Pensija paliks ģimenē un kurš atskaņoja Krievijas himnu? LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Bordāns ar krampi
Viņam nav raksturīgas ārišķības un izrādīšanās, bet piemīt klusa disciplīna, čangaļa krampis un apskaužamas darbaspējas, tādēļ no viņa vēl sagaidīsim lielas lietas. Aptuveni šādiem vārdiem kāds pazinējs 2012. gadā raksturoja toreiz mazpazīstamo politiķi Jāni Bordānu, kuru Nacionālā apvienība (NA) nupat bija izvirzījusi tieslietu ministra amatam.
Karjera valdībā gan viņam bija salīdzinoši īsa, jo aptuveni gadu vēlāk NA paziņoja, ka Bordāns zaudējis tās uzticību. Tomēr šis raksturojums bija patiess. Pēc šīs neveiksmes Bordāns nesalūza, bet kopā ar domubiedriem 2014. gadā izveidoja Jauno konservatīvo partiju (JKP). Sākums mazsološs – 12. Saeimas vēlēšanās JKP nespēja iegūt pat 1% vēlētāju atbalstu, tomēr spītība neļāva Bordānam padoties un nu viņš atgriezies jau kā premjera kandidāts, kurš izvirza savus nosacījumus pārējiem.
Bijušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša piesaistīšana un tiesiskuma karogs varētu būt viena no JKP veiksmes atslēgām. Bordānam trūkst harismas un spējas aizraut sekotājus ar kvēlām runām. Tādēļ ugunīgā Strīķe bija tieši tas, kas JKP pietrūka. Bordāns, šķiet, komfortablāk justos, urbjoties likumprojektu niansēs, nevis uzstājoties lielas auditorijas priekšā. Šāds “jurista-sausiņa” īpašību komplekts gan netraucē kļūt par ilgstošu un veiksmīgu premjeru, ko jau pierādīja Valdis Dombrovskis, kurš tika dēvēts par “sausiņu-grāmatvedi”. Starp citu, viņi abi ne reizi vien strādājuši kopā un, šķiet, labi saprotas. Bordāns bija premjera Dombrovska parlamentārais sekretārs, juridiskais padomnieks, kā arī tieslietu ministrs vienā no viņa valdībām. Kad NA pieprasīja Bordānu atsaukt no ministra amata, Dombrovskis vilcinājās to darīt. Pirms JKP izveidošanas pat klīda runas, ka Bordāns varētu papildināt “Vienotības” rindas.
Viena no JKP līdera vājajām vietām, ko bieži izmanto viņa oponenti, ir viņa raibā politiskā pagātne. Viņa sarakstā ir darbība “Latvijas ceļā” (no šīs partijas uz brīdi kļuvis par 5. Saeimas deputātu ar “mīksto mandātu”), 2010. gadā kā “Vienotībā” ietilpstošās partijas “Pilsoniskā savienība” pārstāvis kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās, bet 2011. gada ārkārtas vēlēšanās jau startēja no Nacionālās apvienības saraksta, tomēr arī šajā politiskajā spēkā ilgi nepalika, jo tika izslēgts. Kā rāda 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti, vēlētāji tomēr neuzskata, ka agrākā politiskā “maldīšanās” ir kaut kas nepiedodams.
Darījums. Pensija paliks ģimenē
Izvadītāju bēru runās kopš 2020. gada nāks klāt jauns teksts: “Dārgais aizgājējs aiz sevis atstāja dzīvesbiedru, bērnus, mazbērnus un pensiju…” Jo Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu Civillikumā noteiktajā kārtībā. Iespēja mantot šai pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus ir godīgs risinājums, jo tie uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu.
Uzkrājumu varēs arī novēlēt citai personai, pieskaitot to tās pensiju kapitālam. Tāpat kā testamentā, arī pensiju shēmas dalībnieki savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu. Tomēr, lai bankām ilgstoši nebūtu jāuztur nelieli uzkrājumi, kuru mazās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums, ir noteikts mantošanas minimums – tas ir 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (nākamgad tas būs 94 eiro).
Ar šīm likuma izmaiņām aizejošā Saeima vēl vairāk nostiprinājusi uzkrājuma privātīpašniecisko dabu. Tā neatgriezeniski noraidījusi “Saskaņas” premjera kandidāta Vjačeslava Dombrovska pirmsvēlēšanu ideju tās nacionalizēt un pārskaitīt 1. līmenī, lai varētu izmaksāt esošajiem pensionāriem. Septiņpadsmit gadu laikā, kopš pensijas tiek ieskaitītas 2. līmenī, 1 277 143 tā dalībnieki uzkrājuši kopā 3,6 miljardus eiro jeb 2830 eiro katram vidēji. Strādājošie savu nopelnīto naudu un atskaitīto “sociālo nodokli” tagad daudz pamatotāk varēs uzskatīt par savu kapitālu, kas vairos uzticību esošajai pensiju sistēmai. Paša uzkrātais kapitāls paliks ģimenē.
Noslēpums. Kurš “draugiem” atskaņoja Krievijas himnu?
Vēl joprojām nav atbildes, kas bija tas, kas vēlēšanu dienā sociālā tīkla “draugiem.lv” mājaslapā atskaņoja Krievijas himnu un demonstrēja attēlus ar šīs valsts karogu, prezidentu un armiju. Ar to vienlaikus parādījās teksts: “Biedri latvieši, tas skar jūs. Krievijas robeža nekur nebeidzas. Krievijas pasaule var un tai ir nepieciešams apvienot visus, kam ir dārgs krievu vārds un krievu kultūra, lai kur arī viņi nedzīvotu – Krievijā vai aiz tās robežām. Biežāk lietojiet šo vārdu salikumu – “Krievu pasaule”.”
