Māris Antonevičs: Osipovas izgājiens 27
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesai (ST) gadu gaitā izdevies izveidot ļoti labu politiski neitrālas iestādes tēlu. ST pārstāvji, skaidrojot savus spriedumus, centušies ļoti stingri turēties pie juridiskās argumentācijas, lai cik “sausa” tā reizēm būtu.
Atteikšanās no šīs pieejas ir drauds ST reputācijai, taču rodas bažas, ka tieši pašlaik tas ļoti straujiem soļiem notiek. Mums ir amatā nesen ievēlēta Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kuru viena politiskā virziena pārstāvji gandrīz vai dievina, sauc viņu par “Latvijas karalieni” un apspriež viņas izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, kamēr citi pauž vilšanos institūcijā un tās vadītājā.
Un iemesls tam tikai daļēji ir Satversmes tiesas diskutablais lēmums atzīt viendzimuma partneru tiesības uz tā saukto tēva atvaļinājumu, bet vairāk pat ST priekšsēdētājas Sanitas Osipovas publiskās uzstāšanās šajā sakarā.
Viņa bieži atkāpjas no juridiskiem argumentiem, bet tā vietā sāk dominēt emocionālie un ideoloģiskie.
Šķiet, iepriekšējo reizi ST tāda riska priekšā bija nonākusi 2007. gadā, kad tās lemšanai tika nodots jautājums par Latvijas – Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei (jeb faktiski – par atteikšanos no Abrenes).
No paša sākuma bija skaidrs, ka tas būs politisks lēmums. Satversmes tiesas iesaistīšana faktiski bija politiskās elites spontāna ideja, lai veiksmīgi varētu “izrullēt” tobrīd šķietami svarīgo robežlīguma ratifikāciju, jo abu valstu attiecībās bija iestājies nosacīts “pavasaris” un pavērusies iespēja šo ieilgušo jautājumu nokārtot.
Lielā daļā sabiedrības un arī daļēji valststiesību speciālistu aprindās toties valdīja šaubas. Satversmes tiesa bija nokļuvusi kā starp dzirnakmeņiem, jo tai bija jāatrod tiesiski argumenti, lai pateiktu, ka, slēdzot robežlīgumu, nav jāņem vērā 1920. gada Latvijas–Krievijas Miera līgums, uz kuru ir atsauce arī 1990. gada 4. maija deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Bet pats grūtākais bija izskaidrot šo līgumu, nezaudējot Satversmes tiesas reputāciju plašākas sabiedrības acīs. Lai tā turpmāk netiktu uztverta par kādu pie varas esošu politisko spēku interešu pārstāvi, bet neatkarīgu institūciju – tādu, kā to simboliski iemieso sengrieķu taisnības dieviete Temīda.
Toreizējā ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra pieeja bija runāt maz un tikai par lēmuma juridisko pusi. Viņš ne mirkli nepārgāja uz politiskiem vai emocionāliem argumentiem, kādu šajā jautājumā, bez šaubām, netrūka.
Bija daudz cilvēku, kas nepieņēma ST lēmumu, tomēr ar pārdomātu komunikāciju izdevās iziet no šīs situācijas ar, tā teikt, puslīdz sausām kājām.
Vēl viens labs piemērs ir tiesībsargs Juris Jansons, kurš, starp citu, arī ir uzstājies par nepieciešamību juridiski sakārtot jautājumus, kas saistīti ar viendzimuma pāru attiecībām, bet vienmēr to darījis savas kompetences ietvaros.
Turpretī S. Osipova šo robežu ir pārkāpusi un sparīgi metusies audzināt sabiedrību, sarunājot daudz dīvainību, kam ar ST lēmumu pat īsti nav sakara. Nu, piemēram, ka Latvijas sabiedrība esot “kā kaujas suņi”, kuriem “paaudzēm ilgi mācīts būt neiecietīgiem”.
Tas, vai Latvijas sabiedrība tiešām ir tik neiecietīga, kā pasniedz viena amatpersona, nu gan prasās pēc, kā tagad bieži saka, faktos balstītiem pierādījumiem. Jo vairāk, ja šo viedokli sāk izplatīt saistībā ar konkrētu tiesas lēmumu.
Tāpat savdabīgi ir intervijās ietvertie pārmetumi kristiešiem. Iespējams, Osipova sevi jau redz kādā citā statusā – kā politiķi vai varbūt par nākamo tiesībsargu, kad J. Jansons atstās šo amatu.
Viņas termiņš beidzas drīz – jau nākamgad, tāpēc ar sekām būs jāsadzīvo jau citiem tiesnešiem un citam ST priekšsēdētājam.
Taču notikušais, visticamāk, novedīs pie tā, ka Satversmes tiesnešu izvēlē vairs noteicošie nebūs profesionāli kritēriji kā līdz šim, bet viņu ideoloģiskie uzskati. Par to tad arī notiks niknas politiskās cīņas Saeimā.
Līdzīgi tas jau sen notiek, piemēram, ASV, kur Republikāņu partijas prezidents Donalds Tramps vēl pēdējā brīdī pirms vēlēšanām pasteidzās izvirzīt Augstākajai tiesai konservatīvi noskaņotu tiesnesi un, pateicoties partijas vairākumam Senātā, viņa arī tika apstiprināta.
Latvijā līdz šim bijušas citas tradīcijas, bet mazticams, ka tagad izdosies tās noturēt.
