Šogad Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kļuvusi par lielāko Latvijas stacionāru, kurā gadā ārstējas pāri par 70 000 pacientu. Par gada laikā paveikto un nākotnes iecerēm saruna ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju profesoru VIESTURU BOKU. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

– Ar ko atmiņā paliks aizvadītais 2012. gads?

– Rīgas Austrumu slimnīcai šis bijis kārtējais reorganizācijas gads. 2012. gadā tā kļuvusi par pārliecinošu līderi – lielāko universitātes slimnīcu Latvijā. Pēc divu stacionāru – Latvijas Infektoloģijas centra un Tuberkulozes un plaušu slimību centra – pievienošanas mūsu slimnīcā ir vairāk nekā 2000 gultasvietu un strādā 4800 darbinieku. Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā tā dala trešo ceturto vietu.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

– Kādi ir galvenie reorganizācijas ieguvumi?

– Multidisciplinārā sadarbība, slimnīcai augot lielākai, katram pacientam spēs nodrošināt kvalitatīvāku ārstēšanu. Slimnīcas administrācijas uzdevums ir mēģināt padarīt šo ārstēšanu izmaksu efektīvāku, lai katrs lats, ko valsts vai pats pacients ziedo savai ārstēšanai, būtu nevis vējā izmests, bet ieguldīts pacienta veselībā.

No vienas puses, notikusi resursu centralizācija, kas ikvienu procesu medicīnā padara lētāku – jo vairāk tehnoloģiju strādā vienam pacientam, jo tas ir izdevīgāk. No otras puses, tas uzliek arī lielu atbildību visu procesu pārvaldē, jo lielam kuģim grūti izdarīt ātrus manevrus un pagriezienus. Tāpēc ļoti svarīga ir darbu plānošana un moderns visas slimnīcas vadības menedžments.

Rīgas Austrumu slimnīca tuvākajiem gadiem izstrādājusi gan savu stratēģiju, gan biznesa plānu. Ar biznesa plāna izpildi veicas grūtāk, jo pēdējos gados finanšu resursi stacionārajai ārstēšanai ir samazinājušies, tādēļ jāsasprindzina visi spēki, lai nezaudētu pacienta ārstēšanas kvalitāti – sasniegt tos pašus rezultātus ar mazākiem līdzekļiem. Tieši šobrīd pie tā strādājam – slimnīcā notiek izmaksu un ieņēmumu audits, ko veic profesionāla auditoru kompānija.

– Kas šogad jums kā slimnīcas vadītājam sniedzis vislielāko gandarījumu, bet kas sarūgtinājis?

– Ļoti strauji attīstās Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) Staru terapijas un medicīnas fizikas klīnika, kas ar pieciem moderniem lineārajiem paātrinātājiem ir lielākā Latvijā. Mūsu slimnīcas speciālisti ar ļoti labiem rezultātiem spēj apstarot pat tādus audzējus, kas mazāki par centimetru. Nesen slimnīcā viesojās ārzemju žurnālisti, kas izteica apbrīnu par mūsdienīgajām staru terapijas iespējām, tādēļ ceram arī uz starptautisku sadarbību. Varam lepoties ar ļoti sarežģītām operācijām, kuras veic mūsu Mikroķirurģijas centra ķirurgi sadarbībā ar citu specialitāšu ārstiem, piemēram, otolaringologiem, kas veiksmīgi operē pacientus, kuriem audzējs lokalizējies ausīs, balsenē vai degunā.

Diemžēl valsts finansējums onkoloģijas programmai ir nepietiekams, tādēļ gada vidū bija radušies sastrēgumi. Vēlos atvainoties pacientiem ar hematoloģiskām saslimšanām, kuri vasarā bija spiesti maksāt par speciālista konsultācijām. Šobrīd situācija ir mainījusies un pacienti atkal var saņemt valsts apmaksātus ambulatoros pakalpojumus.

Protams, ļoti liels sasniegums Rīgas Austrumu slimnīcā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikas izveide, jo mūsu slimnīca ir lielākā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēja valstī. Mūsu slimnīcas uzņemšanas nodaļa strādā pēc principa – ja nelaimes gadījumā vienlaikus cietuši divi pacienti, vispirms jāglābj tas, kurš cietis smagāk, tādēļ pacientiem ar vieglākām saslimšanām dažreiz ir jāpagaida. Taču cenšamies sasniegt “zelta standartu”, proti, lai 4 – 6 stundu laikā uzņemšanas nodaļā medicīnisko palīdzību saņemtu ikviens pacients.

