Mēs uzaugām laikā, kad televīzija bija prestiža vieta. Ja to teica televīzijā – tā ir taisnība. Ja tevi rādīja televīzijā – tu esi paveicis ko ievērojamu, tu esi piemērs citiem. Tie laiki sen kā ir pagājuši, šobrīd esam ērā, kad, ja esi gatavs savu dvēseli pārdot velnam un kļūt par klaunu, tevi rāda televīzijā. Ja domā, ka pārspīlēju, parunāsim vairāk par Niku Endziņu.
Man šķiet, ka šobrīd būtu grūti atrast cilvēku Latvijā vecumā ap 20-30 gadiem, kurš nekad nav dzirdējis par Niku Endziņu. Kāds atcerēsies pirmās tiesas un viltus ziņas, cits sacīs, ka reliģiozi sekojis viņa gaitām “Slavenības. Bez filtra” sezonā, kur viņa aktierspēle būtu pelnījusi vismaz trīs plastmasas “Oskara” balvas. Tik slikti, ka nav iespējams novērsties.
Arī es skatījos šo cirku, jā, lai pasmietos, lai pašausminātos un ar draudzenēm pie kafijas pabrīnītos – diez ko viņu mammas par šo vājprātu saka. Tomēr, lai cik trakā soctīklu laikā, kad robežas vairs neeksistē, mēs dzīvotu, vai daļēji Latvijas valstij piederošai televīzijai pieklājas pelnīt klikšķus uz narkotiku glabāšanā notiesāta cilvēka sirdsapziņas?
Šovu “Slavenības. Bez filtra” veido SIA “Helio Media” sadarbībā ar producentu kompāniju “Brīvdienas”. “Helio Media” ir vietējais televīzijas uzņēmums, kas saistīts ar tādiem kanāliem kā 360TV, STV Pirmā! un 8TV. Tet savā uzņēmuma struktūrā “Helio Media” norāda kā grupas uzņēmumu, un Eiropas mediju īpašumtiesību datubāze 360TV gala īpašnieku norāda kā “Tet”.
Savukārt “Tet” pats nav tikai privāts uzņēmums: 51% Tet kapitāldaļu pieder Latvijas Republikai, bet 49% — “Tilts Communications”, kas saistīts ar Zviedrijas “Telia”. Tātad “Tet” nav privāta televīzija, kas seko saviem principiem, tai būtībā vajadzētu radīt saturu, kas saistošs un noderīgs visiem, jo televīzija pieder tev, man un tavai omei, mēs visi maksājam, lai tā spētu strādāt.
Interneta komentāri, “Tik tok” parodiju video pilni ar tekstiem un stāstiem par to, ka Niks ne tikai stājas tiesas priekšā par narkotiku glabāšanu, bet arī pats tās iecienījis. Neskaitāmi ļaudis norāda uz viņa izturēšanos filmēšanas laikā, uz pārmērīgo svīšanu un “aizkulisēm, kas citiem nav zināmas”. Te neko nevaru komentēt, jo līnijas ar viņu kopā uz stikla galda neesmu kārtojusi, bet vienmēr domāju, ka nav dūmu bez uguns. Ja tu ikdienā tirgo burkānus, pie tevis balti maisiņi no debesīm nenokrīt, tā kā izdariet secinājumus paši.
Tomēr vai šādu “izklaides” saturu, par kura ētiskumu varētu padiskutēt, nevajadzētu norādīt kādus brīdinājumus, ka saturs nav piemērots bērniem, uzaicināt kādus speciālistus, kas komentē rādīto saturu, līdzīgi kā tas tika darīts otrā “Brīvdienas” veidotajā raidījumā “Ģimene burkā” pēc vairākiem publiskiem skandāliem?
Jautājam pašiem raidījuma veidotājiem, kā komentē Endziņa sāgas translēšanu, vai nav par traku? “Raidījumā tiek sekots līdzi sabiedrībā zināmu cilvēku ikdienai, atainojot raidījuma dalībnieku realitāti dažādās tās izpausmēs. Noteiktu notikumu atspoguļošana nenozīmē prettiesiskas rīcības atbalstīšanu vai attaisnošanu.
Producentu klātbūtne un raidījuma filmēšana notiek saskaņā ar raidījuma dalībnieku norādījumiem un saskaņotu grafiku un tas, kādus ikdienas notikumus atainot, ir raidījuma dalībnieka izvēle. Satura veidošanā ievērojam redakcionālās atbildības un objektivitātes principus, kā arī nevainīguma prezumpciju.
Mums ir zināma publiski pieejamā informācija par tiesvedību, kurā iesaistīts raidījuma dalībnieks. Vienlaikus filmēšanas laikā producentu komanda SIA “Brīvdienas” nav konstatējusi prettiesiskas darbības, kas būtu saistītas ar minētajiem apstākļiem. Raidījuma saturs tiek izvērtēts atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām.
