Elīna Novada, “Svaigi.lv” saimniece: “Jo vairāk būs tirgus dalībnieku tiešās interneta tirdzniecības sektorā, jo labāku pakalpojumu saņems pircējs. Tā ir iespēja mācīties vienam no otra.”
Elīna Novada, “Svaigi.lv” saimniece: “Jo vairāk būs tirgus dalībnieku tiešās interneta tirdzniecības sektorā, jo labāku pakalpojumu saņems pircējs. Tā ir iespēja mācīties vienam no otra.”
Publicitātes foto

No saimniecības uz pilsētnieka galda 1

Kamēr daļa pārtikas aprites uzņēmumu šobrīd sper savus pirmos soļus interneta tirdzniecības organizēšanā, citi, kas iepriekš tika uzskatīti par nelielas nišas pārstāvjiem, tirgū startē jau kā nobrieduši profesionāļi un audzē apjomus. Tas attiecas uz tiešās tirdzniecības organizētājiem, kas palīdz pašmāju zemnieku saimniecību labumiem nokļūt pa tiešo pie patērētāja.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Pieejas šādas tirdzniecības organizēšanai ir dažādas: daļa uzņēmumu piegādes veic tieši uz mājsaimniecībām, kamēr citi nogādā entuziastu grupas pasūtītos produktus tiešās pirkšanas pulciņu atbildīgajiem pārstāvjiem.

Trīskāršo apjomus

Viena no redzamākajām tiešās tirdzniecības platformām ir “Svaigi.lv”. Jau pirmajās dienās pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas “Svaigi.lv” pasūtījumu apjoms bija divkāršojies, savukārt pašlaik uzņēmums piegādā jau trīs reizes lielāku produktu apjomu nekā pirmskrīzes periodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieprasījums tomēr ir vēl lielāks. “Visu laiku esam spiesti noteikt limitus, jo mūsu kapacitāte nav bez­izmēra,” skaidro “Svaigi.lv” saimniece Elīna Novada. “Tradicionāli piegādājam pasūtījumus klientiem reizi nedēļā – tās pašas dienas pēcpusdienā, kad produkti saņemti no saimniecībām. Pašlaik esam atvēruši pasūtījumus jau arī uz nākamo termiņu. Ilgāku laika posmu uz priekšu pasūtījumus gan nav plānots pieņemt.”

Lai reaģētu uz strauji augošo pieprasījumu, “Svaigi.lv” vienas dienas laikā pārcēlies uz lielākām noliktavas telpām. Ievērojami audzis arī darbinieku skaits. Iepriekš uzņēmuma darbā kopā ar ārpakalpojumu sniedzējiem bijuši iesaistīti aptuveni 20 cilvēki, savukārt tagad komanda ir jau divas reizes lielāka. “Pašlaik mūsu prioritāte ir lielā pieprasījuma apstākļos nodrošināt stabilu, kvalitatīvu servisu,” skaidro Elīna Novada. “Mēs esam spiesti ātri mācīties, kā darīt ātri.”

“Svaigi.lv” savu darbību sācis 2015. gadā. Pašlaik tas apkopo gandrīz 150 Latvijas saimniecību piedāvājumus no dažādiem reģioniem. Liela daļa no tām ir bioloģiskās saimniecības. “Tagad, krīzes laikā, sadarbību ar mums tiecas atjaunot arī daudzas no tām saimniecībām, ar kurām sākotnēji strādājām, bet vēlāk kādu iemeslu dēļ tās bija pagājušas malā,” situāciju skaidro tiešās tirdzniecības platformas saimniece.

Interese par šāda uzņēmuma izveidi Elīnai Novadai radusies, kad viņa mājās auklējusi mazuli un vēlējusies pati iegādāties Latvijas zemnieku saimniecību dabiski audzētu pārtiku. “Sāku koordinēt pasūtījumus no saimniecībām, strādājot no savas dzīvojamās istabas,” viņa atceras. “Sākotnēji tie tika piegādāti draugiem un paziņām. Sapratu, ka tas ir perspektīvi, tikai jāparūpējas par servisu: ir nepieciešams mūsdienīgs e-komercijas risinājums un jārisina piegādes jautājums.”

