Aleksejs Grigorjevs: “Nord Stream” – liekulības un negoda straume 4
Aleksejs Grigorjevs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nord Stream-2”, gāzesvads no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras dibenu, tāpat kā “Nord Stream-1”, ir bīstams Baltijas jūras ekoloģijai, paaugstina Rietumeiropas atkarību no Krievijas enerģijas resursiem, ļauj Krievijai šantažēt gan Rietumeiropu, gan Austrumeiropu, kā arī dod Putinam naudu, kuru viņš izmanto savām ārpolitiskajām avantūrām, tajā skaitā Rietumeiropas politiķu uzpirkšanai.
Jāpateicas ASV līderībai par to, ka šī straume, visticamāk, zem Baltijas jūras tomēr netecēs. 2019. gada beigās ASV uzlika sankcijas tām kompānijām, kas nodarbojās ar šā gāzesvada būvi.
Vislielāko skādi projektam nodarīja Šveices un Nīderlandes kompānijas “Allseas” atsacīšanās turpināt darbu, jo ASV sankcijas tai būtu pārāk dārgi maksājušas.
Aizstāt šo kompāniju izrādījās tikpat kā neiespējami, lai gan nesen no Nahodkas ostas Klusajā okeānā Baltijas jūrā beidzot ienāca Krievijai piederošais cauruļu novietošanai domātais kuģis “Akademik Čerskij”.
Bet arī šis kuģis pats par sevi “Nord Stream-2” problēmu neatrisinās, jo īsti neder tieši šā izmēra cauruļu likšanai.
Bet galvenais, ka beidzot attapušās, varētu domāt, jau pilnīgi godu zaudējušās vācu varas iestādes. 15. maijā vācu enerģijas tīklu regulators “BnetzA” atteicās izņēmuma kārtā neattiecināt uz “Nord Stream-2” Eiropas Savienības (ES) gāzes direktīvas.
Piecas dienas vēlāk arī ES Vispārējā tiesa atteicās izskatīt “Nord Stream-2” sūdzību.
Pa to starpu “Gazprom” acīmredzot pieslēdza savus lobētājus Berlīnē. Varam iedomāties, kāda rosīšanās pašlaik notiek Berlīnē un Maskavā, lai glābtu, kas glābjams!
20. maijā Maskavas “Nord Stream” birojs sniedza ziņu aģentūrai “Reuters” divdomīgu informāciju par to, ka vācu regulators it kā neattiecina ES gāzes direktīvu uz “Nord Stream” gāzesvadiem.
Tomēr gan “Reuters”, gan vācu tīklu regulators “BnetzA” šo rindu autoram apstiprināja, ka 15. maija lēmums par ES gāzes direktīvas attiecināšanu uz “Nord Stream-2” paliek nemainīgs.
ES gāzes direktīvas mērķis ir nepieļaut gāzes piegādes monopolizāciju un ar to saistītas manipulācijas, korupciju, šantāžu. Tieši tāpēc Krievijas valsts kontrolētā kompānija “Gazprom” ir gatava gāzt kalnus, lai uz viņu šī direktīva neattiektos.
Bet 20. maijā “Gazprom” lobijam izdevies izdabūt no “BnetzA” lēmumu attiecībā uz “Nord Stream-1”, kurš jau labu laiku darbojas.
“BnetzA” lēmums faktiski apstiprina esošo situāciju ar “Nord Stream-1” Vācijas teritorijā uz 20 gadiem – kopš gāzesvada būves pabeigšanas brīža, tātad darbojas ar atpakaļejošu datumu.
Uz “Nord Stream-1” ES gāzes direktīva neattieksies.
“Nord Stream” stāsts ir stāsts par to, ka vācu valsts ir gatava samierināties ar Krievijas korumpējošo ietekmi uz savu politiku un ekonomiku.
Tas ir stāsts par gatavību pieņemt un attaisnot Krievijas agresiju, tās centienus izmantot enerģijas piegādi kā instrumentu savu ģeopolitisko pretenziju īstenošanai.
Tas ir stāsts par modernās Vācijas valsts negodu. Bet vācu negodam enerģijas jautājumos ir seja un vārds. Tas ir Gerhards Šrēders, bijušais Vācijas kanclers, tagadējais “Gazprom” un “Rosneftj” ierēdnis.
Pateicoties viņa un vēl dažu viņa partijas biedru ietekmei un sakariem, Vācijas politika attiecībā uz Krieviju ir sašķobīta un bīstama gan Vācijai, gan ES.
Par saviem pakalpojumiem Šrēders saņem prāvu algu no Krievijas valsts uzņēmumiem.
Par šīm darbībām plaši pazīstamais un mūžībā aizgājušais amerikāņu kongresmenis Toms Lantoss pielīdzināja Šrēdera uzvedību politiskajai prostitūcijai.
Angela Merkele izteicās daudz piesardzīgāk, vienkārši minot, ka “nevarot dēvēt Šrēdera darbošanos par pieņemamu”.
Un tomēr Šrēders ir tikai aisberga virsūdens daļa, vesela saistību tīkla simbols. Vēl jau ir virkne bijušo Austrumvācijas slepenpolicijas “Stasi” darbinieku, zinātnieku un politiķu, kurus ironiski sauc par “Putina sapratējiem” (“Putinversteher”).
Viņu koncentrēšanās Rietumeiropas visietekmīgākajā valstī apdraud ES un Rietumu civilizācijas vienotību.
Pat Francijas prezidents Emanuels Makrons, šķiet, būs aplipis ar Putina saprašanas slimību.
Dāņu žurnālists Jenss Hovsgārds savā grāmatā “Spiegi, kas nāk ar apkuri” parāda, ka “Nord Stream” projektam ir korumpējoša ietekme visā Baltijas jūras reģionā, ka šis projekts ir uzpirkšanas un šantāžas rezultāts.
Kas no tā būtu jāiegaumē mums Latvijā? Kaut vai tas vienkāršais fakts, ka Krievijas bizness nāk ar korupciju un šantāžu, ka viss ap to agri vai vēlu sabrūk, paraujot līdzi visu, kas bija apkārt.
Domājams, ka mēs vēl neesam visu dzirdējuši arī par tām kompānijām, kas saistītas ar Krievijas gāzi Latvijā. Bet Jensa Hovsgārda grāmatu derētu pārtulkot latviski.
