Padomes izveide var palīdzēt kooperatīva pārvaldībā 1
Kaut arī padomes veidošana nav obligāta kooperatīvās sabiedrības prasība, tā ir iespēja, kuru kooperatīviem vajadzētu izvērtēt, jo padome var palīdzēt uzlabot kooperatīva pārvaldību, uzskata Lauksaimniecības kooperācijas rokasgrāmatas līdzautore Linda Uzkalne.
Lauksaimniecības kooperācijas rokasgrāmatas līdzautore un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore stāsta, ka biedru kopsapulce no kooperatīvās sabiedrības biedru vidus var ievēlēt kooperatīvās sabiedrības padomi ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.
Grāmatā “Lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kooperācijas pamatprincipu rokasgrāmata” (www.llka.lv/rokasgramata), kas šogad laista klajā sadarbībā ar kooperācijas ekspertiem un tiesību speciālistiem, saprotamā un vieglā formā ikvienam interesentam sniegta informāciju par kooperatīva uzbūvi, darbību, struktūru, kā arī vadību un pārvaldību.
“Šajā grāmatā mēs centāmies parādīt piemērus, kā jau kooperatīvi, kuri darbojas šobrīd, praksē ir ieviesuši dažāda veida lietas, piemēram, dažādas pārvaldības formas. Tā ir iespēja citiem kooperatīviem skatīties, mācīties un pārņemt labo praksi,” stāsta L. Uzkalne.
Padome pārstāv biedru intereses kopsapulču starplaikā, kā arī uzrauga un kontrolē valdes darbību. Padomes pilnvaru termiņš tiek noteikts kooperatīvās sabiedrības statūtos, taču tam ir noteikts maksimālais termiņš – 5 gadi. Padomes locekļi no sava vidus ievēl padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus, kā arī lemj par savu pienākumu sadali.
L. Uzkalne kā vienu no piemēriem min jauno Igaunijas un Latvijas piensaimnieku kooperatīvu “SCE E-Piim”.
Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde triju cilvēku sastāvā, to valdē no Latvijas ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva “Piena ceļš” padomes loceklis.
Svarīgs priekšnoteikums – izpildvarai vēlams būt atdalītai no lēmējvaras, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri nodrošina kooperatīva ikdienas darbu vadību pašiem nav saimniecības, kura ir konkrētā kooperatīva biedrs. Līdz ar to ir iespēja pilnu laiku veltīt kooperatīva izaugsmes plānošanai, kā arī nerodas interešu konflikts un nav ieinteresētība konkrētu jautājumu risinātpar labu sev.
“Padome nav obligāta prasība, bet padomes izveide var atvieglot un uzlabot kooperatīva pārvaldību. Neskatoties uz to, ka Kooperatīvo sabiedrību likuma paredz, ka padome var tikt veidota arī no personām, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, iesakām tomēr padomē ievēlēt zemniekus. Savukārt, valdē, kura darbojas kā izpildvara, būtu jābūt cilvēkiem, kuri ir neatkarīgi no kooperatīvās sabiedrības un nav tās biedri..
Padomes uzdevums ir dot stratēģiskos uzstādījumus, sekot līdzi to izpildei, savukārt menedžmentam ir jāklausa padomes norādēm un jāstrādā saskaņā ar tām. Šāds mehānisms palīdz risināt situācijas, kad nepieciešama vadības maiņa. Ja zemnieki redz, ka nav rezultātu, valdi var nomainīt, liekot vietā jaunu kooperatīva vadības komandu,” ieguvumus min L. Uzkalne.
DER ZINĀT
• Kooperatīvs ir uzņēmums, kuru kontrolē un no kura labumu gūst tā biedri.
• Kooperatīvs ir atvērts uzņēmums, kurā ikviens, kas kvalificējas, var brīvi iestāties un izstāties.
• Kooperatīvā katram biedram neatkarīgi no viņa ieguldījuma apmēra ir viena balss.
• Iestājoties biedrs statūtos noteiktajā kārtībā iemaksā paju kapitālu, bet izstājoties tas to atkal saņem atpakaļ.
• Ikviens biedrs demokrātiski var līdzdarboties kooperatīva pārvaldē un tikt ievēlēts tā vadības struktūrās.
Avots: LLKA
