“Luminor” vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
“Luminor” vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
Publicitātes foto.

No garām rindām līdz bezkontaktu norēķinu kartēm: kas mainījies bankās pēc iestāšanās ES? 0

Autore – Kerli Gabrilovica, “Luminor” vadītāja Latvijā

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Latvijā šomēnes atzīmē 15 gadus, kopš pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) 2004.gada 1.maijā, kas izmaiņas nesusi arī banku sektorā. Daļa no šodien pieejamiem banku pakalpojumiem pirms 15 gadiem pat nepastāvēja. Bankas ir attīstījušas tiešsaistes pakalpojumus, mainījušas tehnoloģijas, padarot klientu dzīvi ērtāku, un daudz lielāka nozīme pievērsta drošības jautājumiem.

Bankas strauji ieņem tiešsaistes vidi

Pēdējie 15 gadi nesuši krasas pārmaiņas banku pakalpojumu jomā. Ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz tiešsaistes pakalpojumi, arvien mazāka kļūst nepieciešamība pēc klientu apkalpošanas centriem. Arī garās rindas tajos jau ir kļuvušas par vēsturi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Klientu serviss ir pieejams gan telefoniski, gan tiešsaistes sarakstē vai e-pastā, turklāt ne tikai darba laikā, bet jebkurā brīdī, kad klientam ir ērtāk.

Interneta attīstība radījusi darbu daudziem IT speciālistiem, kuru atbildībā ir bankas tiešsaistes darbība.

Digitālie bankas pakalpojumi nozīmē arī to, ka vairs nav nepieciešams standartizēts klientu serviss. Tajās retajās reizēs, kad klientam ir jāapmeklē banka klātienē, viņš sagaida personalizētu, tieši savām vajadzībām pielāgotu pieeju.

Digitālie risinājumi – no nepazīstama pakalpojuma kļuvuši par biežāko izvēli

Ja vēl pirms pieciem gadiem, lai saņemtu nepieciešamo bankas pakalpojumu, bija jādodas uz bankas filiāli, tad šodien digitālie risinājumi ļauj teju visu izdarīt tiešsaistē. Piemēram, lai nokārtotu visus nepieciešamos jautājumus hipotekārā kredīta saņemšanai, banka bija jāapmeklē vairākas reizes – izzinot savu situāciju un iespējamo piedāvājumu, pēc tam iesniedzot visus dokumentus.

Šobrīd visu iespējams izdarīt attālināti, iesniedzot nepieciešamos dokumentus elektroniski.

Salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijas un Baltijas finanšu sistēmas ir tehniski ļoti modernas, jo uzbūvētas uz salīdzinoši jaunu informācijas tehnoloģiju platformu pamata. “Luminor” pieredze rāda, ka šobrīd jau 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

Reklāma
Reklāma

No maksājumu karšu izmantošanas līdz bezkontakta kartēm teju katrā makā

Latvijā pirmās maksājumu kartes parādījās 1993. gadā, bet maksājumu veikšanai tās aktīvi sāka izmantot tikai pēc 2000. gadu sākuma. Savukārt pēdējo 15 gadu laikā tehnoloģijas, kā arī cilvēku vēlme pēc vienkāršas un ātras norēķināšanās, ir rezultējusies bezkontakta kartēs.

“Luminor” šādas kartes klientiem sāka piedāvāt no 2017. gada februāra un šobrīd 95% no bankas klientiem, kam ir bezkontakta norēķinu karte, to izmanto ikdienā. Skaidra nauda ikdienā tiek izmantota arvien mazāk, un attālinātie pakalpojumi kļūst par nozares standartu.

Pievienošanās ES – papildus drošība un ērti risinājumi

Pēc iestāšanās ES, arī banku sektoram nācās ieviest dažādus starptautiskos nosacījumus, kas iepriekš nebija saistoši. Pat, ja dažbrīd šķita, ka tas sagādā neērtības, ir neapstrīdami, ka šie soļi ir veicinājuši papildus drošību, kā arī ērtību bankas pakalpojumiem. Gadu pēc iestāšanās ES Latvijā tika ieviests IBAN – starptautisks standarts konta formātam, lai samazinātu kļūdu skaitu maksājumos un paātrinātu maksājumu apstrādi.

Nākamais solis bija atvieglot starptautiskos maksājumus ES ietvaros, un 2008. gadā arī Latvijā kļuva iespējami SEPA maksājumi (maksājums Eiropā, eiro valūtā). “Zini savu klientu” princips liek bankām daudz rūpīgāk izvērtēt klientus, bet vienlaikus arī rūpēties par drošu vidi, novērst iespējamos naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus.

Desmit gadus pēc iestāšanās ES, visus Latvijas iedzīvotājus skāra pārmaiņas – pievienojāmies eiro zonai. Šodien mēs ērti pārvietojamies starp citām zonas valstīm, nedomājot par valūtas kursiem, iespēju samainīt to, bet pavisam nesen vēl tā bija ikdiena, dodoties uz ārzemēm. Savukārt cilvēkiem ar kredītsaistībām, pārejas uz vienoto eiro valūtu lielākais ieguvums noteikti bija valūtas riska samazināšanās.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.