Foto: Aija Geida

Pākšaugu plācenīši ar austrumniecisku noti jeb falafels 0

Pākšaugiem, īpaši turku zirņiem, kas ir vieni no vērtīgākajiem pākšaugiem, ieteicams būt neatņemamai ikdienas maltītes sastāvdaļai. Kad apnikušas pupu zupas un sautējumi, var pagatavot gardus pākšaugu plācenīšus jeb falafelu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas
Falafels ir tradicionāls arābu ēdiens.

Ja austrumzemēs tās ir bumbiņas vai plācenīši, kas fritēti eļļā, tos tikpat labi var cept arī kā kotletes – uz pannas nelielā eļļas daudzumā, tad tie neiznāks tik trekni un iederēsies arī vakariņās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Falafelu tradicionāli gatavo no sasmalcinātiem, iepriekš izmērcētiem un izvārītiem turku zirņiem vai cūku pupām, taču var izmantot arī mūsu pašu zaļos zirņus, jebkuras krāsas un izmēra pupiņas.

Neatņemama falafela sastāvdaļa ir zaļumi: sasmalcināti pētersīļi, selerijas lapiņas, dilles, kinzas lapiņas. Tam labi piestāv ķiploki, sīpoli un asie pipari.

Lielākoties falafelu pasniedz kā silto ēdienu, pārlietu ar mērci, kopā ar griķiem, rīsiem vai citiem graudaugiem, sutinātiem dārzeņiem. Tas labi iederas auksts veģetāro burgeru sastāvā, pitas maizē vai tortiljā, aukstajā galdā kopā ar pikantu mērcīti (ķiploku–krējuma, mārrutku–majonēzes, marinētu gurķu–majonēzes).

Vislabāk falafels garšo tikko cepts, kamēr vēl garoziņa tam ir kraukšķīga un vidus viegli silts.

Siltam var uzsmērēt humosu vai pesto, kopā ar salātiem iznāk viegla un vērtīga vasaras maltīte. Falafels ir iemīļots ēdiens veģetāriešu un vegānu virtuvē visā pasaulē.

Klasisks falafels

• 200 g izmērcētu un izvārītu turku zirņu

• 2–3 ēdamkarotes turku zirņu miltu

• sīpols

• 2 ķiploka daiviņas

• 3 ēdamkarotes sakapātu pētersīļu

• 1,5 ēdamkarotes citrona sulas

• pustējkarote malta koriandra

• ¼ tējkarotes maltu melno piparu

• ½–1 tējkarote sāls

Sīpolu nomizo un sasmalcina. Ķiploka daiviņas sakapā. Turku zirņus liek blenderī kopā ar sāli, sīpolu, ķiploku, citrona sulu un sakuļ. Nav nepieciešams sakult putriņā, masa var būt ar gabaliņiem. To ieliek bļodā, pievieno garšvielas un turku zirņu miltus (ar tiem ir garšīgāk, taču var aizvietot arī ar kviešu miltiem).

Samaisa ar karoti. Jāiznāk saturīgai masai, no kuras ar rokām izveido kotletītes/plācenīšus. Ja masa ir pārāk šķidra, pievieno vēl miltus, bet, ja par biezu, var pielikt nedaudz skābā krējuma. Plācenīšus cep eļļā zeltaini brūnus.

UZZIŅA

Foto: Aija Geida

Turku zirņi ir vieni no augstvērtīgākajiem, jo tajos esošās olbaltumvielas pēc sastāva ir mazliet līdzīgas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, proti, tāds pats aminoskābju sastāvs, kas ir optimālās proporcijās. Šajos zirņos ir nepiesātinātās taukskābes, A, B1, B2, B6 un C vitamīns, dzelzs, selēns un citi vērtīgi mikroelementi un minerāli.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka selēna satura ziņā turku zirņi ir pirmajā vietā no visiem pākšaugiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.