Pašlaik “Svaigi.lv” piegādā produkciju rīdziniekiem un piecdesmit kilometru rādiusā ap galvaspilsētu: produkti tiek vesti, piemēram, uz Jūrmalu, Jelgavu, Ogri, Ādažiem un Carnikavu. Atbilstoši pašreizējai situācijai tiek nodrošinātas bezkontakta piegādes. Sortimentā akcents tiek likts uz sezonalitāti, un tas tiek atjaunots katru nedēļu.

Reklāma
Reklāma

Akcentē zaļo pieeju

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Zaļais grozs” savu biedru produkciju piegādā nelieliem veikaliņiem, skolām un bērnudārziem (“Zaļā iepirkuma” ietvaros), kā arī privātpersonām un tiešās pirkšanas pulciņiem. Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas pieprasījums no veikaliem audzis ievērojami un palielinājies arī produktu apjoms, ko pasūta tiešās pirkšanas pulciņi. Iniciatīva dibināt jaunus tiešās pirkšanas pulciņus gan netiek novērota.

“Šī kustība tomēr ir saistīta ar pulcēšanos, kas pašreizējos ap­stākļos ir liegta,” vērtē sabiedrības “Zaļais grozs” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vāvere.

LPKS “Zaļais grozs” 2003. gadā dibinājušas 13 sertificētas bioloģiskās saimniecības. “Tolaik šīs saimniecības galvenokārt nodarbojās ar piena lopkopību un zemo piena iepirkuma cenu apstākļos meklēja papildu iespēju nopelnīt,” atceras Ingrīda Vāvere. “Skaidrs, ka visās šajās saimniecībās, kā jau latviešiem ierasts, pašu vajadzībām (un nedaudz vairāk) tika audzēti arī dārzeņi, augļi un ogas. Sapratām, ka šos produktus varam piedāvāt pircējiem un ir jādibina kooperatīvā sabiedrība.”

Jau dažus gadus pēc dibināšanas kooperatīvs uzsācis tiešās piegādes privātpersonām. “Cilvēku iepirkšanās paradumi mainās, un mēs sekojam līdzi laikam,” skaidro Ingrīda Vāvere. “Kad pircēji sāka apvienoties tiešās pirkšanas pulciņos, uzsākām sadarbību arī ar tiem.” Pašlaik tiešās piegādes veido ap 20% LPKS “Zaļais grozs” piegāžu apjoma.

Tagad “Zaļais grozs” apvieno 17 saimniecības. Sabiedrības bāzes vieta ir Nītaurē, bet piegādes tiek organizētas uz Rīgu, Siguldu, Cēsīm, Valmieru, kā arī Iecavu un Ikšķili.

“Kooperatīva biedru saimniecības atrodas ne tālāk kā četrdesmit kilometru rādiusā no kooperatīva centra. Uzskatām, ka videi draudzīga saimniekošana nav savietojama ar produkcijas pārvadāšanu lielos attālumos,” skaidro Ingrīda Vāvere. “Mūsu gadījumā tas arī nebūtu ekonomiski pamatoti.” Arī “Zaļais grozs” pasūtījumus piegādā reizi nedēļā un ar tādu pašu regularitāti atjauno sortimentu.

“Ievērojot pašlaik spēkā esošos noteikumus, piegādes notiek, saglabājot divu metru distanci ar preču saņēmēju. Arī parakstot pavaddokumentus, tiek lietoti cimdi un dezinfekcijas līdzekļi,” stāsta Ingrīda Vāvere. “Visi norēķini notiek ar bankas starpniecību.”

Mainās patērētāju uzvedība

Kad ārkārtas stāvoklis Latvijā tikko bija izsludināts un vēl neviens nenojauta, ka jau tik drīzā nākotnē interneta tirdzniecība piedzīvos iepriekš neredzētu pieprasījuma pieaugumu, “Svaigi.lv” saimniece vērtēja sava tirdzniecības portāla aktivitātes kā nākotnes darbu.

