“Nord Pool” reģionā janvārī bija augstākā elektroenerģijas cena astoņu gadu laikā 1
“Nord Pool” elektroenerģijas sistēmas cena janvārī pieauga par 4% līdz 53,78 eiro par megavatstundu (MWh) un pēdējo reizi tirgū tik augsta cena bija 2011.gada maijā, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā pauž uzņēmuma Tirdzniecības daļas analītiķe Rodika Prohorova.
Janvārī visās Baltijas valstīs mēneša vidējā elektroenerģijas “spot” cena palielinājās. Latvijas tirdzniecības apgabalā cena pakāpās par 6%, un mēneša vidējā cena bija 56,62 eiro par MWh.
Lietuvā “spot” cena bija 56,50 eiro par MWh, pieaugot par 5% salīdzinājumā ar decembri. Tajā pašā laikā arī Igaunijas tirdzniecības apgabalā pieaugums bija par 5% līdz 55,76 eiro par MWh, un tas bija mazāk nekā Somijas “spot” cena – 55,78 eiro par MWh.
Baltijā zemākā ikstundas cena janvārī bija 1,17 eiro par MWh, bet augstākā – 109,45 eiro par MWh
Ziemeļvalstīs mēneša vidējā “spot” cena pakāpās par nepilniem trīs eiro par MWh līdz 53,62 eiro par MWh. Baltijas un Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabaliem vidējā mēneša “spot” cenu starpība bija līdz trīs eiro par MWh.
Visā “Nord Pool” tirdzniecības reģionā joprojām saglabājas augsts elektroenerģijas cenu līmenis. Zema gaisa temperatūra veicināja pieprasījuma pieaugumu “Nord Pool” tirdzniecības reģionā.
Tajā pašā laikā salīdzinoši sausi laikapstākļi ietekmēja hidrorezervuāru piepildījuma līmeni Ziemeļvalstīs un zemu hidroizstrādi reģionā. Svarīgs faktors, kas ietekmēja “spot” cenu, bija svārstīgā vēja staciju izstrāde un pieaugošas oglekļa emisijas kvotu cenas.
Janvārī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kāpumu veicināja aukstas un sausas laikapstākļu prognozes.
Sekojot Ziemeļvalstu cenu dinamikai, arī Latvijas nākotnes kontraktu vērtība janvārī pieauga par 5% līdz 64,76 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 60,20 eiro par MWh. 2020.gada Latvijas nākotnes kontraktu cena janvārī atbilstoši sistēmas cenu svārstībām bija 46,67 eiro par MWh.
Gada pirmajā mēnesī vēsie laikapstākļi veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visā Baltijā. Janvārī summārais patēriņš Baltijas valstīs pieauga par 4% līdz 2737 gigavatstundām (GWh), salīdzinot ar decembri.
Lielākais elektroenerģijas patēriņš bija novērots Igaunijā, kur tas palielinājās par 6%, sasniedzot 867 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā patēriņš bija par 4% augstāks, sasniedzot 1173 GWh, Latvijā pieaugums bija par 3% līdz 697 GWh.
Janvārī Baltijā pieaugot elektroenerģijas pieprasījumam, izstrāde pieauga par 30% un sasniedza 1 931 GWh. Igaunijā izstrāde pakāpās par 41%, saražojot 1021 GWh, un Lietuvā ģenerācijas pieaugums bija par 31% līdz 317 GWh.
Savukārt Latvijā janvārī tika saražotas 592 GWh, kas ir par 13% vairāk nekā decembrī. Kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 71% no summārā elektroenerģijas patēriņa apjoma janvārī. Izstrādes apmērs pret patēriņu Latvijā bija 85%, Igaunijā 118%, un Lietuvā 27%
Janvārī Daugavā faktiskā dabiskās ūdens pietece bija 174 kubikmetri sekundē, un pēdējo reizi tāda pietece bija novērota 2016.gadā. Salīdzinājumā ar decembra pieteces rādītājiem – 156 kubikmetri sekundē – tā nedaudz palielinājās, tomēr tā ir gandrīz divas reizes zemāka par janvāra normas līmeni.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
“Latvenergo” koncerns 2017.gadā strādāja ar 925,627 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 322,021 miljonu eiro.
