Foto: Evija Trifanova/LETA

OIK atcelšanas drāmā šobrīd ir dīvaina situācija 2

OIK atcelšanas drāmā tīri juridiski šobrīd ir dīvaina situācija, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Proti, joprojām ir spēkā pagājušās valdības laikā izstrādātais OIK atcelšanas un elektroenerģijas tirgus attīstības pasākumu plāns, kas paredz pakāpenisku OIK atcelšanu trīs gadu laikā, samazinot maksājumu slogu patērētājiem un aizstājot to ar t. s. “zaļo sertifikātu”.

Vienlaikus un paralēli notiek darbs pie plāna atcelt OIK šī gada 31. martā, ko valdībai uzdeva jaunā Saeima.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ekonomikas ministrija ir lūgusi neatkarīgu juridisku novērtējumu, tāpat tiek apkopoti šī tirgus dalībnieku viedokļi par sekām, ko izraisīs ātrais OIK atcelšanas scenārijs.

Kā izteicās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, viņaprāt, atjaunojamo Latvijas energoresursu mērķa izpilde (40% kopējā energobilancē 2020. gadā un 45% 2030. gadā) bez publiskajiem līdzekļiem periodā līdz 2020. gadam nav iespējama.

Atšķirīga situācija šobrīd veidojoties tikai liela apjoma vēja parkiem Vācijā, kur jau apkārt veiktas investīcijas, lai izveidotu infrastruktūru un attīstās blakus projekti – tur varot iztikt bez publiskā finansējuma.

Latvijā šāds stāvoklis vēl sasniegts neesot.

Periodā no 2020. līdz 2030. gadam esot iespējams, ka vēja parkiem pēc 2025. gada publiskais finansējums nebūšot, par to liecinot arī zviedru vēja parku attīstītāja “Eolus” projekts Kurzemē, kuri valsts finansiālo atbalstu neprasot.

Runājot par to, kādi atbalsta mehānismi zaļajai enerģijai nākotnē varētu būtu pieejami, D. Kauliņš min “zaļā sertifikāta” iespēju.

Proti, runa ir par sistēmu, ka, pārdodot elektroenerģiju tirgū, pircējs piemaksā fiksētu piemaksu, proti, “zaļo sertifikātu”, turklāt iespējams arī tāds variants, ka, elektrības cenai sasniedzot noteiktu punktu, tā vairs netiek iekasēta.

Citas iespējas paredz ieviest Eiropas Savienības tirgū aprobētus atbalstu mehānismus – investīciju atbalstu un iespēju sagatavot atbalstošās infrastruktūras projektus vēja parkiem.

Piemēram, Dānijā valsts, sagatavojot zemes gabalu šādiem projektiem – izbūvējot ceļus, visus nepieciešamos pievadus, izpēta vēja ātrumu, iespējamos tehniskos ierobežojumus – un tad šādu zemes gabalu izsola.

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no jaunajām iniciatīvām OIK atcelšanā process izmaksu samazināšanai jau noris. 2017. gadā valdība apstiprināja t. s “450 miljonu darījumu”, kas samazina OIK atbalstu “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 stacijām.

Tā būtība bija “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšana un pēc tam šīs naudas atmaksāšana atpakaļ uzņēmumam, nosedzot paredzēto OIK maksājumu saņemšanu summāri par 700 miljoniem. Tas ļāva samazināt OIK maksājumus “Latvenergo” par apmēram 75%.