Ogres slimnīcas “mānīgi pozitīvais” tests 5
Aizvadītajā nedēļā veselības ministre Ilze Viņķele izrādīja sašutumu par Ogres rajona slimnīcas mediķiem, kuri negaidītā situācijā pretēji valstī noteiktajai kārtībai bija pieņēmuši lēmumu pacientei ar koronavīrusam līdzīgu simptomātiku veikt eksprestestu. Eksprestests uzrādīja vīrusa specifiskās antivielas, taču pēc tam, veicot Covid-19 diagnostikas testu references laboratorijā Rīgā, tas izrādījās negatīvs. Četrdesmit deviņus gadus vecā skolotāja nomira.
Šis gadījums nāca gaismā Ogres novada domes ceturtdien rīkotajā preses konferencē un līdz ar to sekoja arī runas, ka sievietes nāve varētu būt saistīta ar koronavīrusu. Tā vietā, lai to izanalizētu pieklājīgā veidā, veselības ministre slimnīcas vadītāja Daiņa Širova un viņa kolēģu rīcību preses konferencē nosauca par haosa radīšanu, pašdarbību un uz slimnīcu nosūtīja trīs Veselības inspekcijas inspektorus, kuri pieprasījuši informāciju par iesaistīto mediķu rīcību burtiski pa minūtēm.
Atveda galēji smagā stāvoklī
Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu sagatavot slimnīcas iespējamam Covid-19 slimnieku pieplūdumam, īpaši universitātes slimnīcas, tāpēc pacienti no Rīgas arvien biežāk tiek vesti uz Jelgavas, Ogres, Tukuma un citiem galvaspilsētai tuvākajiem stacionāriem. Pieminēto skolotāju, nu jau nelaiķi, aizvadītajā nedēļā Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde pēc viņas tuvinieku izsaukuma no Rīgas pārveda uz Ogri.
“Paciente bija galēji smagā veselības stāvoklī, faktiski jau mirstoša. Bija necilvēcīgi tādā stāvoklī vest uz Ogri, pēc tam atkal uz Rīgu, jo paciente nebija transportējama. Viņa bija pie pilnas apziņas, inteliģents cilvēks. Desmit dienas vīrusa infekciju ārstējusi mājās, diemžēl radās komplikācija – abpusējs plaušu karsonis. Simptomi radīja aizdomas, ka sieviete varētu būt inficējusies ar koronavīrusu, tāpēc veicām eksprestestu, kas Eiropā ir sertificēts. Tas izrādījās pozitīvs,” pastāstīja Ogres rajona slimnīcas galvenā ārste Regīna Neilande.
Viņa sacīja, ka slimnīcas vadībai katru rītu NMPD ir jānodod ziņas par brīvajām slimnīcas gultām, bet šī informācija netiekot ņemta vērā, jo NMPD mediķu brigādes uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu atvedot divreiz un trīsreiz vairāk pacientu, nekā iespējams uzņemt. NMPD automašīnas ir spiestas stundām gaidīt, kamēr Ogres apkārtnes slimnieki, kuri kaut cik atguvušies pēc ārstēšanas, tiekot pārvietoti uz savām dzīvesvietām.
Pilnībā pārtraukta pacientu uzņemšana
Slimnīcas vadītājs Dainis Širovs konsultējies ar atbildīgajiem dienestiem, kā viņam būtu jārīkojas, ja ir aizdomas par Covid-19 slimnieku, bet no NMPD neesot saņemta atbilde, ka īpaši aprīkotā un tērptā mediķu brigāde tūdaļ brauks pacientei pakaļ un vedīs viņu projām.
“Sievieti izolējām un viņas pārvešanu gaidījām četrarpus stundas. Pārtraucām jebkādu pacientu uzņemšanu; visi mediķi, kas bija kontaktā ar šo pacienti, atradās izolācijā. Tās bija mokošas stundas līdz nākamās dienas rītam, kad mums paziņoja, ka pacientei laboratorijā Rīgā tomēr slimība nav konstatēta, bet viņa jau bija mirusi. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka ārsti bija noskaidrojuši, ka sieviete bijusi 8. marta pasākumā, kur piedalījusies diezgan plaša publika.
