“Neprasiet “Mercedess” par “Zaporožec” cenu!”. Restorānu nozare pikta par ēdināšanas iepirkumiem 0
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas veikt tirgus izpēti un turpmāk īstenot reālajai situācijai atbilstošus ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus.
Pašreizējā valsts institūciju īstenotā prakse veikt iepirkumus, kas ir zem produktu, darbaspēka un citu saistīto izmaksu pašizmaksas, ne tikai nepalīdz nozarei, bet sekmē tās dziļāku ieslīgšanu pelēkajā zonā.
LRB prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka par nozares anekdoti jau kļuvuši regulāri valsts iestāžu pieprasījumi par 5 vai 7 eiro vienai personai nodrošināt kafijas pauzes ar sviestmaizēm ar gaļu un zivi, svaigiem augļiem un dārzeņiem, smalkmaizītēm un cepumiem, protams, sulām, ūdeni, kafiju un tēju, kā arī restorāna līmeņa servisu – balti galdauti un viesmīļi, transports uz un no notikuma vietas.
Pēc J. Jenža teiktā, pat cilvēkam, kam matemātika nav stiprā puse, bet iepirkties nākas regulāri, ir skaidrs, ka par šādu summu neko no minētā nevar iegādāties pat lielveikalā.
“Tā vien šķiet, ka iepirkumu organizatoriem liekas, ka dzīvesstila restorāniem būtu jāsubsidē ierēdņu ēdināšana un jāstrādā zem pašizmaksas, kā arī jāmaksā darbiniekiem alga aploksnēs,” uzsver J. Jenzis.
Viņš atklāj, ka Latvijas restorāni regulāri saņem piedāvājumus piedalīties cenu aptaujās un iepirkumos par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu valsts institūcijām un dažādām iestādēm, kuros tiek piemērots zemākās cenas princips.
Šāda pieeja jau sen netiek uzskatīta par labo praksi valstu iepirkumos. Lai veicinātu iepirkumu rīkotāju izpratni, LRB biedri ir veikuši detalizētus aprēķinus par dažāda veida ēdināšanas pakalpojumu izmaksām.
Tie vairākkārtēji ir nosūtīti dažādām ministrijām un valsts iestādēm, skaidrojot kā veidojas izmaksas, bet atbildes uz šīm vēstulēm nekad nav saņemtas.
“Ja nav naudas vai ir vēlme taupīt, vienmēr var iedzert kafiju vai tēju ar veikalā pirktiem cepumiem, bet nevajag prasīt piegādāt Mercedess par Zaporožec cenu,” atzīmē J. Jenzis.
“Tā vien šķiet, ka valsts ēdināšanas iepirkumu veidlapas saglabājušās vēl no lata laikiem un joprojām tiek automātiski izsūtītas, labojot tikai datumu un ēdināmo personu skaitu,” pauž J.Jenzis.
Vēl viens akūts jautājums ir skolu ēdināšana, par ko jau LRB paudusi savu satraukumu, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru un ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.
Valsts apmaksātās pusdienas vienam skolēnam no 1. līdz 4 klasei ir 1,42 eiro dienā. Noņemot 21% PVN, paliek 1,17 eiro. Šajā summā ir jāiekļauj divi ēdieni, kas ir zupa vai deserts, zivs vai gaļas pamatēdiens ar piedevām un salātiem, kā arī dzēriens.
Visam jābūt kvalitatīvi sagatavotam un jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam uzturnormu balansam. Vēl vairāk – šajā summā ēdinātājam ir arī jāiekļauj pavāru un viesmīļu algas ar visiem nodokļiem, komunālie maksājumi, telpu īres maksas, un, protams, produktu pašizmaksa.
LRB rosina veikt eksperimentu un lūgt ministriju cilvēkiem praktiski nodemonstrēt, kā tas ir izdarāms.
Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas aptuveni 5500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 25 tūkstošus cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 110 miljonus eiro.
Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, LRB sadarbojas ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai.
LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste.
LRB aicina pievienoties visus restorānu īpašniekus, kas vēlas līdzdarboties un dot savu ieguldījumu nozares attīstībā.
