Valdis Krastiņš: Neapdomīgais Boriss Džonsons 0
Nesen atcerējos Oskara Vailda teicienu: “Pasaule, protams, ir skatuve, bet izrādes dalībnieki izvēlēti neveiksmīgi.” Nupat šiem neveiksminiekiem pievienojies britu konservatoru jaunievēlētais vadonis Boriss Džonsons. Viņš jau ir pazīstams, kādu laiku mēģināja būt ārlietu ministrs; īsumā – Trampa draugs un atdarinātājs. Ak, nabaga briti…
Džonsons apņēmies izvest Lielbritāniju no Eiropas Savienības “par katru cenu”. Tas nozīmē – arī bez savstarpēji saistošas vienošanās, vienkārši pārraujot tūkstošiem pavedienu, kuri Lielbritāniju saista ar ES. Tas var nozīmēt ekonomisku katastrofu, bet Džonsons apņēmies šādu risku ignorēt, nerēķinoties pat ar britu parlamenta nostāju.
Būtībā tā ir britu tradicionālā parlamentārisma uzspridzināšana un var radīt nepārredzamas sekas.
Atgādināšu, ka Lielbritānijas oficiālais nosaukums ir Apvienotā Karaliste (United Kingdom), kura sastāv no Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas.
Katrai no šīm autonomajām sastāvdaļām ir savas intereses un atšķirīga attieksme pret ES. Viskarstākie brēcēji pret ES ir Anglijā, kur angļu onkuļi un tantes referendumā izpauda savu nepatiku pret iebraucējiem mazajās pilsētiņās un pakļāvās eiroskeptiķa Naidžela Farāža melīgajiem lozungiem. Velsa ir neitrālāka, bet skoti vairumā 2016. gada referendumā nobalsoja par palikšanu ES un būtu gatavi pat izstāties no karalistes, lai to panāktu.
Tomēr vislielākā problēma ir Ziemeļīrijā, kur dzīvo īri un britu kolonistu pēcnācēji.
Gadu desmitiem te starp viņiem notika asiņainas sadursmes, līdz beidzot leiboristu līderim Tonijam Blēram izdevās rast trauslu risinājumu. Proti, tika noņemta kontrole no Īrijas un Ziemeļīrijas robežas; īri varēja brīvi kustēties visā savā salā, bet briti saglabāja formālu saiti ar Vestminsteru. Ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES, tad uz robežas jāizveido kontrole, un tas gandrīz vai neizbēgami atjaunos cīņu par Ziemeļīrijas pievienošanu Īrijas Republikai. Tas savukārt nozīmētu britu kolonistu bruņotu pretošanos. Tātad pilsoņu karš.
Šo problēmu neizdevās atrisināt Terēzai Mejai trijos gados un neizdosies arī Borisam Džonsonam. Bet pieņemt straujus lēmumus gan viņš var un droši vien to arī darīs. Diemžēl nepārdomātība var skart arī mūs – vispirms jau irāņu sagūstīto Latvijas pilsoni jūrnieku; krīze un tātad arī viņa liktenis būs jārisina tieši Džonsonam. Sasteigta rīcība var skart arī tirdzniecības sakarus ar Apvienoto Karalisti, kas īpaši svarīgi mūsu kokrūpniekiem. Vēlreiz – ak vai!
