Padomju laika dzīvojamais fonds: vai ir iemesls panikai? 3
Autors: būvkompānijas “Baltic Investment Group” valdes loceklis Ļevs Golands
Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz.
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto “lietuviešu projekta” māju pārbaudi. Satraukumam nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām.
Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem.
Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā.
Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti.
Padomju laikā būvēja atbildīgi, materiāli bija kvalitatīvi, aprēķini tika veikti pedantiski, taču nekas nav mūžīgs. Itin viss noveco, arī morāli. Piemēram, Rīgas vēsturiskais centrs, kas būvēts 20. gadsimta sākumā, bez renovācijas nav piemērots apdzīvošanai.
Nesen veicām pilnu 1913. gada ēkas renovāciju un, novērtējot padarīto darbu apjomu/paveiktos darbus/padarītos darbus, atklājām daudzus slēptus defektus.
Piemēram, mājā sākotnēji bijusi krāsns apkure, taču, noņemot grīdas segumu, pamanījām bojājumus, kas radušies nelielu ugunsgrēku dēļ – tāpēc nācās nomainīt daudzas pārseguma sijas.
Vai arī vērtējot kanalizācijas un ūdensvada caurules – tolaik tika izmantotas tērauda caurules, kas rūsē. Tās aizvietojām ar mūsdienīgām caurulēm, kas izgatavotas no drošiem un izturīgiem materiāliem.
Tāpat ir ar padomju laika būvēm, proti, tās ir labi uzceltas – saskaņā ar standartiem un tā laika tehniskajām iespējām. Šīm ēkām ir arī savas īpatnības – konstrukcijas dzelzsbetona paneļi ir ļoti droši, bet pārsegumi, jumts un logi – tādi, kādi tolaik bija tehnoloģiski iespējami.
Turklāt Padomju Savienībā nerūpējās par energoefektivitāti un ēkas īpaši nesiltināja – energoresursi bija lēti un tos netaupīja.
Būvniecības progress pēdējo 50 gadu laikā noticis tik strauji, ka daudz kas ir jāmaina. Piemēram, šobrīd apkure ir ļoti dārga, tāpēc ir vērts mainīt apkures sistēmu, gādāt par jumta siltināšanu, starppaneļu šuvju hidroizolāciju, ēkas fasādes siltināšanu un logu nomaiņu.
Šo darbu veikšanai nepieciešami finansiāli ieguldījumi, taču tā iespējams samazināt izdevumus par apkuri un parūpēties par ērtu dzīvošanu. Arī savu laiku nokalpojušās tērauda ūdensvada un kanalizācijas caurules ir jānomaina, lai nerastos noplūdes un ikdienā varētu lietot ūdeni bez rūsas piejaukuma.
Domājot par ekspertīzi, pārbaudīt vajag ne tikai hidroizolāciju, bet arī pārsegumu kvalitāti – daudzu gadu laikā vannas istabās un virtuvēs ir notikušas noplūdes, kas stipri ietekmē ēkas konstrukciju stiprību, tāpat kā pārplānošanas gadījumos neapdomīgi demontētās nesošās sienas.
Mājokļa tehniskais novērtējums būtu jāveic reizi 5-10 gados.
Tas, protams, atkarīgs no ēkas vecuma. Jaunās ēkas, kuras būvējam pašlaik, ir paredzētas 80-100 gadiem, bet arī tām būs nepieciešama regulāra tehniskā pārbaude, lai nepieļautu kritiskas izmaiņas nesošajās konstrukcijās, un sīks remonts neapvērstos par būtiskiem zaudējumiem.
Tas ir tāpat, kā ar automašīnas tehnisko apskati vai regulārām veselības pārbaudēm – labāk visu darīt preventīvi, nekā gaidīt līdz brīdim, kad uz ceļa nokritīs ritenis, jo šāds remonts ir ļoti dārgs un bīstams vadītājam un apkārtējiem.
Ar ēkām gluži tāpat – labāk turēt kārtībā, nekā gaidīt, kamēr sāks brukt. Īpašums ir atbildība, un tas jāuztur labā tehniskajā stāvoklī, lai vienā brīdī uz galvas neuzkrīt jumts.
