
Daudzi neizprot, ka tā iegūšana ir tikai pāris klikšķu attālumā. Mūsu ideja bija veicināt cilvēku reģistrēšanos kā pašnodarbinātajiem, lai tālākā perspektīvā viņi būtu sociāli aizsargātāki nekā līdz šim. Otrkārt, vasaras periodā jārēķinās, ka cilvēki nav tik daudz informēti, un mums ir jāveic plašāks skaidrošanas un informēšanas darbs.”
“VKKF mērķprogrammas radošo personu nodarbinātībai atbalsta piešķiršanas kritēriji tika veidoti tā, lai izvērtēti tiktu nevis ieņēmumi no saimnieciskās darbības, bet visi ieņēmumi, vienlaikus paaugstinot atbalsta griestus no 430 eiro (kritērijs radošo personu atbalsta programmā) uz 538 eiro.
Tādējādi atbalsts sasniegtu tieši tās radošās personas, kurām ir vissliktākie sadzīves apstākļi, nevis personas, kuru ienākumi ir būtiskāk kritušies, vienlaikus izpildot mērķprogrammas virsmērķi – lai radošās personas turpina savu profesionālo darbību kultūras jomā, nevis pārkvalificējas darbam citās jomās,” skaidro Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
“Jāatzīst, ka radošo personu ienākumu struktūrā būtisku sastāvdaļu tomēr veido ienākumi no autoratlīdzībām, ko veic AKKA/LAA un LaIPA, līdz ar to lielai daļai radošo personu nedodot iespēju kvalificēties atbalstam minētajā VKKF mērķprogrammā,” atzīst KM.
Kur atrast tos, kas nepelna?
Kaut pieteikumu iesniegšanas termiņš mērķprogrammai ir pagarināts, pretendentu aktivitāte līdz šim turpina būt gana zema. Nepilnu nedēļu pēc pagarinājuma izsludināšanas pieteikumu skaits pieaudzis tikai par 20 (13.07. saņemti 486 pieteikumi).
Populārās mūzikas pārstāvji teju vienbalsīgi apgalvo – radošo personu atbalsta mērķprogrammas pieteikšanās kritēriju ietvars ir pārāk šaurs, lielākajai daļai neakadēmiskās mūzikas pārstāvju liedzot saņemt šobrīd tik vajadzīgo atbalstu. “Esam pateicīgi par šādu programmu, taču tās nolikumā uzstādīto kritēriju dēļ cerēto atbalstu nav varējusi gūt lielākā daļa radošo personu, kurām tas tik ļoti nepieciešams,” tā vēstulē kultūras ministram un VKKF direktoram raksta jaundibinātā Pašnodarbināto mūziķu biedrība (PMB), kurā apvienojušies Latvijā pazīstami populārās mūzikas pārstāvji.
“Sākums bija ļoti cerīgs – jutāmies uzklausīti, saņemot solījumu, ka beidzot būs valsts mērogā unikāls atbalsts radošajām personām jeb brīvmāksliniekiem.
Bija sajūta, ka ar mums runā, saņemam solījumu atbalstam, taču, līdzko ieraudzījām kritērijus, bija skaidrs, ka programma nesasniedz tās mērķi. Atbalstu nesaņem tie, kas visvairāk ir to pelnījuši, jo ir visvairāk zaudējuši.
Kur var dabūt šos 1200 cilvēkus, kuri gandrīz neko nepelna?” jautā viens no PMB dibinātājiem, mūziķis, grāmatu autors, producents un uzņēmējs Guntars Račs. “Mēs kā biedrība no paša sākuma uzsvērām, ka šoreiz bija jādala atbalsts kaut nedaudz, bet visiem, kas ir zaudējuši iespēju uzstāties, nevis jāmeklē jauni kritēriji, lai atbalstu nevarētu saņemt.”
Sola pārskatīt atbalsta programmas nolikumu
Iesniegumā PMB lūgusi mainīt nolikumu, norādot būtiskākās izmaiņas, kuras nepieciešams veikt programmas nolikumā: definēt tikai ar radošo darbību saistītos ienākumus, t. i., par mākslinieka profesionālo darbu saņemtos honorārus, koncertu biļešu tirdzniecības ieņēmumus, radīto darbu pārdošanu.
Tāpat rosināts autortiesību un blakustiesību aģentūru (AKKA/LAA un LaIPA) maksājumus neuzskatīt par ienākumiem programmas kontekstā, jo “šie ienākumi nav gūti par darbu, kas veikts nolikumā minētajā laika termiņā, t. i., valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa periodā”. PMB aicinājusi atbalsta saņēmēju pretendentu lokā iekļaut arī strādājošos pensionārus.
No Kultūras ministrijas šobrīd “KZ” saņēmušas signālu, ka mērķprogrammas kritēriji varētu tikt pārskatīti.
“Kultūras ministrija ir uzrunājusi Finanšu ministriju, iniciējot izmaiņu veikšanu VKKF radošo personu nodarbinātības mērķprogrammas atbalsta nosacījumos. Šobrīd saņemta atbalstoša pozīcija, lai Ministru kabinets nepieciešamo lēmumu varētu pieņemt,” vēsta L. Kokale.
Par spīti pandēmijas raisītai krīzei nozarē, it kā loģiski sagaidāmo izmaiņu neakadēmiskās mūzikas konkursa programmu grafikā šogad nav un papildu atbalsta programmas nav plānotas, “KZ” uzzināja VKKF. Tuvākajā laikā gan plānots izsludināt VKKF mērķprogrammu, kas sniegs atbalstu uzņēmējiem, daļēji dotējot darbinieku algas.
To papildinās arī papildu finansējums VKKF projektu konkursiem, ļaujot sniegt plašāku atbalstu kultūras procesam, sola Kultūras ministrijā. Par papildu programmām, iespējams, vairākām, tiks lemts 16. jūlija VKKF padomes sēdē, kurā gaidāma jauno pro-grammu nolikumu apstiprināšana.
Viedokļi
Jānis Aišpurs (“The Sound Poets” solists): “Neakadēmiskā mūzika sen vairs nav tikai izklaide un vieglais žanrs. Tā ir pilnvērtīgs spēlētājs Latvijas tautsaimniecībā. Tie laiki, kad mūziķi tikai pelna sev naudiņu un ir plānā galdiņa urbēji, ir pagājuši. Laiks cilvēkiem izglītoties.”
Agnese Rakovska (“Triānas parka” soliste): “Ir sajūta, ka kaut kas tiek darīts “ķeksīša pēc”, lai parādītu, ka kaut kas tiek atbalstīts, bet, kas tieši, līdz galam nav skaidrs. Atbalsts mūzikai ir drīzāk formāls nekā reāls – reālā dzīve nesakrīt ar to, ko viņi mēģina uzrakstīt uz lapas, jo pienāk diena, kad tu pabalstā saņem četrus eiro.”
