Neko negribas… Kā atgūt dzīvesprieku? Iesaka Dimantra Antra 0
Veselam.lv lasītāja Samanta jautā Dzīvesmākslas akadēmijas pasniedzējai Dimantrai Antrai: “Dzīvē pienācis brīdis, kad ir sajūta, ka neko negribas. Nav vairs prieka par lietām, par ko agrāk priecājos un nevaru atrast sev interesējošu nodarbi. Kā jūs ieteiktu atgūt dzīvesprieku? Paldies!”
Atbild Dimantra Antra: “Dzīvesprieks pazūd pēc lieliem centieniem, vēlmēm, cerībām un piepūles. Pēc cerībām, kaut ko īstenojot, radīsies pozitīvas sajūtas. Varbūt tas ir sasniegts, bet varbūt nav. Bet noslēpums slēpjas tajā, ka sirds nav saņemusi gandarījumu par piedzīvoto. Un līdz ar to ir depresīvs kritiens atpakaļ. Šo gandarījumu nevar sasniegt prāta līmenī. Sirds ilgojas pēc gandarījuma, bet sieviete ir devusies prāta piedāvātā virzienā, pēc kura cerības ir bijušas nepareizas vai aplamas.
Atgūt dzīvesprieku var, atkabinot sevi no cerībām un vēlmēm, kuras nepiepildījās. Un tad sākt priecāties par katru mazo lietu, kas ir ikdienā. Piemēram, pamodos no rīta un ir silts! Tas ir patīkami. Silta tēja, par kuru ir prieks. Sastapts patīkams cilvēks. Un turpinot šādā veidā priecāties par mazām ikdienišķām lietām, pateikties par tām. Pateicība ir svētības vārti. Spēja pateikties, spēja just pateicību un nākamā lieta ir spēja izpaust pateicību ved uz gandarījumu par dzīvi. Pateicības spēja ir paralēls ceļš mīlestībai. Šī sajūta ir augstākā līmeņa vibrācija, kuru cilvēks var sevī attīstīt. Ja cilvēkam ir spēja pateikties, tad viņam viss patiks un dzīvē viņš jutīs gandarījumu par visu. Pateikties par ikdienišķām lietām. Būtiski ir izjust pateicību kā sajūtu un pēc tam jau to izpaust citiem cilvēkiem. Ar to tiek atvērti svētības vārti uz pasauli.
Mūsu kultūrā spēja būt pateicīgiem nav tik attīstīta. Tieši tādēļ cilvēkiem ir ciešanas. Pateicība spēj izdziedēt pagātnes ciešanas, uztraukumus un bailes. Tā ir visaugstākā vibrācija. Pēc šīs sajūtas praktizēšanas vairs nav vajadzīgas ārējas lietas, lai patiktu dzīvošana, ikdiena.”
Lasiet arī citas Dimantras Antras atbildes
