Nodokļa šoks sabiedriskajām organizācijām. Kārtējais piemērs deputātu paviršajam darbam? 1
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde saņem daudz sūdzību par “griestu” uzlikšanu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumam, sākot no šī gada februāra. Nepatīkami pārsteigtas par to ir sabiedriskā labuma organizācijas, kuras pamatā dzīvo no ziedojumiem.
Iepriekš Rīgas pašvaldība sabiedriskā labuma organizācijām atlaida 90% no NĪN un pašām organizācijām bija jāmaksā tikai 10% no aprēķinātās nodokļa summas, bet tagad ir noteikts maksimālais atvieglojums un NĪN nevar būt mazāks par 5000 eiro.
Pārējais ir jāsedz pašiem īpašniekiem.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī, nodokļa maksājuma termiņš ir pārcelts uz 1. jūliju, bet līdz tam pašvaldības pagaidu administrācija lemšot, vai tai ir tiesības mainīt politiski pieņemto atlaistās domes lēmumu par NĪN atvieglojumu samazināšanu.
Jāmaksā trīsreiz vairāk
Biedrība “Šamir”, kas ir sabiedriskā labuma organizācija un kuras paspārnē atrodas Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs, arī saņēmusi no Rīgas pašvaldības tādu nekustamā nodokļa rēķinu, kuru neesot iespējams apmaksāt.
Biedrības valdes loceklis rabīns Menahems Barkahans sacīja, ka biedrība dzīvo no ziedojumiem un ka tā nespēj samaksāt gadā 5412 eiro līdzšinējo 1670 eiro vietā.
Līdz šim biedrībai aprēķinātais NĪN saskaņā ar pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem bija 10 180 eiro gadā (no kura atlaida 90%). Bet tagad puse no šīs summas būs jāsedz pašiem.
“Vēlos vērst uzmanību uz to, ka visi nekustamie īpašumi veido vienotu teritoriju, uz kuras atrodas Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs. Bez muzeja teritorijā atrodas vēl vienīgi biedrības “Šamir” nelielā biroja ēka. Biedrība muzeja izveidē ir ieguldījusi milzīgus līdzekļus, un šos nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodevusi biedrībai “Šamir” bez atlīdzības.
Muzeja mērķis nav naudas pelnīšana. Tas ir izveidots tādēļ, lai saglabātu atmiņas par ebreju kopienu Latvijā un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā, izglītojot sabiedrību un veicinot izpratni un toleranci.
Šajā laikā, kad valstis plosa koronavīruss, kad ir radies daudz negaidītu problēmu, NĪN atvieglojuma nepiešķiršana ir augstākā mērā netaisnīga un ir tiešā pretrunā sabiedrības interesēm,” uzskata rabīns.
Viņš norādīja, ka Rīgas pašvaldība maksāšanas paziņojumu ir izdevusi 2020. gada 17. janvārī, kad spēkā bijuši iepriekšējie saistošie noteikumi, kas neparedzēja ierobežot piešķirto NĪN atvieglojumu, tāpēc viņš uzskata, ka šis dokuments ir prettiesisks.
Steigā neesot pamanīts
Kāpēc sabiedriskā labuma organizācijām radušās šādas negaidītas nepatīkamas izmaiņas? Šo pārmaiņu iniciators ir Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (“Saskaņa”), kurš kopā ar vēl trim deputātiem – Vladimiru Frolovu, Mihailu Gavrilovu un Ainaru Baštiku – pagājušajā gadā iesnieguši priekšlikumus izmaiņām Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos.
“Finanšu un administratīvo lietu komitejas sēdē deputāti no visām frakcijām vienojās nodibināt darba grupu, lai pārskatītu spēkā esošo regulējumu par NĪN. Darba grupā bija no katras frakcijas pa vienam pārstāvim; es toreiz pārstāvēju partiju “Gods kalpot Rīgai”. Krustām šķērsām skatījām nodokļa atvieglojumus, daudzus atcēlām,” skaidroja Stepaņenko.
Jauni Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi tika pieņemti 2019. gada 18. decembra domes sēdē, turklāt lielā steigā.
Toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) atceras, ka lielāks uzsvars esot likts uz NĪN maksāšanas atvieglojumu daļēju atcelšanu uzņēmējiem, kas ļautu pašvaldības budžetam papildus iegūt nedaudz virs viena miljona eiro. Steigā neesot pamanīts, ka finansiāli cietīšot arī sabiedriskā labuma organizācijas.
“Es uzskatu, ka viennozīmīgi NĪN maksāšanas atvieglojuma ierobežojumus vajadzētu atcelt ne tikai sabiedriskajām organizācijām, bet arī uzņēmējiem.
Tas ir kārtējais pierādījums tam, kā deputāti dažkārt, pavirši strādājot, var sarežģīt vai pasliktināt situāciju.
Manuprāt, pašvaldības pagaidu administrācija var atcelt ar domes lēmumu šo ierobežojumu,” sacīja Burovs.
Aicina rīkoties
NĪN maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Tā jau sākotnēji neatbalstīja sabiedriskā labuma organizācijām uzlikto finansiālo slogu.
Pārvaldes vadītājs Ilmārs Ziedonis pastāstīja, ka viņš esot iesniedzis dienesta ziņojumu Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājam Uldim Rakstiņam, kurā informē, ka ar izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos ir daudz neapmierinātu nodokļu maksātāju, par ko liecina saņemtās sūdzības.
Pārvalde ir aicinājusi pārskatīt šo jautājumu Rīgas domē.
Savukārt Rakstiņš skaidroja, ka pagaidām NĪN neesot jāmaksā, jo termiņš ir pārcelts līdz 1. jūlijam.
“Līdz tam mums ir laiks izvērtēt, vai pagaidu administrācijai ir pilnvaras atcelt Rīgas domes deputātu pieņemtu politisku lēmumu,” sacīja Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājs.
NĪN atvieglojumu saņēma 14 sabiedriskās organizācijas
* Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā Rīgā saņēma 14 sabiedriskās organizācijas (Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nenosauca konkrēti šīs organizācijas, jo informācija par nodokļu maksāšanu esot ierobežotas pieejamības).
* Tā kā noteikumi stājās spēkā š. g. februārī, visas 14 organizācijas par janvāri atvieglojumu ir saņēmušas pilnā apmērā, taču no februāra tiek piemērots ierobežojums.
* Kopējā naudas summa, kuru veido atceltie nodokļa atvieglojumi sabiedriskā labuma organizācijām, ir 77 tūkstoši eiro.
Avots: Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde
