Foto: NMPD

Ņems asinis, urīnu un arī fēces. Zinātnieki Latvijā pētīs COVID-19 slimnieku biomateriālu 0

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru ievāks COVID-19 slimnieku biomateriālu, lai varētu izpētīt, kā cilvēka organisms cīnās pret koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto slimību COVID-19.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, medicīnas doktore Alīna Sultanova „Latvijas Avīzei” stāsta, ka Rīgas Stradiņa Universitātes plānotajā pētījumā paredzēts ņemt pacientu asinis, urīnu, mutes dobuma iztriepes un fēces.

Paraugi tiks ņemti gan no pacientiem, kuri atrodas stacionārā, gan pacientiem, kuri ārstējas ambulatori. Kā piebilst RSU Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina – Zaķe, vispirms gan biomateriāls tiks ņemts no slimnīcā esošajiem pacientiem, jo tas ir vienkāršāk nekā apmeklēt viņus mājās.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Sultanova teic, ka pētījumam izraudzītos pacientus anketēs un informēs, par to cik svarīgi piedalīties šajā pētījumā. „Iegūtie rezultāti palīdzēs izstrādāt metodiku vīrusa izplatīšanās novēršanai, kā arī izstrādāt un koriģēt ārstēšanas stratēģiju,” skaidro pētniece.

Piemēram, no slimnieku asinīm tiks atdalīta asins plazma, kura tiks izmantota imunoloģiskajiem izmeklējumiem, kas sniegs informāciju par to kā slimnieka imūnsistēma reaģē uz vīrusa esamību organismā, kā arī antivielu izstrādāšanos un klātbūtni.

No mutes dobuma iztriepēm, urīna un fēcēm tiks izdalīta vīrusa genomiskā secība, kas tiks izmantota, lai noskaidrotu vīrusa slodzi un tā izdalīšanos no organisma slimības akūtajā stadijā un 10 dienas pēc izveseļošanās.

„Iegūtā informācija ļaus labāk izprast vīrusa bioloģiskās īpašības un atbildēt uz jautājumu vai cilvēks pēc slimības simptomu izzušanas var būt vīrusa nēsātājs un izplatītājs, jo uz doto brīdi datu nav vai ir ļoti pretrunīgi,” saka A. Sultanova.

Tāpat pētījumos zinātnieki noskaidros, kādi cilvēka paša faktori varētu ietekmēt vīrusa izpausmes organismā, cik ilgi vīruss saglabājas slimnieka ķermenī, kādos veidos tas izdalās no organisma, un kā uz vīrusa klātbūtni reaģē cilvēka imūnā sistēma.

Šie pētījumi palīdzēs izzināt vīrusa dabu, un kāpēc dažādiem cilvēkiem infekcijas slimība izpaužas dažādi, proti ir dažāds slimības smagums.

Pētījumu RSU šobrīd gatava finansēt no pašu ieņēmumiem.

L. Ņikitina – Zaķe teic: lai pētījumu uzsāktu, vēl nepieciešams saņemt dažādas atļaujas, taču universitātē cer, ka pēc Lieldienām to izdosies nokārtot.

Reklāma
Reklāma

No COVID19 slimniekiem ievāktais bioloģiskais materiāls ilgstoši tiks uzglabāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra biomedicīnas datu bankā un to varēs izmantot arī citos pētījumos.