Sarūgtina tas, ka vēl aizvien daudzi pacienti pie mums nonāk alkohola reibumā. Viņu vidū ir rekordisti, kuri ar dažādām dzērumā gūtām galvas traumām ierodas gandrīz vai ik pēc trim dienām. Tiek lieki iztērēti veselības aprūpes resursi, taču sabiedrībai kopumā no ieguldītā darba labums ir visai niecīgs. Daudzi pacienti pie mums nonāk arī ar ielaistām slimībām. Tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā arī ar primāro veselības aprūpi. Veselības ministrija un ģimenes ārstu asociācijas jau šobrīd strādā pie tā, lai 2013. gadā uzlabotos primārās aprūpes modelis un katrs veselības aprūpes sektors ar tai piešķirtajiem līdzekļiem sasniegtu vislabākos rezultātus.

– Kādas pārmaiņas slimnīcā plānotas tuvākajos gados?

– Stacionārā “Gaiļezers” paredzēti plaši rekonstrukcijas darbi par Eiropas Savienības līdzekļiem. Tā ir liela dāvana – 10 miljoni latu, kas paredzēti infrastruktūras uzlabošanai. Divu trīs gadu laikā taps liels un moderns operāciju bloks ar 22 operāciju zālēm. Jau šobrīd slimnīcā tiek veiktas ap 30 tūkstoš operācijām gadā, bet, pateicoties jaunajam operāciju blokam, tās kļūs vēl kvalitatīvākas un pacientam drošākas. Arī slimnīcas ambulatorā daļa tiks pārveidota tā, lai pacientiem tā būtu vieglāk sasniedzama.

Sadarbībā ar arhitektiem izstrādāts teritoriālās attīstības plāns, lai pilnīgi pārveidotu arī slimnīcas apkārtni – ierīkotu autostāvvietas, drošus gājēju celiņus. Plānots savienot Latvijas Onkoloģijas centru un stacionāru “Gaiļ­ezers”, kas būs ērtāk gan pacientiem, gan darbiniekiem.

Lielas pārmaiņas sagaida arī Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kas tuvāko 1,5 gadu laikā pārcelsies uz slimnīcu “Linezers”. Domāju, ka šeit plaušu ķirurģija sasniegs tādus apmērus, ka kļūs par vadošo plaušu slimnieku ķirurģiskās ārstēšanas centru Latvijā.

Savukārt Hematoloģijas centrs pārcelsies uz LOC telpām, kur tiks izveidota vienota Hematoloģijas un ķīmijterapijas klīnika ar modernu medikamentu ievadīšanas tehnoloģiju. Šeit būs arī aptieka, kurā katram pacientam ļoti precīzi tiks sagatavots tieši viņam piemērotais preparāts.

Nākamā gada laikā stacionārā “Biķernieki” tiks uzsākta liela paliatīvās aprūpes centra izveide, kurā pacientiem ne tikai ar onkoloģiskām, bet arī ar citām neārstējamām slimībām būs pieejama gan ambulatorā, gan stacionārā aprūpe (plānotas 60 – 80 vietas). Tas atradīsies atsevišķā korpusā, kur līdz šim atradās divas LU Medicīnas fakultātes katedras. Šajā stacionārā tiks veidota arī jauna Ķirurģiskās infekcijas klīnika, kurā ārstēs pacientus ar smagiem izgulējumiem, pēcoperāciju komplikācijām u. c.

– Vai pacienti spēs orientēties jaunajās iespējās, ko piedāvā Rīgas Austrumu slimnīca?

– Lai pacienti varētu ātri un ērti noskaidrot visu vajadzīgo, veidojam Informācijas centru. Mūsu mērķis ir izveidot to kā vienas pieturas aģentūru. Tas gan ir diezgan sarežģīti, jo mūsu slimnīcā ir seši stacionāri. Taču ne jau velti mūsu slimnīca citu starpā izceļas ar vislielāko datorizāciju, piemēram, pacientu dati elektroniskā veidā tiek vākti un ir pieejami 450 darba vietās, nodrošinot arī to aizsardzību atbilstoši likumos noteiktajām normām.

Diemžēl patlaban vēl notiek pārpratumi. Nesen runāju ar pacientu no Daugavpils, kurš, nevarēdams sazvanīt reģistratūru, bija atbraucis uz Rīgu tikai tādēļ, lai pierakstītos pie ārsta. Tā ir neveiksme, šādiem gadījumiem nevajadzētu būt. Varu solīt, ka vistuvākajā laikā informācijas un pierakstu sistēma kļūs daudz ātrāka un būs pieejama gan internetā, gan pa tālruni.

– Ko jūs gribētu novēlēt gadumijā visiem Latvijas iedzīvotājiem?

– Gribu novēlēt visiem labu veselību un biežāk tikties kā draugiem, nevis kā ārstiem un pacientiem.