“Mēs atradām “caurumu” savā sistēmā, atzīst Jānis Palkavnieks, “Draugiem Group” runasvīrs. “Tas bija bija tā saucamajā bibliotēkā, kurā tiek uzkrāti dati. Tagad kļūme ir novērsta un otrs tāds mēģinājums neizdotos. Visus datus ar IP adresēm, no kurām veikti uzbrukumi, esam nodevuši Valsts policijai, bet saprotam, ka ne jau tās iniciēja uzbrukumu,” piebilst Palkavnieks. Ielaušanās dēļ dati neesot noplūduši.
Kiberuzbrukums sociālā tīkla “draugiem.lv” mājaslapai nav ietekmējis valsts drošību un vēlēšanu procesu, iepriekš norādījis informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja vietnieks Varis Teivāns. Izpētē konstatēts, ka uzbrukumā izmantotas Āzijas valstu IP adreses, bet tas neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus par uzbrukuma avotu, jo uzbrukumam var būt izmantotas uzlauztas iekārtas, viņš uzsvēra. Uz “LA” jautājumu, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana un vai ir kādi jaunumi, CERT vēl neatbild. Bet skaidrs, ka indiešiem būtu maza interese Latvijā atskaņot Krievijas himnu.
Mācība. Rietumi mūs nesapratīs!
Nevar jau gaidīt, ka Rietumu žurnālisti ikdienā īpaši iedziļināsies Latvijas politikas peripetijās, tomēr amats uzliek zināmus pienākumus pārbaudīt informāciju (un arī tās intepretācijas), kuru izplati tālāk. Vairāki Rietumu mediji pēc Saeimas vēlēšanām bija steiguši publicēt dramatiskas ziņas, ka “populisma vilnis” sasniedzis arī Latviju, varas virsotnē uznesot “prokrieviskos” un “populistiskos” spēkus. No ziņām izriet, ka tieši šādas partijas turpmāk valdīs Latvijā.
Tā, piemēram, “The New York Times” savā interneta vietnē secina, ka tas ir rezultāts “skandālu sērijai”, kas saistīts ar “ABLV” bankas likvidāciju, un citē Rīgas mēru Nilu Ušakovu, ka “bez “Saskaņas” neviena darboties spējīga koalīcija nav iespējama”. Līdzīgas atziņas lasāmas arī citos medijos.
Šāda ziņu plūsma bija likusi reaģēt tiem ārzemniekiem, kuri Latvijas situāciju pārzina labāk. Tā, piemēram, bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henrihs Ilvess “Tviterī” iebildis “The New York Times”: “Stāsts ir nepatiess, jo Pro-Krievijas partijai ir mazāk balsu un vietu parlamentā nekā 2014. gadā.” Savukārt Itālijas vēstniekam Latvijā Sebastjano Fulči nācās iesaistīties, lai šos faktus atgādinātu savas valsts medijiem: “Aplamība! Pro-Krievijas partijas ir zaudējušas atbalstu, salīdzinot ar 2014. gadu, un “KPV LV” ir tikai 14,3%.”
Jā, saprast Latvijas politiku nav viegli, bet vismaz varam nomierināt Rietumus, ka nav tik traki, kā viņiem izlikās.
Joks. Vjetnamiešu Jaungads un… ciči
Latvijas otrs lielākais telekomunikāciju uzņēmums “Lattelecom” pagājušajā nedēļā pārsteidza daudzus. Pirmkārt, ar negaidītu paziņojumu par nosaukuma maiņu. Otrkārt, ar pašu nosaukumu. No pavasara kompānija oficiāli sauksies par “tet” – tieši tā, kā šobrīd nosaukts kompānijas elektroenerģijas tirgošanas atzars.
Bet kāpēc mainīt nosaukumu? Kompānija skaidro, ka nosaukumā esošais “Lat” vairs neatspoguļojot kompānijas plašo tvērienu – kompānijas tirgus izpleties jau ārpus Latvijas. Nav dzirdēts, ka “British Airways” vai kāda cita kompānija mainītu nosaukumu daļēji tāpēc, ka kompānijas bizness kļuvis starptautisks. Baltijā “Hansabank” gāja pretējo ceļu – uz “Swedbank”.
“Tviterī” kompānija skaidro, ka divi “t” burti ir no “Lattelecom” pārmantotā stabilitāte, līderība un kvalitāte, bet “e” simbolizē gan elektrību, gan enerģiju. Respektīvi, uzņēmums izvēlējies burtiem pēc sava prāta iedot kādu vēstījumu, ko ārzemnieki atsevišķās valstīs var arī nesaprast.
Tā kā Latvijas nacionālais telekomunikāciju uzņēmums neseko nedz latviešu, nedz arī citu valodu gramatikai nosaukuma pirmo vārdu rakstīt ar lielo burtu, tā skaidrojums būtu jāmeklē kā sugas vārdam. “tet” nozīme citās valodās ir ļoti dažāda. Piemēram, vjetnamiešu kultūrā “tet” nozīmē Jaungadu. Ne tik cēli “tet” skan īru un spāņu valodā… Īriem “tet” sarunvalodā ir ciči, bet spāņi gājuši vēl tālāk, īsajam vārdam dodot divus vēstījumus – vīriešu krūtis, kā arī kaut ko līdzīgu jefiņam. Ir arī viens rupjš tulkojums, bet to atradīsiet paši, ja būs tāda vēlme.
Sagatavojuši: Ģirts Zvirbulis, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars
