Kā nenoslīkt ar vaļēju bikšu priekšu 0
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Teju 80% no tiem makšķerniekiem, kuri noslīkuši, asinīs konstatēts alkohols un apskatē konstatēta attaisīta bikšu priekša.
Ārā rudens, viss drēgns un melns, melnais ledus uz asfalta, caurspīdīgs, nodevīgs, acij praktiski nemanāms uz laipām, piestātnēm, visur esošajām rudens lapām un laivu grīdām.
Un ne jau velti man agrāk kāds cilvēks, kurš rūpējās par drošību lielā uzņēmumā, teica: pieredze rāda, ka gandrīz 80% no tiem makšķerniekiem, kuri izkrituši no laivas un noslīkuši, asinīs konstatēts alkohols un apskatē konstatēta attaisīta bikšu priekša.
Cilvēks copē laivā, viļņos savā nodabā siltumam ieņem no līdzpaņemtās blašķītes, pēc kāda laika piesakās neatliekamā vajadzība patecināt, ceļas kājās, tuvojas laivas malai, vēja brāzmas pūtiens, slīd kāja, tas ir viens moments, un cilvēks ir ūdenī, bet tur savu ļauno darbu dara aukstums, rokas vēl izmisīgi turas pie laivas borta, bet pirksti ātri vien kļūst nejutīgi un nespēcīgi….
Šis ir pārejas laiks, aktīvo copi no laivām drīz vien, iespējams, nomainīs zemledus makšķerēšana, atcerēsimies, ka ūdenskrātuves neaizsalst vienmērīgi, visbīstamākās, protams, ir upes, bet jāatceras, ka arī ezeros ledus kārtas biezums visur nebūt nav vienāds, vēl sliktāk ir, ja salšana sākas reizē ar sniegu.
Putra, kas veidojas ūdens virspusē, sasalstot ir ļoti mānīga, un katrs nepārbaudīts solis var kļūt liktenīgs.
Ja dodaties lielu ezeru plašumos, ļoti noderīgs būs GPS, tajā varēsiet atzīmēt ne tikai zivīgās vietas, bet arī savu pārvietošanās maršrutu, un, uznākot stipram sniegam vai miglai, nebūs grūti atrast mājupceļu, kur jūs tik ļoti gaida.
Ne jau velti ir teiciens “sargā sevi, un Dievs tevi sargās”, un to derētu atcerēties uz visiem laikiem!
