Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA).
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA).
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Neizdodas panākt Krievijas pārstāvju pilnvaru bloķēšanu EPPA 0

Lietuvai nav izdevies panākt, lai Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā (EPPA) tiktu bloķētas Krievijas pārstāvju pilnvaras, tādējādi vēršot uzmanību uz Krimas aneksiju, demokrātisko procesu neesamību Krievijā un prezidenta Vladimira Putina rosinātajiem konstitūcijas grozījumus.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Aļģirds Butkevičs, EPPA Pārraudzības komitejā tikusi izstrādāta Krievijai labvēlīga rezolūcija, kurā paredzēts atzīt Krievijas pārstāvju akreditācijas dokumentus un uzskatīt viņus par pilntiesīgiem EPPA locekļiem.

Par šo rezolūciju trešdien nobalsojuši 96 plenārsēdes dalībnieki, pret to – 44, bet vēl septiņi klātesošie no balsošanas atturējušies.

“Mēs zaudējām,” atzinis Butkevičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš Lietuvas delegācijas vadītājs skaidroja, ka ik gadu janvārī politiķiem, kas ierodas EPPA, tiek izsniegti akreditācijas dokumenti un ir iespējams apstrīdēt to piešķiršanu tai vai citai valstij. Ja atbraukušajiem delegācijas locekļiem netiek piešķirti akreditācijas dokumenti, viņiem nav tiesību balsot.

Prasība bloķēt Krievijas pārstāvju pilnvaras tika pamatota gan ar Krimas aneksiju un demokrātisko procesu neesamību valstī, gan ar jaunu argumentu, uz ko norādīja prasības ierosinātājs, Lietuvas delegācijas loceklis Emanuelis Ziņģeris, proti, ar prezidenta Vladimira Putina rosinātajiem konstitūcijas grozījumiem, kas paredz noteikt Krievijas likumu prioritāti pār starptautisko tiesību normām.

Krievijas ziņu aģentūra “Interfax” vēsta, ka Maskavai labvēlīgās EPPA rezolūcijas pieņemšanai pieticis vienkārša balsu vairākuma, neraugoties uz mazo balsotāju skaitu.

Kā norāda aģentūra, rezolūcijā teikts, ka sešos mēnešos, kopš Krievijai atjaunotas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, tā izpildījusi dažas rekomendācijas, piemēram, nodevusi Ukrainai 24 jūrniekus, kas 2018.gadā tika aizturēti Kerčas šaurumā, un esot panākts arī zināms progress Minskas vienošanos īstenošanā.

Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā – arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Pagājušā gada jūnijā EPPA vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.

Toreiz, protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegācijas pārtrauca dalību EPPA sesijā un atgriezās mājās, kopīgā paziņojumā brīdinot, ka Eiropas Padome ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta.