Pakalpojumus eksportējam, preces importējam 1
Latvijas Banka publicējusi jaunākos maksājumu bilances datus. Tie liecina, ka šī gada pirmajā pusē Latvijas preču eksports sasniedza 5,9 miljardus eiro, savukārt preču imports – teju 7 miljardus eiro.
Tas nozīmē, kā pusgada periodā Latvijai ir bijusi negatīva preču tirdzniecības bilance – mēs par citās valstīs ražotām precēm nomaksājam 1,1 miljardu eiro vairāk, salīdzinot ar saviem preču eksporta ieņēmumiem.
Latvija importē galvenokārt mašīnbūves produkciju (transporta līdzekļus, dažādas iekārtas un ierīces), metālus, ķīmijas produkciju un pārtikas preces. Lielāko daļu Latvijas preču eksporta ieņēmumu nodrošina koks un koka izstrādājumi, mašīnbūves produkcija, pārtikas un lauksaimniecības preces, ķīmijas produkcija.
Tomēr ārējā tirdzniecība ietver ne tikai preces, bet arī pakalpojumus. Par šo sadaļu publiskajā telpā tiek runāts mazāk, taču tā ir pietiekami nozīmīga.
Kā liecina Latvijas Bankas dati, šī gada pirmajā pusē Latvijas pakalpojumu eksports sasniedza 2,5 miljardus eiro, savukārt pakalpojumu imports – 1,3 miljardus eiro.
Tas liecina, ka pakalpojumu sadaļā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance – mēs ar saviem pakalpojumiem nopelnām par 1,2 miljardiem eiro vairāk nekā iztērējam par citu valstu sniegtajiem pakalpojumiem.
Rezultātā arī kopējā ārējā tirdzniecības bilance (saldo), kas aptver gan preces, gan pakalpojumus, Latvijai ir pozitīva – šī gada pirmajā pusē pārpalikums bija 114 miljoni eiro.
Kā redzams, preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies. Kādreiz deficīts sasniedza pat 4 miljardus gadā (2007. gads), pēckrīzes periodā bilance ievērojami pietuvojās līdzsvaram, bet kopš 2016. gada pat turas nedaudz virs nulles.
Tas ļauj arī apstrīdēt dažkārt minētos apgalvojumus, ka Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES finansējuma, jo reālā aina liecina par ko citu – Latvija ir kļuvusi konkurētspējīgāka un spēj dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem.
Kas tad īsti ir tie pakalpojumi, kurus Latvija eksportē un importē?
Tradicionāli nozīmīgs pakalpojumu eksporta apjoms ir bijis no jūras transporta pārvadājumiem un finanšu pakalpojumiem – 2007. gadā tās bija divas lielākās pakalpojumu eksporta sastāvdaļas.
Tomēr pēdējo desmit gadu laikā attiecīgo ieņēmumu apjoms ir mazinājies, jo īpaši finanšu nozarē, ko skārušas ievērojami stingrākas prasības pret nerezidentu klientiem.
Samērā grūtus laikus šobrīd piedzīvo arī dzelzceļš, jo pēdējo triju gadu laikā ir samazinājušies kravu pārvadājumi caur ostām.
Savukārt paralēli pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis citu pakalpojumu veidu eksports – autotransporta pārvadājumi, tūrisms un atpūta (personiskie braucieni), aviācija, datoru un IT pakalpojumi, telesakaru pakalpojumi un būvniecība.
Importētie pakalpojumi, kurus Latvija pērk no citām valstīm, galvenokārt ir tūrisms un atpūta, aviācija, autotransporta pārvadājumi, datoru un IT pakalpojumi.
Pakalpojumu eksporta tendences ir spilgts piemērs, kas parāda, ka Latvijas ekonomikā ir notikušas kvalitatīvas pārmaiņas un tās attīstība ir līdzsvarotāka nekā agrāk.
Ja kāda no nozarēm piedzīvo grūtības, tad attiecīgo ieņēmumu kritumu spēj kompensēt citas nozares, kurās turpinās attīstība.
Līdz ar ekonomikas attīstību, kura tuvākajos gados tiek prognozēta gan Latvijā, gan apkārtējās valstīs, ir sagaidāms, ka ārējā tirdzniecība turpinās palielināties.
Savukārt iespējamo satricinājumu gadījumā tos varēs pārdzīvot vieglāk, jo Latvijas eksports ir kļuvis daudzveidīgāks un plašāk izkliedēts pēc dažādiem ieņēmumu avotiem.
