Franks Gordons: “Nepilsonis” – neveiksmīgs termins 4
Izlasīju Daces Baltrumas rakstu “Ar varu nevajag uzspiest” (“Latvijas Avīze”, 2019. gada 22. marts) par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Saeimai iesniegto priekšlikumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Man ir piktums par to, ka savulaik ieviesa terminu “nepilsoņi”, angliski “aliens”, t. i., svešie.
Jau vairākkārt norādīju savos rakstos, ka starptautiskajā apritē (arī Izraēlā) cilvēks, kas nav attiecīgās valsts pilsonis un kam šī pilsonība pēc likumu nepienākas, ir “pastāvīgais iedzīvotājs”, angliski – “permanent resident”. Tad nebūtu “nepilsoņu kongresa” vai tamlīdzīgu akciju, jo pastāvīgā iedzīvotāja statuss visā civilizētajā pasaulē ir normāls un neliecina par kādu tīšu diskrimināciju.
Viņiem nav vēlēšanu tiesību, un visos pārējos aspektos viņiem ir līdzīgas tiesības kā pilsoņiem.
D. Baltruma raksta: “Vārdam ir liela nozīme. Manā saprašanā noliegums “ne” ir tik būtisks, ka spēj mainīt polus pretējos virzienos. Ja reiz cilvēkam ir pateikts “nē” viņa pamatstatusa formulējumā, par kādu integrāciju tad var būt runa? Cilvēks ir nolikts svešo pozīcijā. Un svešais viņš arī paliek.”
Terminu ziņā autorei ir pilnīga taisnība. Uzdrošinos ierosināt, lai Saeima pieņem likumu, paredzot nepilsoņu apzīmēšanu par pastāvīgajiem iedzīvotajiem un viņu pasēs “alien” attiecīgi jāmaina – “permanent resident”.
