Likumu “caurumu” dēļ darbu zaudējušie netiek ne pie dīkstāves, ne bezdarbnieka pabalsta 13
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairāk nekā nedēļu Covid-19 otrā viļņa dēļ valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas jau otro reizi šogad licis pārtraukt darbību dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Risinājumi šī laika pārdzīvošanai ir gan ierastie – dīkstāves pabalsti, gan jauni, piemēram, algu subsīdijas.
Diemžēl arī šoreiz neiztiek bez gadījumiem, kad likumos esošu “caurumu” dēļ cietīs tieši darbu zaudējušie.
Otrreiz atlaistais diskriminēts
Ja cilvēks astoņus mēnešus saņēmis bezdarbnieka pabalstu, bet sācis strādāt īsi pirms otrās ārkārtas situācijas, un viņu atkārtoti nākas atlaist vien dažas dienas pēc darbā pieņemšanas, izveidojas būtiska problēmsituācija.
Šis cilvēks nevar nedz atkārtoti pieteikties bezdarbnieka pabalstam, jo nav nostrādājis nepieciešamo laika periodu, nedz pieteikties dīkstāves pabalstam.
Tādā situācijā nonācis kāds trīs bērnu tēvs, ko SIA “Geka” lielā darba apjoma dēļ novembra sākumā pieņēma atpakaļ darbā, bet tagad radušās situācijas dēļ atkal atlaida. “Viņš būtībā paliek bez ienākumiem,” stāsta apbalvojumu izgatavošanas uzņēmuma līdzīpašnieks Gurijs Bulle, par kura cīņu pavasarī par dīkstāves pabalstiem trim saviem bijušajiem darbiniekiem varēja lasīt “Latvijas Avīzes” 11. maija numurā. Toreiz izkaroja. Tagad cita situācija.
Kā skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vecākā eksperte pabalstu jomā Solvita Sukure, tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Ja šo nosacījumu neizpilda, tad tiesību uz bezdarbnieka pabalstu nav.
“Jāpiezīmē, ka, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, laika periods, par kuru personai bija piešķirts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai vecāku pabalsta turpinājums, tiesību noteikšanai tiek ieskaitīts kvalifikācijas periodā neatkarīgi no tā, ka šajā periodā obligātās iemaksas nav veiktas. Tas nozīmē, ka, vērtējot personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas persona kādu laiku ir saņēmusi kādu no minētajiem ārkārtējās situācijas laika pabalstiem, šis periods tiks ieskaitīts 12 mēnešu periodā, kas dod tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.”
Savukārt Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš atbildēja, ka tām personām, kurām nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu, ir iespēja iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras sadarbībā ar pašvaldībām organizētajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kuru laikā iespējams gūt ienākumus patēriņam un ikdienas izdevumu segšanai.
“Iztikas līdzekļu neesamības gadījumā personai ir tiesības arī vērsties tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras teritorijā deklarēta dzīvesvieta,” norāda Zariņš.
Būtībā noprotams, ka ministrija u. c. iesaistītās iestādes par izmaiņām likumdošanā nedomā, tā vietā iesaka cilvēkiem pieteikties sabiedriskajos darbos vai vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.
Dīkstāvi bezdarbnieka pabalsta aprēķinā neiekļaus
Vēl citi krīzes skartie uzņēmēji pauduši neizpratni par to, kāpēc atlaistam darbiniekam pienākas par 50% mazāks bezdarbnieka pabalsts, ja darbinieks iepriekš saņēmis dīkstāves pabalstu.
Šajā ziņā gan neliels risinājums esot rasts. Kaut arī par darbiniekiem, kuri saņēma dīkstāves pabalstu, netika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nozīmē, ka aprēķinā neiekļāva izmaksātos dīkstāves pabalstus, ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtību. Jaunā kārtība nosaka, ka, aprēķinot personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, iemaksu algas aprēķina periodā neieskaita tās dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu.
Rezultātā dīkstāves pabalsts netiek ieskaitīts darba ienākumos, bet attiecīgi arī dīkstāves laiks netiek iekļauts dienu skaitā, veicot vidējās algas aprēķinu.
VSAA gan nekomentēja augstāk minēto apgalvojumu par to, ka bezdarbnieka pabalsts samazināts par 50%, jo pavasarī darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu. Esot jāredz konkrētā situācija.
Valsts atbalsta instrumenti
Lai sniegtu atbalstu Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem un slēgtajiem uzņēmumiem, Ministru kabinets atbalstīja trīs atbalsta instrumentus – atbalstu dīkstāvē esošiem darbiniekiem, atbalstu nodarbināto algu subsīdijai un subsīdiju uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem:
Dīkstāves atbalsts būs 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu deklarētās vidējās algas.
Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 eiro apmērā plus par katru apgādājamo vēl 50 eiro, bet maksimālais apmērs – 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, taču darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.
Atbalsts algu subsīdijai uzņēmējiem būs pieejams 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku. Starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru būs pienākums izmaksāt darba devējam, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību.
Apgrozāmo līdzekļu subsīdija komersantiem būs pieejama 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.
Avots: Ministru kabinets