“E-komercija gan Latvijā, gan arī pasaulē ir vēl savos pirmsākumos,” viņa toreiz skaidroja. “Tā tikai tagad palēnām sāk uzņemt attīstības ātrumu. Ilgtermiņā mūsu tiešās tirdzniecības darbība sakrīt ar pasaules kopējām tendencēm un Eiropas vadlīnijām par ilgtspēju, zaļiem pirkumiem, vietējās pārtikas pieejamību un īsām pārtikas piegādes ķēdēm.”

Savukārt jau pēc pirmās nedēļas vīrusa epidēmijas izraisītās krīzes situācijā viss ir radikāli mainījies.

“Distancējoties no situācijas negatīvajiem aspektiem, var teikt, ka šis ir brīdis, kad mainās cilvēku iepirkšanās paradumi. Iepriekš tas notika ļoti lēnām. Šī situācija liek izvērtēt, kas cilvēkam dzīvē ir vajadzīgs un kas ir lieks. Iepirkšanās internetā ir saistīta ar plānošanu, jo pasūtījumu nav iespējams saņemt uzreiz. Tas būtu labs krīzes blakusefekts, ja turpmāk mēs iepirktos plānveidīgāk un retāk, piemēram, reizi nedēļā. Šis ir arī brīdis, kad mēs novērtējam produktus, kas tiek izaudzēti un ražoti šeit pat, Latvijā,” uzskata “Svaigi.lv” saimniece.

Savukārt LPKS “Zaļais grozs” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vāvere atceras, ka līdzīgs pagrieziena punkts, kas iezīmējis vērtību maiņu sabiedrībā, bijusi arī 2008. gada krīze. Par pašreizējās krīzes paliekošu ietekmi Ingrīda Vāvere vēl neņemas spriest: “Viss ir atkarīgs no tā, cik šī situācija būs smaga, jo pieredze liecina, ka diemžēl cilvēkiem ir diezgan īsa atmiņa. Es, protams, ļoti ceru, ka šīs grūtības mainīs sabiedrību uz pozitīvo pusi.”

Uz iespējamām ilgtermiņa pārmaiņām patērētāju uzvedībā norāda arī “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare: “Daži iedzīvotāji varētu atklāt iepriekš neapzinātās iespējas internetveikalos iegādāties arī pārtiku. Šie jaunie dzīves apstākļi varētu veidot noturīgus ieradumus, kas saglabāsies mūsu sabiedrībā arī turpmāk. Tādēļ mazumtirgotājiem tieši šobrīd ir vērts pievērst uzmanību digitālajiem risinājumiem kā sava biznesa attīstības scenārijam. Covid-19 visdrīzāk izmainīs mazumtirdzniecību Latvijā ne tikai uz pāris mēnešiem, bet gan arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība tāpat kā visa ekonomika ir uz pārmaiņu sliekšņa.”

Krīzes situācijas ietekmē tiešās zemnieku produkcijas piegādes iedzīvotājiem sākušas organizēt gan sabiedrības, kas iepriekš apgādāja ēdināšanas nozari, gan arī atsevišķas nelielas saimniecības. Aktivitāte sociālajos tīklos liecina, ka iedzīvotāju atsaucība ir ievērojama. Piemēram, “Facebook” izvietots aicinājums iegādāties svaigi audzētus lociņus, ko iepriekš pirkušas kafejnīcas, jau drīz tiek papildināts ar pateicību un piebildi, ka visa pašreizējā raža jau atradusi pircējus.

Straujo zemnieku saimniecību un kooperatīvu pievēršanos interneta tirdzniecībai un tiešo piegāžu organizēšanai platformas “Svaigi.lv” saimniece vērtē atzinīgi: “Es novērtēju to, kas šobrīd notiek virtuālajā pasaulē: cik ātri cilvēki mainās. Es varu tikai apbrīnot mūsu visu spēju pielāgoties un būt radošiem. Es esmu pilnībā šo uzņēmumu pusē, jo varu iztēloties, cik ātri viņi cenšas pielāgoties situācijai un pilnveidot servisu, kas citkārt prasītu gadus.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.