Noslīcināja vīru, lejot mutē ūdeni 3
Zemgales rajona tiesa Jelgavā piesprieda 11 gadu un sešu mēnešu cietumsodu 68 gadus vecajai jelgavniecei Inai Raikovai par sava trīs gadus vecākā vīra Viktora slepkavību.
Pagājušā gada februārī vīrieša līķis jau atradies morgā un viņam jau bija izrakts kaps, tomēr policija bija saņēmusi informāciju par iespējamu varmācīgu nāvi, un Viktoru neapbedīja kā dabīgā nāvē mirušu.
Policija veica izmeklēšanu, tika nozīmēta ekspertīze, pratināti cilvēki, un atklājās šausmu lietas.
No tiesvedības gaitā uzzinātā veidojas šāda notikumu aina.
Alkohols, vardarbība un nāve
Ina ar vīru un dēlu Juriju dzīvojuši vienā no Jelgavas pašvaldības daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem. Alkohola lietošana šajā ģimenē bijusi ikdiena, arī vardarbība: dēls pacēlis roku gan pret māti, gan tēvu, ko pats tiesā arī nenoliedza. Mātei uztaisījis zilu aci, bet tēvu tā sasitis, ka viņš bijis spiests ārstēties slimnīcā. Slepkavības lietā dēlam gan ir alibi: dienā, kad tēvs 2019. gada 14. februārī nomiris, Jurijs atradies darbā Rīgas ostā.
Piecos no rīta piecēlies, sešos izbraucis, divos dienā uzzinājis, ka tēvs miris, deviņos vakarā bijis mājās, ar māti un kaimiņu dzēruši vīnu, pēc tam devies gulēt. Par tēva nāves apstākļiem neesot runājuši, un joprojām par tiem neko nezinot.
Tēvam pēdējos divus mēnešus pirms nāves bijis slikts veselības stāvoklis.
Nevarējis aiziet uz tualeti un patstāvīgi paēst. Palīdzējis mātei tēvu cilāt, bet neesot ēdinājis, jo tēvs no viņa rokām atteicies ēst. Paēdināt varējušas tikai māte un kaimiņiene. Gribējuši likt tēvu pansionātā, bet viņš tur neesot ņemts pretim.
Kaimiņiene Mārīte liecināja, ka ēdinājusi Viktoru divas reizes dienā, jo viņš arī no sievas rokām neko negribējis ņemt. Pēdējo nedēļu pirms nāves Viktors bieži kliedzis, ko varējusi dzirdēt cauri sienām, kaut gan viņai par sāpēm Viktors neesot sūdzējies. Palīdzējusi mainīt vīrietim pamperus, bet dēls tikai esot skatījies datorā filmas. Vienreiz Viktors gulējis uz grīdas galīgi pliks.
Nāves dienā Viktoru neēdinājusi, tikai dienu pirms, bet viņš nevarējis neko ieēst, liecināja kaimiņiene.
Cita kaimiņiene Zoja atceras, ka ap deviņiem rītā pie viņas atnākusi Raikova, lai piezvanītu (jo pašai neesot bijis telefona) draudzenei Žannai, lai palūgtu viņu kopā aiziet uz pilsētas domi kārtot dzīvokļa īres dokumentus. Ap desmitiem Žanna arī atnākusi, un pēc stundas abas aizgājušas, bet plkst. 12.20 piezvanījusi Žanna un pavēstījusi, ka Viktors miris. Aizgājusi paskatīties – patiešām. Ieteikusi izsaukt ārstus un policiju.
Zoja apgalvo, ka Ina neesot bijusi vardarbīga un viņa neticot, ka draudzene varējusi izdarīt slepkavību.
“Raikovi naudu nodzēra, tad Ina to nāca lūgt no manis. Dēls regulāri piekāva savus vecākus, vienreiz pat tā, ka Ina knapi varēja aizrāpot līdz tualetei,” tiesā teica Zoja.
Policija uz divām diennaktīm bija aizturējusi arī Žannu, taču vēlāk atbrīvoja. Cik varēja noprast, Raikova bija norādījusi uz viņu: ja reiz vīrs tiešām miris vardarbīgā nāvē, tad varbūt to izdarījusi Žanna, kad ciemojusies pie viņas, kamēr Raikova bijusi tualetē. Tam izmeklēšanā apstiprinājums netika gūts.
