Neizmantota iespēja – pretvēža vakcīnas 1
Vairākas ārstu profesionālās organizācijas vēsušās Veselības ministrijā un citās veselības aprūpes institūcijās ar atklātu vēstuli, aicinot vakcinācijas kalendārā iekļaut moderno, daudz efektīvāko vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu, kas nodrošina aizsardzību pret deviņiem šī vīrusa tipiem, kamēr tā, kuru izmanto šobrīd – tikai pret diviem. Tajā pašā laikā statistika liecina, ka savas meitas pret šo vēzi raisošo vīrusu vakcinē labi ja puse vecāku.
Vecāki lemj par bērnu nākotni
“Tā ir unikāla situācija, ka pret vēzi iespējams vakcinēties. Mūsu, vecāku, atbildība un pienākums ir vakcinēt savu meitu un sekot līdzi tam, lai viņa būtu revakcinējusies. Kad viņai būs 35 gadi un mazi bērni, bet viņa saslims ar dzemdes kakla vēzi, ko mēs atbildēsim uz jautājumu: “Mamma, kāpēc tu mani nevakcinēji?” nespēj valdīt emocijas Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā dzemdes kakla vēzi atklāja 202 sievietēm, bet pavisam uzskaitē bija 2712 pacientes ar šādu diagnozi. Šī onkoloģiskā saslimšana gados jaunu sieviešu – līdz 45 gadu vecumam – vidū joprojām ir otrajā vietā aiz krūts vēža.
Cilvēku papilomas vīruss ir bieži sastopams un daudzveidīgs – tam ir vairāk nekā simts tipu, un ar to var viegli inficēties gan dzimumsakaru, gan sadzīves kontaktu laikā.
Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī, taču reizēm tie kļūst par ļaundabīgu slimību ierosinātājiem. Vakcinācijas mērķis ir pasargāt jaunās sievietes pirms dzimumdzīves uzsākšanas, kamēr vīruss vēl nav nonācis organismā,
Kopš 2010. gadā arī Latvijā 12 gadus vecas meitenes saņem bezmaksas vakcīnu, kas aizsargā no diviem bīstamiem cilvēku papilomas vīrusa tipiem – 16. un 18. Pilnīgi droši zināms, ka tie ir galvenie dzemdes kakla vēža izraisītāji.
Problēma tā, ka pirmo vakcīnas devu pie sava ģimenes ārsta saņēmuši tikai 55% meiteņu, bet otro – vēl mazāk. Taču, lai samazinātu šo augsta riska onkogēno vīrusu cirkulāciju populācijā, jābūt vakcinētiem 80% jauno sieviešu.
Uzskatāms piemērs – pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos šo vakcīnu vajadzēja saņemt 4834 atbilstoša vecuma meitenēm, bet reāli vakcinējās tikai 2111. Diemžēl vakcināciju apvij dažādi mīti, tādēļ daļa vecāku no šīs iespējas atsakās. Piemēram, 2017. gadā saņemti ap 27% atteikumu.
Salīdzinājumā ar reģioniem tieši Rīgā dzīvojošie vecāki to dara visbiežāk. Arī pērn veiktais Eiropas Komisijas pētījums par vakcinācijas uzticamības statusu parādīja, ka šajā ziņā esam visskeptiskāk noskaņotā dalībvalsts –tikai 70,9% iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka vakcīnas ir efektīvas, un vēl mazāk, ka tās ir drošas. Galvenie argumenti – vakcinācija var izraisīt dažādas saslimšanas, autismu, vakcīnas satur dažādas kaitīgas vielas, konservantus.
Onkologs, ķirurgs Guntis Ancāns teic, ka no 2006. līdz 2015. gadam visā pasaulē veikti jau 270 miljoni vakcināciju, bet nav nekādu zinātnisku pierādījumu par vakcīnu saistību ar autoimūnām vai autiskā spektra slimībām, gluži otrādi – pētījumi liecina, ka tās ir pilnīgi drošas. Katrā ziņā diskomforts vai nelielas sāpes vakcinācijas laikā ir neliela maksa par izsargāšanos no vēža.
Vīrusa ļaunie darbi
“Ar onkoloģiskajām slimībām, kurām viens no ierosinātājiem ir cilvēka papilomas vīrusu infekcija, Latvijā katru gadu saslimst apmēram piecsimt cilvēki. 50% gadījumos šo slimību būtu iespējams novērst, ja viņi būtu savlaicīgi vakcinēti,” uzsver onkologs.
Piemēram, 88% no visiem tūpļa kanāla vēža un 30% no mutes dobuma un rīkles vēža gadījumiem izraisījis cilvēka papilomas vīruss (2017. gadā Latvijā šīs saslimšanas diagnosticēja attiecīgi 22 un 222 pacientiem).
Divdesmit pasaules valstis, tajā skaitā Igaunija, savā vakcinācijas kalendārā iekļāvušas jauno plaša spektra vakcīnu, kas rada imunitāti pret deviņiem bieži sastopamiem šī vīrusa tipiem, uzskatot to par izdevīgu ieguldījumu sabiedrības veselībā. Tas aizsargā gan no vairāku lokalizāciju ļaundabīgajiem audzējiem, gan dažām labdabīgām saslimšanām, piemēram, dzimumorgānu kārpām un elpceļu papilomatozes, ar kuru slimo bērni. Ar vīrusu inficējas dzemdību laikā, bet saslimst trīs četru gadu vecumā.
Elpceļos, visbiežāk balsenē, strauji vairojās jaunveidojumi, kuru noņemšanai ir īslaicīgs efekts un kuri var nosprostot elpceļus. Tā kā ar vairākiem vīrusa izraisītiem vēža veidiem un labdabīgām saslimšanām slimo arī vīrieši, dažās pasaules valstīs pret to vakcinē arī zēnus.
Piemēram, Austrālijā vakcinēti 84% meiteņu un 74% zēnu. Šobrīd Latvijā zēnu vakcinēšanu var veikt tikai par maksu.
Vienas vakcīnas cena ir 145–159 eiro, bet pilnam kursam būs vajadzīgas vairākas vakcīnas.
“Vakcīna, kura tiek izmantota šobrīd, tikai par 70% pasargā no dzemdes kakla vēža. Savukārt jaunās vakcīnas efektivitāte ir līdz pat 90%. Mēs jau šobrīd ieguldām ļoti lielu naudu meiteņu vakcinācijā, kāpēc nevarētu ieguldīt mazliet vairāk, lai pēc tam saņemtu pretī ar uzviju, kad vakcinētie bērni izaugs un viņu vidū nebūs cilvēku, kas saslimuši ar cilvēka papilomas vīrusu izraisītu ļaundabīgo audzēju,” uzsver Latvijas Kolposkopijas biedrības vadītāja Kristīne Pčolkina. Viņas pārstāvētā ārstu biedrība kopā ar vairākām citām jau vēsušās Veselības ministrijā ar lūgumu aizstāt mazāk efektīvās vakcīnas pret jaunajām.
Veselības ministrija sola, ka šogad, izsludinot jauno vakcīnu iepirkumu, akcents vairs netiks likts vienīgi uz cenu, bet tiks ņemti vērā arī ārstu asociāciju ieteikumi. Viena no iespējām, kā padarīt šī vakcīnas lētākas, būtu organizēt kopīgu iepirkumu visās trīs Baltijas valstīs.
