Diriģenti Mārtiņš Klišāns un Aira Birziņa piedalās svinīgajā ceremonijā Mežaparka Lielajā estrādē, kuras laikā tiek iebetonēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Diriģenti Mārtiņš Klišāns un Aira Birziņa piedalās svinīgajā ceremonijā Mežaparka Lielajā estrādē, kuras laikā tiek iebetonēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Foto: Paula Čurkste / LETA

Par Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju ievēl Mārtiņu Klišānu 0

Ceturtdien, 30. maijā, notika jaunievēlētās Dziesmu un deju svētku padomes pirmā sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ievēlēja diriģentu, vairāku Dziesmu svētku virsdiriģentu, Latvijas simtgades Dziesmu svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas autoru Mārtiņu Klišānu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Par savu vietnieci Mārtiņš Klišāns izvēlējās UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas ģenerālsekretāri Baibu Moļņiku.

Padome uzklausīja tobrīd vēl Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova ziņojumu par Mežaparka Lielās estrādes būvniecības procesu. Burovs atklāja, ka B1 kārtas, proti, skatuves būvniecība apsteidz darbu plānu aptuveni par mēnesi, un vēlreiz apsolīja, ka 2020. gada 18. jūnijā darbi būs pabeigti. Runājot par tālākajiem darbiem pie estrādes Oļegs Burovs uzsvēra, ka būtu nepieciešams nākamo kārtu, proti, darbus pie infrastruktūras pabeigšanas, bet galvenais – akustiskā vairoga – sākt jau vasarā pēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Oļegs Burovs aktualizēja arī jautājumu par Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas izveidi 583 kvadrātmetru plašajā telpā zem estrādes. Arī Kultūras ministre Dace Melbārde izteica cerību, ka valdība šovasar pieņems konkrētu lēmumu par Rīgas akustiskās koncertzāles celtniecību, lai būtu skaidrs, jo šis jautājums cieši saistīts ar ES fondu apguvi. Tikai esot skaidrībā par koncertzāles likteni, var vērtēt citus ieguldījumus.

Par ekspozīcijas nepieciešamību, īpaši sagaidot svētku 150 gadus, ministre nešaubās: “Mūsdienīga Dziesmu un deju svētku vēstures ekspozīcija būtu tiešām vajadzīga un varētu arī labi nopelnīt, jo daudzi ārzemju tūristi meklē informāciju par mūsu Dziesmu svētku fenomenu.”

Oļegs Burovs tāpat atādināja, ka ļoti svarīgi līdz nākamajai vasarai atrisināt Brasas tilta tehniskās problēmas, tā kā bez 11. tramvaja ir praktiski neiespējami nodrošināt adekvātu satiksmi uz Mežaparku Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku laikā.

Jaunievēlētā Dziesmu un deju svētku padome uzklausīja arī izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kura bija aicināta paust skaidrojumu par izmaiņām Vispārējās izglītības likumā un vispārējās vidējās izglītības programmu, ciktāl tā skar vispārējās izglītības iestādes ar padziļinātu mūzikas apmācību kā Dziesmu svētku procesa sastāvdaļu.

Ministre norādīja, ka patlaban Saeimā ir rosinātas izmaiņas Izglītības likuma 30. pantā, kas atļautu arī jaunajā vispārējās izglītības modelī saglabāt skolu specializāciju. Tomēr novirzes no izglītības programmas esot pieļaujamas tikai 10, augstākais – 25% apmērā, bet specializētās skolas aprēķinājušas, ka tām būtu nepieciešamas pat 47% atšķirības. Ministre uzsvēra, ka tādā gadījumā nevar runāt par vienota izglītības standarta nodrošināšanu.

Tāpat Ilga Šuplinska pauda, ka ļoti svarīgi, lai valsts papildus finansējums korelētu ar specializēto skolu rezultātiem izvēlētajās jomās, jo patlaban šāda korelācija ne vienmēr esot redzama. Par šiem jautājumiem saruna ar skolām ministrijā plānota 5. jūnijā.

Reklāma
Reklāma

Pirmā jaunās Dziesmu un deju svētku padomes sēde noslēdzās ar krāšņu peoniju pušķi un pateicības vārdiem kultūras ministrei Dacei Melbārdei un laba vēlējumiem viņai Eiropas Parlamenta deputātes darbā.