100 miljardi klimata pārmaiņu bremzēšanai 0
Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē piektdien panākta vienošanās par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, bet to aptumšoja Polijas atteikšanās īstenot šo mērķi.
Polija, kuras tautsaimniecība joprojām ir stipri atkarīga no akmeņogļu izmantošanas, pieprasīja vairāk laika pārejai uz zaļo enerģiju.
Daži diplomāti sacīja, ka Polijai šis termiņš varētu būt 2070. gads. Lai novērstu vienošanās izjukšanu Polijas iebildumu dēļ laikā, kad Madridē notiek globālā klimata konference, ES valstu līderi to papildināja ar izņēmumu Polijas gadījumā. Dažas citas valstis, tostarp Čehija, akceptēja šo vienošanos, pieprasot iespēju turpināt kodolenerģijas izmantošanu.
Cenšoties pārliecināt skeptiķus, jaunā EK prezidente Urzula fon der Leiena iecerējusi akumulēt 100 miljardus eiro, lai varētu finansiāli atbalstīt valstu pāreju uz videi draudzīgu energoresursu izmantošanu.
Kritiķi Austrumeiropā gan ir izteikušies, ka šī summa ir nepietiekama. Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka viņa valstij būs vajadzīgi 30 līdz 40 miljardi eiro klimata neitralitātes sasniegšanai.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka pāreja uz klimata neitralitāti izmaksās divas trešdaļas no Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienošanās pieņemšanai bija vajadzīgs kompromiss kodolenerģijas jautājumā, uz kuras iekļaušanu gala deklarācijā uzstāja vairākas valstis.