Filmēšanas komanda procesa laikā nav novērojusi nedz narkotisko vielu klātbūtni, nedz to lietošanu. Jebkura šāda vai līdzvērtīga rīcība būtu uzskatāma par raidījuma dalībnieka un producentu līguma pārkāpumu un turpmākā sadarbība būtu nekavējoties pārtraukta,” man atbildēja SIA “Helio Media” izpilddirektore Laima Ziediņa – Mikaljūna.
Šāda atbilde mani nepārsteidz, bet savam stingrākam vārdam noteikti būtu jānāk no mediju ētikas padomes. Diemžēl uz astoņiem plašiem jautājumiem par ētikas normām televīzijā, brīdinājumiem nepilngadīgajiem, paša Nika tiesībām, piekrītot šādam šovam, un kriminālprocesu pasniegšanu kā izklaidi, saņēmu pāris neizteiksmīgus teikumus.
“Ētikas padome iepazinās ar Jūsu jautājumu. Protams, runājot vispārēji, situācijas var būt visdažādākās, var būt arī tādas, kad medijam būtu jāatturas no materiālu veidošanas. Taču, runājot par Jūsu minēto šovu – Ētikas padomei par tā saturu nav tik konkrētas informācijas kā Jums. Komentēšanai atsūtītie jautājumi ir plaši un vispārēji, tie nav tādi, par ko ētikas padome sniegs konkrētu un vienotu vērtējumu.
Iesaku drīzāk vērsties pie kādiem mediju ekspertiem, kas ir iepazinušies ar šo šovu un var izteikt savu vērtējumu.” Lieliski, tad sapratu pareizi, ka mediju ētikas padome nespēj komentēt mediju ētikas normas un iesaka man vērsties pie mediju ekspertiem? Interesanti, kas tagad sēž mediju ētikas padomē, bet eksperti tātad sēž kaut kur citur.
Viedokli palūdzu citas televīzijas – TV24 – direktoram Klāvam Kalniņam, kuram pūrā desmitiem dažādu raidījumu – analītiski, diskusiju, realitātes šovi, modes un izklaides saturs – piedzīvoti visi posmi.
“Manuprāt, šajā situācijā būtu jānošķir divas lietas: vai par esošo vai citām līdzīgām personībām var veidot informatīvus raidījumus ar pievienoto vērtību un, manuprāt, tas ir pat atbalstāms, jo kopumā kā sabiedrība varam gūt kādu pievienoto vērtību.
Taču ir ētiski apšaubāmi, ka izklaides raidījumā krimināllieta tiek izmantota kā izklaidējošs saturs. Medijam būtu jāizvērtē, vai šāda satura veidošana kalpo sabiedrības interesēm vai galvenokārt palīdz piesaistīt skatītāju uzmanību.
Lai gan ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, smagu noziegumu lietas nevajadzētu pārvērst par izklaidi sensacionālu sižetu īpaši, ja noziegums ir īpaši smags,” Klāvs Kalniņš norāda.
Savukārt mediju eksperts, režisors Andrejs Ēķis, kurš radījis lērumu leģendāru raidījumu, piemēram, “900 sekundes”, “Savādi gan”, “Degpunktā”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Dziedošās ģimenes” un desmitiem citu, norāda, ka šāds saturs bez brīdinājuma norādēm nekādā ziņā nedrīkstētu atrasties televīzijā.
“Tiesas process ir ļoti nopietna lieta. Televīzijai, šādu saturu rādot, būtu katru reizi jāuzaicina kāds eksperts, kurš brīdina skatītājus, līdzīgi kā uz cigarešu paciņām ir brīdinājumi par smēķēšanas sekām uz veselību, tādiem būtu jābūt arī par šādu saturu. Cerams, ka arī pats Endziņš ir brīdināts par to, kā šāda satura veidošana var ietekmēt tiesas procesus, jo par labu tas noteikti nenāk.
Kad sākām veidot “Degpunktu”, mūsu moto bija – “mēs rādām, lai tā nenotiktu”, šādai pieejai būtu jābūt arī, veidojot saturu par krimināli sodītām personām,” Ēķis norāda.
Norādes gan raidījumā redzamas nav, ekspertu arī – ne mediju padomēs, ne TV ekrānos un pats Niks aiz restēm. Kāds ir sausais atlikums? Sajūta, ka daudziem ir vienalga par robežām vai ētiku, un galu galā par cilvēkiem. Nedaudz skumīgi, bet laikam jau jāpierod, ka skandāli griež pasauli un šī sērga nu pārņēmusi arī televīzijas ekrānus, kas kādreiz pulcēja ģimeni, šobrīd katru dienu rāda, kā tās Latvijā izjūk. Slēdzu ārā zilo ekrānu.



