No 1. jūnija atļautas stirnāžu medības, vairāk cerot uz slimo izšaušanu 0

Mednieka gada ritumā izceļas dažādi datumi, kas liecina par to, ka sākusies jauna medību sezona. Viens nevar sagaidīt 1. oktobri, kad tiek atklāta dzinējmedību sezona, citam augusta otrā sestdiena ir kaut kas īpašs, kad zaļā gaisma tiek dota pīļu medīšanai.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pēc salīdzinoši mierīgā posma pavasarī, kad dzīvniekiem tiek dots atpūtas un miera laiks, 1. jūnijs ir datums, ko ļoti daudzi gaida ar lielu nepacietību, jo tad tiek atļautas stirnāžu medības.

Kad saplaucis vasaras zaļums, laukā ieraudzīt stirnas brūngani rūsgano krāsu katram medniekam nozīmē kaut ko īpašu. Pirmkārt, ja acs nav trenēta, tas nemaz nav tik viegli. Otrkārt, tas nozīmē, ka stirnas tomēr lēnām atkopjas pēc smagajām ziemām, kas divu gadu laikā ļoti ievērojami paretināja šo dzīvnieku rindas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušā gadā lēsa, ka aukstās, sniegotās un garās 2011. gada ziemas dēļ vidēji stirnu skaits samazinājies par trīsdesmit procentiem, daudzviet mednieki sacīs, ka bojāgājušo dzīvnieku skaits bijis krietni lielāks. Šogad ziema bija daudz īsāka un ātri atkāpās, līdz ar to stirnām bija krietni vieglāk. Un tie, kas zina, kurp un uz ko jāskatās, secinās, ka pamazām stirnas atgriežas.

Šā gada medījamo dzīvnieku uzskaite, ko veicis Valsts meža dienests, liecina par to, ka Latvijā stirnu samazinājuma salīdzinājumā ar pagājušo gadu praktiski nav.

 

Vislabākā situācija ir Dienvidkurzemē, bet vissliktākā ir Latvijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kur stirnu joprojām ir ļoti maz, taču skaita samazinājums arī šeit nav konstatēts.

 

Lai gan mednieki ir tie, kas visvairāk ievēro stirnu zudumu, viņi tomēr var uzelpot, jo situācija Latvijā ir krietni labāka nekā Igaunijā. Speciālisti lēš, ka 90% Igaunijas teritorijas stirnu gandrīz nav vispār vai to ir ļoti maz. Valsts meža dienesta Medību nodaļas vadītājs Jānis Ozoliņš, runājot par Igauniju, uzsver, ka lūši vēl pa kādai stirnai tur atrodot, bet medniekiem neesot palicis gandrīz nekas. Par mūsu populāciju speciālists norāda:

“Latvijā šogad novērots, ka stirnas ļoti vēlu mainīja apmatojumu, par trofeju kvalitāti vēl grūti spriest, to rādīs laiks.”

Tas, ka 1. jūnijā tiek atklātas stirnāžu medības, vēl nenozīmē, ka visi mednieki ķers plintes un ies tos medīt. Lai gan stirnu medības ir ļoti skaistas un interesantas, daudzi mednieku kolektīvi arī šogad ieturēs pauzi. Neraugoties uz to, ka saņemtas stirnu medību atļaujas, mednieki tās nolēmuši neizmantot. Mednieku un makšķernieku klubs “Rencēni” gaidīs līdz nākamgadam, cerot, ka stirnu skaits pieaugs un populācija atkopsies.

Reklāma
Reklāma

“Šogad visu stirnu limitu neizmantosim,” skaidro mednieku un makšķernieku kluba “Rencēni” vadītājs Andris Ķibermanis. “Nomedīsim tikai dažus tēviņus, galvenokārt slimos un kroplos, bet tā īsti stirnu medības vēl šogad nesāksim. To skaits vēl nav pietiekami liels, tās vajag pataupīt.”

 

Andris Ķibermanis secina, ka aukstajās ziemās viņu pusē bojā gājuši līdz pat 70 procentiem stirnu. “Kā esam novērojuši, šogad stirnas izskatās veselīgākas, bet mēs nemedīsim principa pēc. Valsts meža dienests mums proporcionāli piešķīris gan āžu, gan kazu un kazlēnu nomedīšanas atļaujas, bet mēs vēl pagaidīsim.”

 

Stirnu tāpat kā citu medījamo dzīvnieku nomedīšanas maksimālo apjomu katru gadu nosaka Valsts meža dienests, vērā ņemot veiktās uzskaites rezultātus. Tā kā stirnas ir limitētais medījamais dzīvnieks, to medīšanai nepieciešama atļauja, ko tautā mēdz saukt par “licenci”.

Interesanti, ka Lietuva ir atteikusies no medību atļaujas stirnu kazām un kazlēniem, āžiem gan tā vēl nepieciešama. Lietuvas mednieki gan atzīst, ka tas, ka licences atceltas, vēl nenozīmē, ka stirnu kazas un kazlēni tiek medīti vairāk.

Latvijā medīti tiek gan stirnu āži, gan arī kazas un kazlēni, bet pēdējo medību sezona sākas vēlāk – 15. augustā. Stirnas parasti medī “uz gaidi” vai “pieejot”. Interesantas ir medības, mēģinot stirnu āzi pievilināt, atdarinot stirnu kazas pīkstienu. Riests stirnām sākas jūlijā. Gudrākie mednieki gan iesaka spēcīgākos āžus ar lielākajām trofejām medīt tikai pēc riesta beigām, līdz tam parūpējoties par to, ka nomedīti tiek visi kroplie un slimie indivīdi, lai ļautu “labajiem” āžiem savus spēcīgos gēnus nodot nākamajām paaudzēm.