Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko ar Francijas batklātā čempionāta finālā iegūto kausu.
Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko ar Francijas batklātā čempionāta finālā iegūto kausu.
Foto – AFP/LETA

Ostapenko pārsteidz tenisa pasauli. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 0

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaru pār rumānieti Simonu Halepu Francijas atklātā čempionāta finālā 2017. gada 10. jūnijā Sieviešu tenisa asociācija (WTA) nodēvējusi par lielāko sensāciju 2017. gadā. Ostapenko uzvara prestižajā turnīrā kļuva arī par vienu no visu laiku lielākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē. Jūlijā Ostapenko tika līdz ceturtdaļfinālam Vimbldonā, septembrī uzvarēja Seu­las “WTA International” turnīrā. Divdesmit gadus vecā tenisiste decembrī tika nosaukta par Latvijas gada labāko sportisti.

Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks sacīja: “20 gados izcīnīts milzīgs tituls, bet visa karjera vēl ir priekšā. Šis panākums Latvijas tenisam dos vēl vairāk pozitīvu ziņu, citi treneri varēs prasīt padomus Aļonas mammai Jeļenai Jakov­ļevai. Fantastiski, ka mums Latvijā ir gan “Grand Slam” čempione, gan “Grand Slam” čempiones trenere!”

CITI ŠOBRĪD LASA

2017. gada maija izskaņā startējošais Francijas atklātais čempionāts nesolīja skaļus pārsteigumus. Starp uzvaras kandidātēm tika apviļāti sen zināmi vārdi un starp tiem noteikti nebija Aļonas Ostapenko. Rīdzinieces agresīvajam tenisam Parīzes māla laukumi nav pateicīgi – bumbiņa atlec lēnāk un pretiniecēm ir papildu sekundes simtdaļas, lai to dabūtu laukuma otrā pusē. Garas izspēles un pretinieču kļūdu gaidīšana nav Aļonas stilā. Viņa uzbrūk, reizēm kļūdās un atkal uzbrūk!

Pirms Francijas čempionāta notikušajos māla seguma turnīros viss bija normas robežās – pusfināls Prāgā, zaudējumi attiecīgi pirmajā un otrajā kārtā Štutgartē un Romā. 20 gadus vecā meitene, lai gan talantīga un nesen pabijusi junioru ranga galvgalī (arī Vimbldonas čempione!), vēl nebija izcīnījusi nevienu WTA turnīru titulu. Bet fināls Francijā pret tobrīd ceturto, bet pašlaik pasaules ranga līderi rumānieti Simonu Halepu bija īpašs. Kaut vienubrīd šķita, ka mazās Aļonas sapņiem vēl nav lemts piepildīties, tomēr spēle apmeta kūleni. Brīnums bija dzimis. Aļona nokļuva starmešu gaismā un pasaules profesionālā sporta pašā virsotnē. “Viņa iznāca no nekurienes, lai kļūtu par pirmo latvieti – “Grand Slam” uzvarētāju – un pirmo neizsēto spēlētāju, kura izcīnījusi “Roland Garros” titulu profesionālajā ērā kopš 1968. gada,” tā nākamajā dienā rakstīja ­”Washington Post”.

Tā uzvara pilnībā izmainīja Ostapenko komandas dzīvi, kurā nu bija vieta neskaitāmām intervijām, prezentācijām, balles kurpēm un skaistām kleitām. Pēdējās Aļonai nav svešas – brīvajos brīžos viņa veiksmīgi piedalās sarīkojumu dejās.

Ostapenko uzvara bija brīnums, kurš atnāca agrāk, nekā cerēts. Turpmākais ir pašas Aļonas rokās, lai pierādītu, ka tas nebija mirkļa uzplaiksnījums. Aļona profesionāli strādāja tikai pirmo sezonu, teju visās lietās viņa vēl var pielikt – spēles izpratnes ziņā, tehnikā, fiziskajā spēkā un nobriedušā psiholoģijā. Vēl ir kurp tiekties, taču 2017. gada 10. jūnijs ieies Latvijas sporta vēsturē ar vēl nebijušu panākumu, kura nozīmīgumu tā pa īstam spēsim izvērtēt tālākā nākotnē.

Jeļena Jakovļeva, Aļonas Ostepenko trenere un mamma: “Latvijā, lai trenētos tenisā, pašlaik ir labi apstākļi. Problēma ir tā, ka bērnu vecāki netic, ka Latvijā var izaugt tenisists, un mēģina braukt prom. Es pierādīju, ka arī šeit var izaudzināt “Grand Slam” čempioni. Tiesa, tam ir vajadzīga arī liela nauda. Lai ievestu Aļonu WTA ranga pirmajā simtniekā, mums kopumā vajadzēja ap pusmiljonu.”