Kam pienākas papildatvaļinājums? 0
Saskaņā ar Darba likumu ikgadēju apmaksātu papildu atpūtas laiku jeb papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir bērni, un arī tiem, kuriem darbs saistīts ar īpašu risku.
Darba līgumā vai darba koplīgumā var noteikt arī citus gadījumus, kad piešķirams šāds papildatvaļinājums, piemēram, par ilggadēju darbu uzņēmumā, naktsdarbu.
Papildatvaļinājums darbiniekiem ar bērniem
To piešķir:
- darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam – trīs darbdienas;
- darbiniekiem, kuru aprūpē ir līdz diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darbdienu.
Papildatvaļinājums pienākas gan mammai, gan tētim neatkarīgi no tā, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā bērns (bērni) reģistrēts. Arī tad, ja vecāki strādā vienā darbavietā, abi ir tiesīgi saņemt papildatvaļinājumu.
Papildatvaļinājuma piešķiršanu neietekmē vecāku savstarpējo attiecību statuss vai tas, pie kura vecāka bērns dzīvo. Ja tētis vai mamma strādā vairākās darbavietās, katrā no tām var izmantot papildatvaļinājumu par bērniem.
Papildatvaļinājums attiecas uz darbinieka individuālo darba gadu un tiek skaitīts no darba tiesisko attiecību sākuma katram individuāli. Papildatvaļinājumu piešķir darbdienās, nevis kalendāra dienās kā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likums neaizliedz papildatvaļinājuma dienas dalīt.
Vēl jāņem vērā tas, ka likumā noteiktais papildatvaļinājuma dienu skaits nesummējas. Ja, piemēram, ģimenē ir trīs bērni un viens no viņiem ar invaliditāti, papildatvaļinājums būs trīs, nevis sešas darbdienas. Vairāk par trim dienām arī nepienāksies, ja ģimenē ir pieci bērni līdz 16 gadu vecumam.
Darba devējam (izņemot valsts un pašvaldības institūcijas) nav aizliegts savos iekšējos normatīvajos aktos paredzēt labākus atvaļinājuma nosacījumus nekā likumā.
Kā jāsaprot likumā noteiktais bērna vecums – 14, 16 un 18 gadu? Tas nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu visu periodu, kamēr bērns ir attiecīgajā vecumā. Piemēram, ja bērnam ir 14 gadu 10 mēnešu, vecākiem pienākas likumā noteiktais papildatvaļinājums līdz bērna 15 gadu vecumam.
Līdzīgi kā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, arī papildatvaļinājumu darbavietā piešķir pēc pušu vienošanās vai saskaņā ar grafiku. Iespējams, papildatvaļinājumu piešķiršanas kārtība ir noteikta uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai kādā citā iekšējā dokumentā. Darba devējam nav tiesību atteikt likumā noteiktā papildatvaļinājuma piešķiršanu.
Parasti darbinieks raksta iesniegumu par papildatvaļinājuma piešķiršanu, uzrādot bērna dzimšanas apliecību vai ierakstu pasē par bērnu. Ja aprūpē ir bērns ar invaliditāti, jāuzrāda arī dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam.
Papildatvaļinājums īpašam riskam pakļautajiem
Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu īpašam riskam atbilst darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam.
Darba devējs ir atbildīgs par darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un tiesīgs noteikt tos amatus, kuros nodarbinātie ir pakļauti īpašam riskam. Šādi darbi ir, piemēram, darbs augstumā, darbi, kur tiek izmantotas ķīmiskās vielas, jonizējošais starojums.
Saskaņā ar Darba likumu šiem darbiniekiem ir tiesības strādāt saīsinātu normālo darba laiku (septiņas stundas dienā), saņemt piemaksu par darbu un arī papildatvaļinājumu – ne mazāk kā trīs darbdienas.
Papildatvaļinājuma izmantošanas kārtība
Darba likumā noteikts, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tas nozīmē, ka nedrīkst papildatvaļinājumu uzkrāt un pārcelt uz nākamiem gadiem.
Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Te kārtība ir līdzīga kā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma gadījumā – noteikti jānoformē darbnespējas lapa un par slimošanu jāpaziņo darba devējam.
Ar darba devēju jāvienojas par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu par slimības dienām. Darbinieks nedrīkst patvarīgi, bez darba devēja ziņas pagarināt sev atvaļinājumu par slimošanas laiku.
Ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu regulē Darba likuma 151. pants.
