Nepietiek tikai ar ārēju atzinību. Premjera uzruna Jaunajā gadā 0
Pulksteņa rādītājs tuvojas divpadsmitiem – esam aizvadījuši vēl vienu gadu. Šajās minūtēs pārdomājam aizejošo gadu – kas ir izdevies un pie kā vēl jāstrādā. Šajās minūtēs arī domājam par jauno gadu – ko tas nesīs un, galvenais, ko mēs paši nākamgad vēlamies sasniegt.
Nākamgad svinēsim Latvijas Valsts dibināšanas 95. gadadienu un tikai pieci gadi mūs šķirs no Latvijas valsts simt gadu jubilejas. Simts gadi ir nozīmīgs brīdis katras valsts mūžā. Tad mūsu paaudzei būs jāatskaitās mūsu valsts dibinātāju un veidotāju priekšā – cik stipra šodien ir mūsu Latvijas valsts. Tā būs mūsu atskaite arī nākamajām paaudzēm, kuras valsti no mums saņems mantojumā. Valdības mērķis ir, lai, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, mūsu valsti par veiksmīgu sauktu paši Latvijas iedzīvotāji. Nepietiek tikai ar ārēju atzinību, kuru pēdējos gados esam saņēmuši pietiekami daudz. Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi. (..)
Aizvadītais gads mūs ir tuvinājis šim mērķim. Vēlos pateikties visiem Latvijas cilvēkiem par darbu, izturību un patriotismu, kas padarīja Latviju par visstraujākās ekonomiskās izaugsmes valsti Eiropā. (..)
Nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads. Mūsu pienākums ir prast tās izmantot! Valdība turpinās atbildīgu fiskālo politiku. Mēs strādāsim pie atbalsta uzņēmējiem, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, inovāciju sekmēšanas. Ekonomiskā stabilitāte nodrošinās iespējas attīstīties uzņēmumiem. Izaugsme radīs arī jaunas darba vietas – to skaits pieaugs straujāk. Aicinu visus, kam ir labas idejas, zināšanas un uzņēmība, likt tās lietā un izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai.
Latvija nav vientuļa sala – mēs esam ciešām saitēm sieti ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu. Mūsu kaimiņi ir arī nozīmīgākie investori un tirdzniecības partneri.
Esam tikai pārsimts kilometru attālumā no valstīm, kurās ir pasaules izglītotākās, saliedētākās un pārtikušākās sabiedrības. Tās ir valstis ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai. Iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums. (..)
Nākamgad būs jāturpina mērķtiecīga politika, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Lai Latvijas simt gadu jubileju mēs varētu sagaidīt ar pārliecību par stabilu nākotni mūsu tautai. Mums visiem ir jāgādā, lai tautieši ārzemēs saglabātu saites ar Latviju. Baltijas jūras reģionam nostiprinoties kā stabilākajam un dinamiskākajam visā Eiropā, aug pievilcība Latvijai kā dzīvesvietai. Jau šodien redzam: daļa no tiem, kas, ekonomisko apstākļu spiesti, aizbraukuši no Latvijas, vēlas atgriezties dzimtenē. Valstij, mums visiem ir jāizrāda pretimnākšana: mums ir svarīgs ikviens, kurš jūt sevī piederību Latvijai un grib šeit veidot savu dzīvi un nākotni.
Nākamajā, Latvijas valsts pastāvēšanas deviņdesmit piektajā gadā mēs atzīmēsim arī Tautas frontes divdesmit piekto gadadienu. Abi šie notikumi ir cieši saistīti: valsts neatkarības atjaunošana Tautas frontes vadībā apliecināja, ka 18. novembra ideāli mūsdienās joprojām ir dzīvi. Vienlaikus es uzskatu, ka abi šie notikumi ir nesaraujami saistīti ar vēl vienu Latvijas lēmumu – par iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā.
Miķelis Valters, viens no neatkarīgās Latvijas idejas autoriem un valsts dibinātājiem, savulaik rakstīja: “Taisnība, mēs esam tikai grauds, neliela politiska būtība Eiropas visumā. Bet mūsu būtība saistās jau bezgala daudziem pavedieniem ar Eiropas dvēseli. (..) Eiropas miera un kārtības līdzsvarā mūsu valsts ir noteikta svara daļa. Tās politika ņem dalību Eiropas cīņās un rūpēs. No šiem sakariem plūst Latvijas spēks.”
Mūsu valsts dibinātāji bija pārliecināti, ka jaunās, Brīvības cīņās izcīnītās valsts nākotne ir saistāma ar Eiropu. Latvijas Tautas fronte atgriešanos Eiropā uzskatīja par ģeopolitisku prioritāti – garantiju Latvijas neatkarībai, drošībai un labklājībai.
Kad šodien domājam par Latvijas pievienošanos eiro, ir jāatceras un jāspēj īstenot gan valsts dibinātāju, gan Tautas frontes laiku cerības. Eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes.
Eiropas Savienībā un it īpaši eirozonā notiek lielas pārmaiņas. Tiek būvēta nākotnes Eiropa, kuras kodolā būs tieši eirozona. Latvijas interesēs ir piederēt šim Eiropas valstu kodolam. (..) Protams, eiro nav burvju nūjiņa. Neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas. (..)
Sagaidot Jauno, 2013. gadu, novēlu mums visiem izvirzīt mērķi, kādu vēlamies redzēt Latviju tās simt gados, un kopīgi strādāt, lai to sasniegtu!
Runu publicējam saīsināti