Pastniece Viktora nāves dienas rītā atnesusi Raikovu pārim pensiju. Naudu atdevusi Raikovai. Dzirdējusi, ka otrā istabā aiz sienas smagi elpo viņas vīrs. Raikova izteikusies, ka vīrs drīz miršot.
Gandrīz jau paspēja apbedīt
Ģimenes ārste izrakstījusi miršanas apliecību, neapskatot līķi, kas ir pārkāpums un par ko viņai bijušas problēmas ar Veselības inspekciju.
Raikova viņai teikusi, ka Neatliekamā medicīniskā palīdzība atteikusies braukt.
“Raikova raudāja, teica, ka vīrs mierīgi aizmidzis un nomiris. Tā bija mana kļūda, ka uzticējos un neaizbraucu paskatīties. Es tur iepriekš esmu bijusi: vīrietis varēja būt labāk kopts, bet pavisam slikti nebija. Viktors bija kopjams vai vedams uz pansionātu,” tiesā teica ārste.
Raikova pēc vīra nāves piezvanījusi apbedīšanas biroja SIA “Olaines kapu saimnieks” vadītājam Jānim.
“Miršanas apliecība bija nokārtota. Tur kaimiņos dzīvoja man pazīstamais Sandis, kuru uzaicināju palīgā.
Latviešu valodā nav vārdu, lai aprakstītu smaku dzīvoklī! Fekālijas, puvekļi. Ielikām nelaiķi līķu maisā un aizvedām. Ka tik ātrāk projām!
Ar līķi savā morgā neko nedarīju. Dienu pirms bērēm piezvanīja policija un teica, lai aizvedot līķi uz pilsētas morgu, lai tur taisītu sekciju,” tiesā teica Jānis.
Sandis, kurš tiesā nenoliedza, ka iepriekš ar Raikoviem iedzēris, liecināja – ienācis dzīvoklī, pie līķa redzējis spaini un toverīti, grīda bijusi slapja, faktiski tur bijusi peļķe. Sandis jautājis Raikovai par slapjumu, uz ko saņēmis atbildi, ka nejauši izgāzusi ūdeni. Līķis bijis pusguļus uz izvelkamā krēsla, kājas un apakšdaļa uz grīdas, pēc būtības Viktors atradies sēdus uz grīdas, mute nedaudz pavērta. Ļoti netīrs pampers. Krekls pilnīgi slapjš. Kad līķis likts maisā, no tā pilējis ūdens…
Nāve bijusi varmācīga
Tiesu eksperte Jeļena Ratiniece tiesai norādīja, ka Viktora nāves cēlonis ir elpošanas ceļu nosprostošanās ar ūdeni. Vīrietim neesot bijuši rīšanas traucējumi, tādējādi dzerot aizrīties viņš nevarēja, jo organisms sevi aizsargā atklepojot.
Viktora plaušās bijis ūdens, kas tur nevarējis uzkrāties pēc nāves vai arī nejauši nokļūt līķa mazgāšanas procesā morgā.
“Nevaru uzņemties atbildību par to, ko neesmu izdarījusi. Nebiju nikna uz vīru. 40 gadus kopā nodzīvojām. Pēdējos desmit gadus viņš nestrādāja, es viena vilku ģimeni, bet Viktors nebija slikts cilvēks: ja ko palūdzu, tad viņš izdarīja. Vīrs neinteresējās par rēķinu apmaksu. Viņa mīļākās lietas bija velosipēds un bibliotēka,” tiesā teica Raikova. Tiesa, pārbaude ar melu detektoru apliecinājusi, ka Raikova melo, teikdama, ka neesot nogalinājusi vīru.
Raikovas advokāts Jānis Ernstsons gan uzskata, ka neesot pārliecinošu pierādījumu par Raikovas vainu un viņa būtu pilnībā attaisnojama. Arī melu detektors vien nevarot būt neapstrīdams pierādījums.
Tomēr tiesnese Irina Freimane bija pārliecināta par pretējo un piekrita prokurora Aivara Egles apsūdzībai. Pēc prokurora pārliecības, Raikova, nevēloties vairs kopt savu slimo vīru, kas visu laiku prasa uzmanību un traucē, apzinoties, ka vīrs pēc vairākiem insultiem un ekstremitāšu paralīzes, demences un apziņas traucējumiem nespēj pārvietoties un pretoties, ap pusvienpadsmitiem rītā no trauka lējusi viņam mutē ūdeni, izraisot trahejas un bronhu nosprostojumus, līdz vīrs nosmacis.
