Olainē plāno izveidot lielāko polimēru parku Ziemeļeiropā 1
Lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs “Eco Baltia grupa” šā gada laikā izvērtēs iespējas un gatavos biznesa plānu Ziemeļeiropas reģionā lielākā polimēru pārstrādes tehnoloģiju, loģistikas un kompetences centra izveidei Olainē, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs teic, ka polimēru parka būvniecība izriet kā loģisks nākamais solis grupas uzņēmumu izaugsmē.
Patlaban “Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs. Tā nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, beidzot ar to pārstrādi otrreizējās izejvielās.
Grupā iekļāvušās arī divas polimēru materiālu pārstrādes rūpnīcas – PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Jelgavā AS “PET Baltija” un dažādu plastmasas izstrādājumu pārstrādes rūpnīca Olainē SIA “Nordic Plast”.
Abas rūpnīcas ir nozīmīgi tirgus dalībnieki ne vien Baltijas, bet arī Eiropas līmenī, kuru kopējā tirgus daļa ļoti sīvajos konkurences apstākļos veido vismaz 2% un teju 100% apmērā visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz dažādām pasaules valstīm.
M. Simanovičs: “”Eco Baltia grupa” kopš rūpnīcu izveides ir mērķtiecīgi un pastāvīgi investējusi abu rūpnīcu izaugsmē, produktivitātē un konkurētspējā, tomēr, vērojot globālā tirgus attīstības tendences un ņemot vērā “Eco Baltia grupas” mērķi attīstīt modernu un starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu otrreizējo izejvielu pārstrādi Latvijā, patlaban vērtējam iespēju veidot vienu polimēru pārstrādes parku rūpnieciskajā zonā Olainē.”
“Tajā tiktu apvienotas mūsu uzkrātās zināšanas, kompetences un resursi polimēru materiālu pārstrādē, izveidojot Ziemeļeiropas reģionā lielāko polimēru pārstrādes tehnoloģiju, loģistikas un kompetences centru. Šāds centrs darbotos arī kā inovāciju laboratorija jaunu produktu un pārstrādes tehnoloģiju izstrādē.”
M. Simanovičs atklāj, ka projekts vēl ir izvērtējuma stadijā un turpinās biznesa projekta gatavošana, tāpēc tā īstenošana ir vairāku gadu jautājums. Turklāt šāda parka izveidei būtu nepieciešamas apjomīgas investīcijas.
“Šā iemesla dēļ patlaban rūpīgi vērtējam projekta potenciālu un tirgus un ekonomikas attīstības tendences gan pašmājās, gan starptautiski kontekstā ar mūsu iespējām to veiksmīgi īstenot.”
“Tikai pēc šā detalizētā izvērtējuma, ko iecerēts pabeigt šā gada laikā, pieņemsim gala lēmumu par projekta īstenošanu. Un arī tad labvēlīgā tirgus situācijā un piesaistot nepieciešamās investīcijas polimēru parka projekta realizācijai būs nepieciešami vairāki gadi, jo tas prasa apjomīgus priekšdarbus.”
Vienlaikus ir skaidrs, ka šāds parks būtu būtisks pagrieziena punkts un ļautu Latvijai nostiprināties kā vienai no vadošajiem dalībniekiem Eiropas kartē otrreizējo izejvielu pārstrādē, palīdzot praksē ieviest arī aprites ekonomikas principus un attīstot valstī uz inovācijām balstītu ražošanu, projekta vērienu pamato M. Simanovičs.
