“Nekas labs, bet kritiski vēl nav”. Aptauja – kā ilgstošais sausums iespaido sējumus? 0
Jānis Dzenis, Kokneses novada zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks:
“Nu jau zemnieks vairs nevar teikt, ka ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks apdraud sējumus un lopbarībai paredzētos zālājus, tagad jāsauc – vilks aitās! Manā saimniecībā vasarāja lauki aizņem 390 hektārus. Ir gan kvieši, mieži un auzas, gan griķi un zirņi. Varētu jau kalkulēt, kāds ražas zudums būs, bet patiesībā tagad to darīt būtu diezgan bezjēdzīgi. Jādzīvo pēc formulas: nokuls, tad jau redzēs. Tāpēc, ka tagad tik un tā neko nevar izdarīt. Pagājušajā rudenī slapjuma dēļ ziemājus nevarēju iesēt, tagad sausums. Jāgaida lietus!”
Ainārs Jonāns, Daugavpils novada Sventes pagasta zemnieku saimniecības “Debeskalni” īpašnieks:
“Nekas labs, bet kritiski vēl nav. Man lielā mērā ir palīdzējis tas, ka pavasarī veiksmīgi izdevās apsēt, pat agrāk, nekā cerēju. Tas sējumiem ļāva sadīgt un saņemties. Tagad rapsis kaut kā vēl turas, ja uzlīs, cerība uz normālu ražu pastāv. Ar kviešiem ir bēdīgāk. Dzen ārā vārpas pirms laika. Kas tur var iznākt, skaidra lieta. Kartupeļi… jā, cik tad vairs ilgi, sāks ziedēt, ja līdz tam laikam izdzīvos. Bet bumbuļi, protams, nebūs tik lieli, ražas zudums būs jūtams. Tirgus prece pārtikai nebūs tik laba, daļa aizies lopbarībai. Augs taču arī ir dzīva radība, cik tad ilgi var ciest? Sausums pārāk ilgi. Starp citu, tautas gudrība saka: ja uznāk pērkons, pirms izplaukuši bērzi, būs neražas gads. Šopavasar tā arī bija. Vēl nobrīnījos, kur tik agri pērkons. Bet nolaist rokas arī nedrīkst.”
Gundars Kalve, Krustpils novada zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks:
“Sausums iespaidojis tā, ka ražas zudums, skatoties no šodienas situācijas, var sanākt pusotras tonnas graudu no hektāra. Bet vēl jau nevar zināt, kas sekos un kāda būs galīgā raža rudenī. Ļoti gaidām lietu, ceram, ka mūsu lūgšanas ir uzklausītas.”
