Izstādē “Dzintarzeme” – trīs mākslinieki par Latviju un tās vērtībām 0
Ar Jāņa Anmaņa jaunajām gleznām “Mežotnes pils sāga”, “Grābeklis”, “Laimes zivs” un Eilas Vikmanes vitrāžām “Smilšu pulkstenis” un Oleksija Krasnova “Jūra” Mežotnes pilī atklās izstādi “Dzintarzeme”, informē Mežotnes pils galerijas “Lielupe” vadītāja Inga Jaunzeme.
Izstādes nosaukums uzsver mākslinieku darbu caurvijošo tēmu – tā ir mūsu zeme, tēvzeme, zeme pie Dzintara jūras, vienīgā vieta pasaulē, kur latvietis simtiem gadus ir kultivējis savu valodu, kultūru, savas vērtības.
Izstāde grib skatītāju vedināt uz pārdomām – kas ir mūsu “Dzintarzeme”, tās vērtības?
Mākslinieks Jānis Anmanis citā jaunajā gleznā “Grābeklis” sintezē latvieša būtību. Tā ir būšana kopā un attiecību uzturēšana un saglabāšana kā darbs. Ikdienā mēs kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem – plēšamies, baramies, šķiramies.
Šodien, sakāpināta ego ērā, cilvēki izvēlas šķirties un “nesagrābt” lauku, jo tas ir grūtāk. Vieglāk nomest grābekli un doties prom gan no attiecībām, gan no sētas, no mājām… ņemt jaunu grābekli, kas būtībā gan ir tas pats vecais un… atkal uzkāpt uz tā.
Anmaņa stils ar dzīvespriecīgajiem medus siltiem dzintarzelta toņiem kontrastējot zemei, kas ir smaga un melna, dod sazemējuma efektu un līdzsvaru – šī dzīve ir tumsas un gaismas, prieka un arī skumju pilna.
Savukārt pie Latvijas stikla mākslas zvaigžņotajām debesīm spožas vitrāžas mākslinieces Eilas Vikmanes darbos ir daudz uzsvērti tautiskie motīvi, klusās dabas ar ikdienas priekšmetiem izmeklētās krāsās, kombinējot latvju zīmes ar vispārcilvēciski atpazīstamiem simboliem – laika ritumu un nepielūdzamību diktējošais smilšu pulkstenis, saules un likteņa rats un citiem.
Latvietis ieklausās dabā, uzticas zīmēm un izmanto tās ikdienā.
Eilas klusās dabas un darbi kopumā ir silti. Izstaro nebeidzamu spēku, daili un enerğiju. Izzīmētas smalkās detaļas ļauj tikai nojaust ieguldīto laiku mākslas darba tapšanā, rūpīgo un atbildīgo attieksmi pret gala rezultātu.
Tāds ir latvietis. Pamatīgs. Kārtīgs. Eilas Vikmanes prasmju kvalitāte kotējas ļoti augstu. To apliecina reliğisko iestāžu pasūtījumi un liela apjoma darbu izgatavošana baznīcām un citām kulta ēkām.
Kopā ar dzīvesbiedru Oleksiju Krasnovu ir radīti mākslinieciski augstvērtīgi, tehniski precīzi un arī modernās sabiedriskās ēkās tehnoloğiski integrējami lieformāta darbi.
Oleksijs Krasnovs ir Eilas un Oleksija tandēma “mākslinieciskais virsvadītājs”. Nācis no Ukrainas, kur Melnā jūra, Oleksijs dziļi integrējies latviskajā vidē, izveidojot šeit ģimeni, uzņēmumu un radot šeit savu mākslu.
Savā daiļradē stikla vitrāžās daudz apspēlē Baltijas jūru. Ūdens stihija ir cieši saistīta ar latvietību. Ir daudz zemju, kurām izejas uz jūru nav. Latvijai ir. Mēs par to ikdienā nedomājam, tas šķiet pats par sevi saprotams, bet tā ir vērtība, resurss, skaistums un iedvesma.
Eilas klusās dabas, Oleksija jūra un Jāņa ikdienas un sadzīves motīvi dod krāšņu un pilnasinīgu dzintarzemes ainavu, kopiespaidu par to, kas šodien nodarbina latvju zemē dzīvojošo prātus un mūsu vērtībām.
Izstāde tiks atklāta 19. oktobrī plkst. 11. Uzrunas teiks Bauskas novada pašvaldības priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, māksliniece vitrāžiste Nora Cēsniece, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un citi.
Izstādes atklāšanas dienā Pils apskate bez maksas.