Vienalga, vai tas tests ir vai nav, pie tādiem simtomiem, kādi bija pacientei, es tik un būtu slēdzis uzņemšanas nodaļu, jo pretējā gadījumā būtu inficēti aptuveni 20 mediķi. NMPD brigāde, ja ir aizdomas par inficēšanos ar koronavīrusu, brauc pie pacienta aizsargtērpā, pēc tam dezinficē mašīnu, un tas notiek tikai uz aizdomu pamata. Ja viņi to dara, tas ir labi, bet, ja mēs sargājam darbiniekus un pacientus, tas tagad ir slikti,” secina Širovs. Viņš atklāja, ka jau sešas reizes slimnīcā izmantota šī metode, lai noteiktu, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu. Visiem bijusi negatīva atbilde, izņemot mirušo sievieti, kurai slimnīcas eksprestests uzrādīja pozitīvu. “Mums bija pamats būt piesardzīgiem,” atzina Širovs.
Pārvesta atbilstoši plānam
Uz jautājumu, vai ministrijas lēmums pārvest slimniekus no Rīgas neradīs situācijas, kad arvien biežāk netransportējami smagi slimi pacienti nokļūs reģionu slimnīcās, NMPD preses sekretāre Ilze Bukša atbildēja, ka pieminētā paciente pārvesta atbilstoši hospitalizācijas plānam un pagaidām nekas neliecinot, ka šādas problēmas var rasties.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs pievērsa uzmanību faktam, ka medicīnā ir jēdzieni “mānīgi pozitīvs un mānīgi negatīvs” un līdzīgus testus izmanto ne vienas vien nopietnas slimības sākotnējai noteikšanai. “Ja atklājas, ka ir viltus pozitīvais, tas ir daudz labāk nekā negatīvais, jo pēdējais var palaist garām slimību neievērotu. Mēs neesam vienīgā valsts, kur koronavīrusa noteikšanai sākumā izmanto eksprestestus. Bet jautājums jau nav tik daudz par testiem, kā par attieksmi pret slimnīcas personālu, kurš pacientei gribēja izdarīt visu to labāko,” uzskata Kalējs.
Neprecīzi testi
Veselības ministrijas pakļautības iestāde Veselības inspekcija brīdina, ka eksprestesti nav precīzi. “Izmantojot Covid-19 antivielu eksprestestus slimības noteikšanai, ir sagaidāms, ka rezultāts nebūs precīzs. Īpaši augsts risks ir gadījumos, ja cilvēks jau ir inficējies, bet antivielas cilvēka organismā vēl nebūs nosakāmas. Šādā gadījumā, ņemot vērā eksprestesta piedāvājumā pausto informāciju, cilvēkam var rasties maldīgs priekšstats, ka viņš nav inficējies,” vēstīts inspekcijas mājas lapā internetā. Ogres slimnīcā gan tieši otrādi – uzrādījās pozitīva atbilde, kas nekavējoties lika ievērot pastiprinātu piesardzību.
Veselības inspekcija skaidro, ka šie testi nosaka antivielas pret Covid-19 izraisītāju IgM/IgG atšķirībā no Covid-19 izmeklēšanas algoritmā paredzētajām laboratoriskām metodēm, kas nosaka vīrusa RNS jeb ribonukleīnskābi. Covid-19 gadījumā vīrusa specifiskās antivielas, piemēram, IgM, ir iespēja noteikt ar laboratoriskām metodēm, tikai sākot no 3.–5. slimības dienas.
Visdrošākā – molekulārā diagnostika
Kritisks pret eksprestestu izmantošanu ir arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis un arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
U. Dumpis: “Šos testus nelieto akūtiem gadījumiem, jo tie nav efektīvi. Tā ir pašdarbība. Valstī ir noteikta kārtība, kā testē uz Covid-19.”
J. Perevoščikovs: “Droši testi ir molekulārā diagnostika. Katram vīrusam ir savs RNS molekulārais kods, un laboratorijā nosaka tieši konkrētā vīrusa RNS. Tad var precīzi pateikt, ka cilvēka organismā ir konkrētais vīruss. Ogrē tika izmantots tests, kurš nosaka antivielas. Tas nav atzīts par drošu diagnostikas ietvaros. Diemžēl tos firmas, visticamāk, tās, kas tirgo diagnostiskās iekārtas, pārdod.”
Šādus eksprestestus ir nopirkušas arī vairākas citas slimnīcas, jo, ja turpināsies tik nekontrolēta slimnieku pārvešana, kā to stāstīja Ogres reģiona slimnīcas galvenā ārste, varētu tos izmantot, ja pacientu gūzmā gadīsies kāds slimnieks ar aizdomām par Covid-19. Bet varbūt veselības ministrei tāpēc nevajadzētu publiski strostēt mediķus, bet gan censties noskaidrot situāciju, lai saprastu, kuri vājie punkti ministrijas izstrādātajā darbības algoritmā ir uzlabojami.
