Dzimuši ar piecu stundu starpību. Lauras un Boļeslava attiecību stāsts 0
Ir dažādi skolas laika attiecību stāsti – agra iemīlēšanās, sāpīga šķiršanās, nespēja aizmirst skolas gadu sirds āķīti. Taču reti gadās tik unikāls stāsts kā šis – par cilvēkiem, kuri dzimuši vienā dienā, vienā slimnīcā un mācījušies vienā klasē, bet sākotnēji viens otru nav pamanījuši. Laura Gudļevska un Boļeslavs Kraupša. No klasesbiedriem par spēcīgu pāri. Savā laimīgajā attiecību stāstā dalās Laura.
Skolas gados Laurai Boļeslavs likās pārāk dauzonīgs un nenopietns.
Tādi jau tie puiši mēdz būt, līdz pieaug un kļūst par nopietniem vīriem: “Mēs sākām mācīties kopā kopš 1. klases. Un tā Aglonas vidusskolā līdz 9. klasei. Nē, mēs skolas laikā nebijām pāris. Ja godīgi, mēs tajā laikā pat īpaši nesarunājāmies. Boļeslavs pēc pamatskolas aizgāja mācīties uz Višķiem. Iespējams, ja būtu kopā pavadījuši vidusskolas gadus, būtu dzimušas simpātijas, nezinu. Vēl, ja tā padomā, šķērslis simpātijām varētu būt tas, ka viņš, kā jau puika, mēdza dauzīties, blēņoties, un man tas likās nenopietni.
Kā Boļeslavs man stāstīja – vienmēr par viņam izteikto skolotāja piezīmi es esot skatījusies ar tādu izbrīnīti nosodošu skatienu.
Neviena cita meitene tādu skatienu viņam neveltīja, tāpēc viņš to ļoti labi atceras. Jāpiemin, ka Boļeslavam gan laikam 9. klasē pret mani radušās simpātijas, jo likos viņam citāda nekā pārējās klases meitenes.”
Abu klasesbiedru ceļi uz laiku šķīrās: “Es mācības turpināju Aglonas vidusskolā, viņš ne, un man reizi pa reizei bija interese uzzināt, kā klājas vecajiem klasesbiedriem. Tajā laikā populārs bija portāls “draugiem.lv”. Es Boļeslavu uzaicināju draudzēties, pāris reižu apsveicu jubilejās, uz ko viņš toreiz neatbildēja. Tad pagāja kādi trīs gadi, un viņš man atsūtīja apsveikumu dzimšanas dienā. Sākām sarakstīties. Tas bija 2014. gads.
Sarunas raisījās viegli, bija skaidrs, ka mums sakrīt dzīves uzskati. Viņš mani aicināja satikties klātienē, bet es tam saņēmos vien pēc diviem gadiem. Saprotams, vēlāk nožēloju, ka nepiekritu agrāk, jo klātienē pavadītais laiks bija daudzreiz interesantāks par virtuālo saraksti. Mēs nebijām redzējušies astoņus gadus. Tā mēs tikāmies, līdz sapratām, ka ir parādījušās jūtas un ka vēlamies savu dzīvi saistīt.”
Mācoties kopā, atklājās, ka abi ir dzimuši ne tikai vienā dienā ar dažu stundu starpību, bet arī vienā slimnīcā: “Jā, tas notika 1992. gada 19. jūnijā. Piedzimām ar piecu stundu starpību. To uzzināju, pamatskolā apskatot klases žurnālu. Atceros, ka biju ļoti izbrīnīta, tas bija tiešām negaidīti, ka klasē ir vēl kāds, kuram personas koda pirmā daļa ir pilnīgi tāda pati kā man. Arī Boļeslavs bija pārsteigts. Citi cilvēki, uzzinot, ka esam dzimuši gandrīz vienā laikā, ir izbrīnīti. Viņi saka – nekad iepriekš nav satikuši tādu pāri.”
Nereti izskan apgalvojumi, ka cilvēkiem, kuri ir pārāk līdzīgi, ir grūti sadzīvot, taču šis pāris tādus apgalvojumus apgāž: “Lai arī abi esam vienādas zodiaka zīmes pārstāvji, Dvīņi, mums kopā ir interesanti, mums ir kopīgas intereses, un tieši tas vieno. Mēs atpūšamies kopā, makšķerējam, sēņojam. Mūsuprāt, tas ir tikai labi, ja ir daudz līdzīgu iezīmju. Tas palīdz attiecībām – jo līdzīgāki, jo vieglāk sadzīvot. Mēs bieži nolasām viens otra domas vai arī pasakām vienlaikus kādu vārdu.”
Abi jaunieši uzskata, ka viss ir noticis tieši tā, kā tam bija jānotiek. Un līdzšinējā pieredze viņus veidojusi par tiem pieaugušajiem un spēcīgajiem cilvēkiem, kas viņi ir šodien, lai tagad abi kopīgi varētu veidot savu nākotni: “Oktobra beigās pabeidzām Malnavas koledžas filiāli Višķos, kur apguvām lauku īpašumu apsaimniekotāja specialitāti. Pēc profesijas es esmu angļu filoloģe, taču nesaskatīju tam nākotnes perspektīvas, gribējās izmēģināt ko jaunu. Boļeslavs savukārt ir lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, prot arī virpot un metināt.
Nākotnē gribam apprecēties, no attiecībām sagaidām mierīgu, bet darbīgu nākotni. Mums katram nav strikti nodalītu savu pienākumu – es tikpat labi varu Boļeslavam palīdzēt remontēt tehniku vai būvēt kādu ēku, kā arī viņš man palīdzēt gatavot ēst. Reizēm viņš pat iesaka kādu knifu topošajai maltītei. Runājot par precībām – gribam to izdarīt pēc iespējas vienkāršāk. Daudzi jauni pāri slīkst kredītos, pārspīlējot ar lielām svinībām, bet, mūsuprāt, grandiozas svinības nav galvenais mīlestības pilnu un labu attiecību rādītājs. Labāk to naudiņu ieguldīt jaunajā dzīvē.
Mēs vienkārši uzskatām, ka skaidrībai ir jābūt. Vēlamies oficiāli noformēt savas attiecības. Mūsuprāt, tas ir daudz prātīgāk nekā dzīvot civillaulībā. Nezinām, vai mūsu stāsts bija ierakstīts zvaigznēs, bet tas ir īpašs.”
