OIK atcelšanas gadījumā var pieaugt maksa par siltumu 3
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un marta beigās to iesniegs Ministru kabinetā (MK), šodien Saeimas tautasaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Nemiro pauda, ka izpildot Saeimas lēmumu “Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu”, EM ir uzklausījusi iesaistītās puses.
Notika tikšanās ar Finanšu ministriju (FM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), AS “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un virkni nevalstisko organizāciju.
Viņš stāstīja, ka EM pašreiz ir sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lai izpildītu Saeimas uzdevumu. Izstrādātajiem likuma grozījumiem tika pasūtīts juridiskais izvērtējums, kas būs gatavs tuvāko dienu laikā.
Viņš arī uzsvēra, ka no sagatavotajiem grozījumiem izrietēs citi likumi un MK noteikumi.
Nemiro pastāstīja, ka sarunās AST norādījis, ka, izpildot Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu ar 31.martu, tas var veicināt elektroenerģijas cenas pieaugumu vairumtirdzniecības tirgū.
Savukārt Atjaunojamo energoresursu federācija (AER) paudusi, ka, izpildot Saeimas lēmumu, visas elektroenerģijas ražošanas stacijas ar jaudu līdz vienam megavatam pārtrauks savu darbību.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norādījusi, ka mazie lauksaimnieki, kas darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem, bez atbalsta varētu kļūt maksātnespējīgi.
Ministrs stāstīja, ka Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija paudusi, ka siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt 20-40% robežās. Arī SPRK norādījusi iespējamību, ka OIK atcelšanas gadījumā varētu pieaugt siltumenerģijas tarifi.
Nemiro pauda, ka šī mēneša beigās Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus ar anotāciju iesniegs MK, kā arī sniegs prezentāciju pat to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē, jo Latvijai jāievēro arī Eiropas Savienības (ES) noteiktie “zaļie” mērķi.
Viņš arī uzsvēra, ka EM ir paredzēts izpildīt Saeimas lēmumu “Par obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu” un izveidot normatīvos aktus OIK atcelšanai, ne grozīšanai. Likuma grozījumi tiks iesniegti MK atbilstoši Saeimas uzdotajam kopā ar dažādu iestāžu viedokļiem.
Deputāts Ivars Zariņš (S) jautāja, kad juridiskais izvērtējums tiks iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Nemiro norādīja, ka pašreiz notiek juridiskā atzinuma izvērtēšana, pārbaudot, vai tajā ir atbildēts uz visiem jautājumiem, un šīs nedēļas beigās to varētu iesniegt komisijai.
Komisijas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) savukārt pauda, ka Latvijas nevar pilnībā atteikties no “zaļās enerģijas”, jautājot, vai tas nozīmē, ka nevar atcelt arī OIK?
Nemiro uz to atbildēja, ka tiek jauktas divas lietas – atbalsts atjaunojamajai enerģijai un atbalsta atjaunojamajai enerģijai, kas ir ietverts pakalpojuma saņēmēju rēķinos kā atsevišķa komponente.
“Bez atbalsta daļa staciju nevar pastāvēt. Jautājums noteikti pacelsies – kas maksās par šo enerģiju. Ja to nevar iekļaut komponentē, tad vai nu tiks veidots kāds cits atbalsts vai kas cits,” skaidroja Nemiro.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada 10.janvārī uzdeva EM atcelt OIK ar šā gada 31.martu. Tomēr EM atzina, ka, lai izpildītu minēto uzdevumu, nepieciešams juridiskais izvērtējums.
