FOTO: LA.LV kolāža

“Nevis viens koks mežā, bet desmitiem!” Sieviete mežā uziet pavisam dīvaina paskata kokus 9

Pievieno LA.LV

Mežs ir lieliska vieta, kur izrauties no ikdienas steigas, izvēdināt galvu, sakārtot domas un ļauties dabas mieram. Tomēr mežs ir arī mistiska vieta. Ir ļaudis, kas mežā “uzgājuši” šķietamas rituālu veikšanas vietas vai citus aizdomīgus objektus.

Putins nomirst 2027. gada janvārī, varu pārņem FSB ģenerālis, kurš iesaldē karu un uzbrūk Igaunijai, paredz amerikāņi 21
Kokteilis
5 padomju laika audzināšanas metodes, kuru dēļ šodien maksājam tūkstošus psihoterapeitiem
Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām. Ko tas nozīmē Latvijas senioriem? 55
Lasīt citas ziņas

Arī kāda sieviete “Facebook” lūgusi palīdzību līdzcilvēkiem, lai saprastu, kas par iemeslu ir savāda izskata kokiem. “Kas ir šis? Nevis viens koks mežā, bet desmitiem,” viņa raksta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāatzīst, ka šāda izskata koki patiesi var samulsināt. Šķietami perfekts skuju raksts teju visā stumbra garumā nav kas tāds, ko ikdienā bieži nākas redzēt. Lai vai kā, šāda izskata kokiem ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – sveķu vākšana, norāda lielākā daļa ieraksta komentētāji.

Komentāros cilvēki lielākoties atpazinuši vēsturisku priežu atsveķošanas metodi, ar kuras palīdzību agrāk no kokiem ieguva sveķus rūpnieciskām vajadzībām.

Daudzi dalījušies personīgās atmiņās par laiku, kad sveķu vākšana bija izplatīta mežsaimniecības nodarbe. Daži atceras, ka šajā darbā bijuši iesaistīti viņu vecāki un vecvecāki, bet citi paši bērnībā palīdzējuši ievākt sveķus. Kā norāda komentētāji, koku stumbros izveidoja īpašus iegriezumus, pa kuriem sveķi tecēja piestiprinātos traukos vai piltuvēs. Pēc tam tos savāca un nogādāja pārstrādei.

Ļaudis skaidro, ka sveķus izmantoja terpentīna un citu produktu ražošanā, tostarp ķīmiskajā rūpniecībā, farmācijā, parfimērijā un elektrotehnikā. Atsveķošanu parasti veica vecākās priežu audzēs, nereti aptuveni 10–15 gadus pirms koku nociršanas. Vairāki cilvēki norāda, ka šādi koki joprojām sastopami Latvijas mežos, tostarp Vangažu, Siguldas, Tukuma un Mazsalacas apkārtnē.

Atsevišķi komentētāji atceras, ka atsveķošana būtiski samazinājusies pēc 1967. un 1969. gada postošajām vētrām, kas iznīcinājušas daudzas atsveķojamās priežu audzes.

Līdzās vēsturiskajiem skaidrojumiem komentāros netrūkst arī joku un neparastu minējumu. Daži kokus ar savdabīgajām “rētām” saista ar rituāliem, upurēšanu vai mistiskām vietām, bet citi ironizē par citplanētiešiem un dažādiem pārdabiskiem spēkiem. Tomēr lielākā daļa komentētāju ir vienisprātis – redzamās pēdas uz priežu stumbriem ir liecība par kādreiz plaši izplatīto sveķu ieguvi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.