Noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu. Kāpēc tā, komentē eksperte 0
Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, šīs apakšnozares attīstība spēlēs lielu lomu kopējās apstrādes rūpniecības perspektīvās šogad, aģentūru LETA informēja “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomiem šī gada februārī liecina, ka tie auguši par 5,7%, salīdzinot ar pērno februāri. Februāris bijis veiksmīgāks nekā janvāris vairākām nozarēm, proti, apjomu samazinājums skāris mazāku nozaru skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.
Pēc 10 mēnešu krituma izaugsmes teritorijā atgriezusies pārtikas ražošana (pieaugums par 2,1% gada laikā). Izaugsme turpinājusies kokrūpniecībā, lai gan nedaudz lēnāka nekā iepriekš (pieaugums par 4,8%).
Vildava uzsvēra, ka kokrūpniecības attīstība ietekmēs arī eksporta attīstību, jo 70% no kokrūpniecībā saražotā tiek eksportēts.
Ekonomiste sacīja, ka pērn kokrūpniekiem bija izcili padevies gads – apjomi strauji pieauga, neskatoties uz lēnāka pieprasījuma pazīmēm pasaulē, kā arī apgrozījums strauji kāpa, kur palīdzēja augstā koksnes resursu cena.
“Noskaņojuma rādītāji kokrūpniecībā iezīmē divējādu ainu. Noskaņojums šobrīd saglabājas caurmērā labs, proti, gana optimistisks, skatoties ilgākā laika griezumā (pret ilgtermiņa vidējo). Tomēr noskaņojuma tendence pēdējā pusgada laikā bijusi ne pārāk iepriecinoša. To ietekmējušas bažas par lēnāku pieprasījuma kāpumu, kā arī augošie gatavās produkcijas krājumi,” sacīja Vildava.
Viņa norādīja, ka starp ražošanu ierobežojošiem faktoriem gada sākumā diezgan krasi pieaudzis darbaspēka trūkuma, kā arī pieprasījuma nepietiekamības novērtējums.
Tas varētu nozīmēt, ka kokrūpniekus palēnām aizvien vairāk sāks spiest ne tikai piedāvājuma, bet arī pieprasījuma puse, izaugsmei pasaulē palēninoties.
Vildava arī sacīja, ka neskaidrības turpināšanās ap breksit procesu, kas šķietami ievilksies, turēs uzņēmējus zināmā neziņā īstermiņā.
Nenoteiktība, kas apvij kokrūpnieku lielāko eksporta tirgu (Apvienotajā Karalistē pērn nonāca piektdaļa koka un tā izstrādājumu eksporta), protams, var likt būt piesardzīgākiem investīciju un nodarbinātības plānošanā.
“Šis gads ne obligāti kokrūpniekiem būs slikts vai būtiski sliktāks. Šobrīd apstrādes rūpniecības ražošanas rādītājos pārlieku satraucošas tendences skaidri neiezīmējas, bet negatīvie riski ir savā ziņā pieauguši. Ja tie materializējas un plašā apmērā, tad kokrūpniecības pienesums apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsmē var sarukt. Tomēr, lai kā arī veiktos kokrūpniecībā, ietekmē uz apstrādes rūpniecības, eksporta un kopējās ekonomikas izaugsmi svarīgs būs arī citu nozaru sniegums šogad,” skaidroja Vildava.
Jau vēstīts, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 2,5% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā bija kāpums par 4,7%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,4%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 20,5%.
